Baleta māksla ir viena no tām, kas izsauc diezgan pretrunīgus vērtējumus. Tie, kas baletu iepazinuši, iemīlējuši, ir sajūsmā un gūst patiesu baudījumu no katras redzētās izrādes. Vairumam tomēr šo dejošanas stilu grūti pieņemt. Varbūt tādēļ, ka parasti nepatīk tas, kas liekas svešs nesaprotams? Un pilnīgi noteikti kādā televīzijas programmā redzētie baleta sižeti nevar dot patiesu priekšstatu par baleta mākslu, nekā tas ir, skatot izrādi paša acīm. 

“Kultūras Pulss” piedāvā savu versiju skaidrojumam: kas ir balets? Mūsu konsultante ir Liepājas Baleta un deju studijas vadītāja, bijusī balerīna Ingrīda Lūre.

Balets – dzelžaina disciplīna

Tad, kad redzi baleta mākslinieku uzstāšanos, kad vēro, cik graciozi viņi izpilda katru pagriezienu, lēcienu, cik gaisīga un eleganta ir katra rokas, kājas un ķermeņa kustība, tā vien šķiet, ka dejot baletu ir tīrais nieks. Vajag tikai mazliet patrenēties, apgūt deju soļus un – aiziet! Nekā nebija! Lai kļūtu par baletdejotāju un jau esot profesionālim, jārēķinās ar ļoti smagu darbu. Katru dienu. Ingrīda Lūre: “Balets no dejotāja prasa ļoti augstu pašdisciplīnu, pilnīgu atdošanos šim mākslas veidam un nepārtrauktu pilnveidošanos, kustību noslīpēšanu pat līdz spēku izsīkumam. Balets ir tehnika, stingra metodika, tādēļ pat pareizāk būtu teikt taisīt baletu, nevis dejot. Gluži tāpat kā māju uzceļ ķieģeli pa ķieģelim, tā arī baleta izrādi iestudē, pie vienas kustības liekot nākamo.” 

Lai arī mūsdienās tiek iestudētas dažādas deju izrādes un savu vietu iekarojis modernais balets, skaidrs ir viens –  klasiskais balets nepazudīs. Jo klasika ir klasika. Tā ir vērtība, kas vienmēr modē, neskatoties ne uz ekonomiskiem, ne cita veida satricinājumiem, kas notiek sabiedrībā.

Var sākt no četriem gadiem

Uz labākiem rezultātiem var cerēt tad, ja dejot sākts jau bērnībā. Ingrīda Lūre savā studijā bērnus uzņem no 4 gadu vecuma, jo šajā vecumā mazais jau apzinās savu ķermeni, var iemācīties kustības, soļus. “Bet tā ir tikai tāda attāla pieskaršanās baletam, improvizācija, kustības ar baleta elementiem,” saka pasniedzēja. “Sākot mācīties skolā, jau var sākt vingrinājumus pie baleta stangas un visu apgūt pamatīgāk, no pamatiem. Manuprāt, līdz sešu, septiņu gadu vecumam bērnam vēl jāļauj brīvi izjust dejošanas prieku, dodot iespēju attīstīt ritma izjūtu, kustību, radošo pasauli. Rīgas Horeogrāfijas skolā audzēkņus sāk uzņemt no 10 gadu vecuma, jo šajā laikā jau nojaušams, kāda būs figūra, ķermeņa proporcijas.” Profesionālie baleta pedagogi ļoti pievērš uzmanību tam, lai audzēkņiem būtu taisns mugurkauls un stipra veselība. It visam ķermenī jābūt simetriskam, skaistam un savās vietās – sākot no galvas līdz pat papēžiem. Ingrīdas studijā dejo meitenes, ar kuru vecākiem jau bijušas sarunas par iespējamām mācībām Horeogrāfijas skolā, taču pagaidām neviens šo lēmumu nav pieņēmis, bet … kandidātes esot!

Kas vienai balerīnai paver ceļu uz prīmas, uz zvaigznes statusu? Kādēļ šo zvaigžņu ir maz? Tādēļ, ka, lai kļūtu par zvaigzni, jābūt vairāku apstākļu sakritībai: piemērotiem dabas dotumiem, talantam, ārkārtīgi lielām darba spējām un labā nozīmē … izredzētībai, nolemtībai. Sauciet to par harismu.

Pie stangas katru dienu

Māksliniekiem, kas dejo baletu, tas ir viņu dzīvesveids. Ja tā nav un prasības nav pieņemamas, tad būt baletā ir neiespējami. I.Lūre: “Baletdejotājam viņa profesija ļoti jāmīl un tai jāpakārto visa pārējā dzīve. Nevar būt baletdejotājs par 80 procentiem… Lai cik labs dejotājs tu esi, strādājot baleta trupā, tev katru dienu priekšpusdienā vairākas stundas jāpavada treniņu zālē pie stangas, slīpējot un vēlreiz noslīpējot katru kustību. Un darot to gadiem. Nereti ne tik grūta ir kāda sarežģītāka kustība, bet tieši vienkāršās. Un vakaros, brīvdienās izrādes.” Tā kā dejotāju dzīves ritms ir gana specifisks, bieži vien tieši kopā dejojot, tiek atrasts partneris dzīvei. Vēl iezīme, ka ir baleta mākslinieku dzimtas, kad dejotāja profesiju izvēlējies kāds no vecākiem, tad bērni, mazbērni. Nav noslēpums, ka, profesionāli dejojot baletu, var tikt gūtas traumas, savainojumi. Ja reiz mīli baletdejotāja profesiju, tad tu dari un ej uz maksimālo. Gluži tāpat kā sportistiem.

Slaidi, stalti, skaisti

Acīgs, zinošs vērotājs vienmēr pūlī ievēros baletdejotāju. Viņa taisnās muguras, staltās stājas, iznesības dēļ, tādas īpašas auras dēļ. Jā, baletu var dejot slaidi cilvēki, jo viņu priekšnesumam jārada viegluma, gaisīguma efekts. Tādēļ arī ļoti liela daļa dejas tiek izpildīta uz pirkstgaliem. Apaļīgam cilvēkam dejot būtu gan fiziski grūti, gan dažādas figūras un pacēlienus izpildīt neiespējami. Kādreiz balerīnas nedrīkstējušas būt garākas par metru un 68 centimetriem, tagad tik striktu ierobežojumu nav. Baleta un deju studijas vadītāja: “Man ļoti patīk vērot augumā lielu balerīnu uzstāšanos, jo tad vislabāk redzams, cik daudz darba dejotājs ieguldījis, kā pilnveidojis sevi. Augumā mazākiem viss izskatās un parasti notiek vienkāršāk.”

Par mītu uzskatāms, ka baletdejotāji badojas. Mūsdienās, kad ir ļoti plaša informācija par veselīgu uzturu, pareizi sabalansēt to nav problēmu. Lai izturētu lielo fizisko slodzi, baletdejotājiem, protams, ir jāēd. Kā citādi tikt pie enerģijas? Jā, gan dejošana, gan treniņi un sevis uzturēšana formā prasa lielu pašdisciplīnu.

Baletdejotāji pensijā dodas 36 – 38 gadu vecumā. Tā nu tas ir. Balets ir jaunu cilvēku māksla. Tādēļ daudzi, kas beiguši Horeogrāfijas skolu un sāk dejot trupās, iestājas kādā augstskolā, lai apgūtu profesiju, kurā strādāt … pēc aiziešanas pensijā. Proti, pēc dejotāja karjeras beigām.

Skaistākie mirkļi baletdejotāja dzīvē

“Tie, manuprāt, ir tie, kad priekškars pēc izrādes aizveras, skan skatītāju aplausi un nereti arī ovācijas. Tad priekškars atveras un dejotāji paklanās skatītājiem. Salīdzinot ar garajām darba stundām – tik īss mirklis, bet ļoti skaists! Tad jūti patiesu gandarījumu par savu darbu,” piedzīvotajā dalās bijusī balerīna, “Un, ja vēl uzdāvina ziedus, prieks tiešām liels!”

Var teikt, ka baleta mākslai ir izteikti divas sejas. Viena – smagais, ārkārtīgu atdevi un pašdisciplīnu prasošais mācību un ikdienas mēģinājumu laiks. Otra – izrāde uz skatuves. Krāšņi tērpi, gaismas, mūzika, deja, horeogrāfija, skatītāju aplausi. Skatoties baletu televīzijā, pilnīgi noteikti nevar gūt patieso priekšstatu par baleta mākslas vienreizīgumu. Gluži tāpat kā pa radio vai televizorā klausoties simfoniskā orķestra priekšnesumu, tas skan daudz, daudz neizteiksmīgāk nekā koncertzālē.

Informācija

No 24. līdz 26.oktobrim Liepājas teātrī viesizrādes sniegs Latvijas Nacionālās operas baleta trupa. Varēs noskatīties izrādes “Žizele” un “Korsārs”.

Uzziņai

Par baleta pirmsākumiem domas dalās. Plaši izplatīts ir viedoklis, ka par baleta aizsākumu uzskatāms 1581.gads, kad Luvrā notika baleta ”Ballet Comique de la Reine” pirmizrāde. Arī citi avoti  XVI gadsimtu uzrāda par baleta kā mākslas žanra veidošanās sākumu, saistot to ar tā laika Francijas kultūras dzīvi. Taču pastāv arī uzskats, ka balets radies krietni agrāk – 1489.gadā, kad tika uzvesta Bergoncio di Botas baleta izrāde “Milānas dodža kāzās“, un tikai pēc tam šis Itālijā piedzimušais jaunais mākslas žanrs nonācis Francijā, kur turpinājis sarežģītu un ilgu pilnveidošanās ceļu. Neatkarīgi no tā, kurā valstī radies vispirms, balets bija viena no spilgtākajām Renesanses zvaigznēm un civilizācijas kultūras vērtībām. Tāds tas ir arī mūsdienās.

Info no brīvās enciklopēdijas “Vikipēdija”

Daiga Lutere,

Elizabete Timofejeva ir viena no Liepājas Baleta un deju studijas dalībniecēm.