Pie Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas novietoti vairāki kravas auto, vīri darba apģērbos rosās iekšpus un ārpus ēkas, tukšās logu ailes, kuras vakarā jau rotās spožas logu rūtis, pat citkārt vienaldzīgam garāmgājējam ļauj skaidri saskatīt, ka šodienas bibliotēka sākusi ceļu pie rītdienas. Ar logu meistariem šodien, krāsotājiem rīt, datoriķiem pēc nedēļas un būvniekiem varbūt tikai pēc vairākiem gadiem, Liepājas gaismas pils palēnām top jau tagad.

Par to, ko, iegūstot reģionālās bibliotēkas statusu, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka varēs piedāvāt saviem klientiem Liepājā un ārpus tās un kāda būs grāmatas, pašas bibliotēkas un bibliotekāra loma nākotnē, saruna ar Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vadītāju Ilgu Erbu.

Ieva Hmieļevska: – Vai bibliotekāra profesija līdzīgi kā ārsta vai mākslinieka profesija ir aicinājums?
Ilga Erba: – Tā kā profesija nav no prestižākajām, nozīmīga loma profesijas izvēlē ir dažādiem citiem aspektiem. Kādam tas ir labs literatūras skolotājs, kādam ģimenē ieaudzināta interese par grāmatām, kādam aicinājums vai vēl kas cits.

I.H.: – Kas noteica jūsu izvēli un vai tā bija apzināta?       
I.E.: – Man bibliotēka šķita kā svētnīca, es pat uzdrošinātos to salīdzināt ar baznīcu. Reizēm pie bibliotekāra var nākt kā pie drauga, padomdevēja, pie viņa var aiziet palūgt grāmatu dzīves brīdī, kad tā ir visvairāk vajadzīga. Ja bibliotekāram darbs ir aicinājums, viņš noteikti ir labs starpnieks starp garīgo un fizisko pasauli. Mana pirmā darba vieta bija Liepājas pilsētas Jaunliepājas bibliotēka Autoru ielā, vienpadsmit gadu biju arī Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas sistēmas 1.bērnu bibliotēkas vadītāja, pēc tam mani uzaicināja strādāt Liepājas teātra mārketinga daļā un nu atkal esmu bibliotēkā.

I.H.: – Ko jums nozīmē laba grāmata?      
I.E.: – Laba grāmata vispirms ir labs izziņas avots mācībām, pašizglītībai, mūžizglītībai. Bez tam laba grāmata ir baudas avots, jo, lasot labu grāmatu, iespējams aizmirsties … Tā ir TĀDA paralēlās pasaules izpētes iespēja!

I.H.: – Kā izvēlaties grāmatas sev?  
I.E.: – Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Kādā mirklī tas ir gadījums, kādā citā – nepieciešamība. To, ko lasu, varētu iedalīt – grāmatās sev, izklaidei un darbam. Tikko izlasīju Irinas Hakamadas grāmatu “Sex lielajā politikā”, ļoti interesantu un labā valodā sarakstītu grāmatu par Krievijas politisko dzīvi. Iesāku lasīt trešo Annas Gavaldas grāmatu “Būt kopā – un viss”, savukārt nupat pa brīvdienām izlasīju vienu detektīvu – tas tādai ātrai lasīšanai. Tāpat ir grāmatas, ko lasu intereses dēļ, piemēram, dažādas grāmatas par mārketingu. Pēdējā lasītā šīs jomas grāmata bija Filipa Kotlera “Mārketings no A līdz Z”.

I.H.: – Nav noslēpums, ka bibliotekāra darbs nav dāsni atalgots un bibliotekāru algas samērā nozīmīgu kāpumu piedzīvo tikai pēdējo pāris gadu laikā. Kā izdodas motivēt un piesaistīt darbiniekus?
I.E.: – Lai gan bibliotēkā strādājošie lielākoties ir sava darba entuziasti, un es vēlētos redzēt profesionālus darbiniekus ar specifiskām zināšanām noteiktās nozarēs, kas arī labi pārvalda informāciju tehnoloģijas, nereti šim darbam ļoti piemēroti cilvēki atalgojuma dēļ ir spiesti strādāt citās sfērās vai mainīt darbu. Kā jau teicu, ļoti nozīmīga bibliotekāra darbā ir personiskā motivācija. Lielu daļu darbinieku virza vēlme pēc garīgas izaugsmes, interese par jaunāko informāciju un grāmatām, kā arī darbs ar cilvēkiem. Taču, no vadītāja viedokļa raugoties, motivējošs apstāklis, vispirms ir labs darba kolektīvs, kā arī iespēja papildināt zināšanas un pilnveidoties. Būt bibliotekāram nozīmē pastāvīgi un daudz mācīties, īpaši šajā laikā, kad informācija strauji mainās, palielinās datubāzu skaits un attiecīgi arī bibliotekāru darba apjoms, jauninājums aizvieto jauninājumu, un mūsu dzīvē aizvien nozīmīgāku vietu ieņem informācijas tehnoloģijas. Tāpēc lielu laiku un līdzekļus ieguldām darbinieku apmācībā. Piemēram, lai ievadītu ziņas par grāmatām elektroniskajā katalogā, bibliotekāri ir apguvuši pavisam jaunas programmatūras lietošanu. Kāda darbinieka aiziešana radītu nopietnas problēmas, jo jauns darbinieks savus pienākumus varētu veikt tikai pēc ļoti nopietnas apmācības. Vienā no pēdējām šādām situācijām nepieciešamo darbinieku meklējām bibliotēkas sistēmas iekšienē un palīdzējām viņam izaugt. Lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu bibliotēkas e-lasītavā, meklējam divus komunikablus darbiniekus ar labām svešvalodu prasmēm un zināšanām informāciju tehnoloģiju jomā.

I.H.: – Pēdējos gados pat neienākot Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā, bet tikai pārskatot tās mājaslapu internetā, ir skaidrs, ka pārmaiņas notiek. Īsumā raksturojiet galvenās no tām.
I.E.: – Esam pilnveidojuši mājaslapas dizainu un funkcionalitāti, ar tās starpniecību iespējams piekļūt citu bibliotēku fondiem un katalogiem un, protams, Liepājas pilsētas un rajona bibliotēku elektroniskajam kopkatalogam.
Šajos gados bibliotēkas galvenais uzdevums ir bijis veidot ērtu un patīkamu vidi lasītājam. Labākais piemērs ir 2007.gada 25.janvārī atklātā bērnu bibliotēka “Vecliepājas rūķis” Malkas ielā 4, un līdzīgi būs arī ar bibliotēkas filiāli “Varavīksne” Jaunliepājā, kura iegūs jaunas telpas jaunceļamajā Olimpiskajā sporta hallē. Daudzviet veikts kosmētiskais remonts, telpu pārbūve un labiekārtošana. Apmācību ceļā ir augusi darbinieku profesionālā varēšana, un līdz ar tehniskiem jauninājumiem, kas atvieglo darbu ar klientiem, uzlabojies apmeklētāju apkalpošanas ātrums un kvalitāte.
Bila un Melindas Geitsu fonda projekta un citu projektu ietvaros būtiski palielinājies jauno datoru un cita tehniskā aprīkojuma daudzums, tāpat esam ieguvuši jaunu programmatūru un interneta pieslēgumus. Pašlaik bibliotēka saņēmusi mācību klases aprīkojumu, ko varēsim izmantot arī izbraukumu apmācībai. Jau notikušas elektroniskā paraksta lietošanas mācības Liepājas, Liepājas rajona, Saldus pilsētas un rajona bibliotēku darbiniekiem, un notiks vēl citas. Apgūstot tehnikas lietošanu paši, nākotnē varēsim organizēt dažādas apmācības mūsu lietotājiem. Arī vecākās paaudzes ļaudīm ar redzes problēmām un vājredzīgajiem radītas tehniskas iespējas datu apstrādei un lasīšanai internetā.   
Pirmo gadu abonēsim “Lursoft” datu bāzi (nodrošina piekļuvi Latvijas galvenajiem reģistriem, uzņēmumu datu bāzei, laikrakstu bibliotēkai, tiesiskajai informācijai u.c.), kas ļaus paplašināt bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu klāstu, piemēram, attīstīt specifiskus pakalpojumus uzņēmējiem.

I.H.: – Šogad bibliotēka plāno iegūt reģionālās bibliotēkas statusu. Ko tas dos lietotājiem un ko mainīs Liepājas CZB darbā?
I.E.: – Liepājas rajona iedzīvotāju ieguvums būs vienotais lietotāju reģistrs, t.i., ja kāds Grobiņas iedzīvotājs ir reģistrējies savā bibliotēkā, bet darba vai citu apstākļu dēļ viņam ir ērtāk izmantot kādu no bibliotēkām Liepājā, atsevišķa reģistrēšanās nebūs nepieciešama.   
Tāpat Liepājas CZB veido pilsētas un rajona elektronisko kopkatalogu, kas iekļauj ziņas par grāmatām un periodiku pilsētas un rajona bibliotēkās (pavisam 41 bibliotēkā),  un ir pieejams ar mājaslapas www.liepajasczb.lv starpniecību. Turpmākajos gados šis katalogs, tāpat kā citu rajonu elektroniskie katalogi iekļausies vienotā valsts tīklā. 
Liepājas CZB pieejama arī novadpētniecības analītiskā datubāze, kurā apkopoti izraksti no periodiskajiem  izdevumiem par Liepāju un Liepājas rajonu.
Pašlaik pastāv atsevišķs Bibliotēku dienests, kas nodarbojas ar Liepājas rajona  bibliotekāru profesionālo mācību organizēšanu un krājumu komplektēšanas koordināciju.

I.H.: – Kuru jomu attīstībā – infrastruktūras, cilvēkresursu, fonda, pakalpojumu klāsta pilnveidošanā – ieguldīts visvairāk darba un līdzekļu un kurās jomās bijusi lielākā izaugsme?
I.E.: – Visas jomas esam centušies attīstīt līdzvērtīgi, taču visaktuālākā ir brīvpieejas fonda izveidošana lasītavās. Trūkums, kuru apzināmies paši un uz ko norādījusi arī bibliotēkas akreditācijas komisija, ir tas, ka pagaidām lasītāji paši nevar pietiekami brīvi izvēlēties grāmatas no attiecīgās nozares plauktiem. Galvenais iemesls ir telpu trūkums un ierobežojumi, ko nosaka esošais telpu plānojums. Taču pēc remonta pirmajā stāvā, kur drīzumā tiks atvērta e-lasītava ar 15 datorvietām, iespēju robežās veiksim pārkārtojumus. Nākotnē es patiešām ceru uz šīs bibliotēkas ēkas (Zivju ielā 7 – aut.) rekonstrukciju un paplašināšanu, lai beidzot būtu iespēja lasītājam parādīt, kas atrodas vecbibliotēkas fondā, kas krātuvē. Ir iecere iegādāties speciālas ekspozīcijas vitrīnas, lai vērtīgos fondu un krājumu materiālus varētu eksponēt droši un profesionālā līmenī. Piemēram, šogad grāmatu izdevējam Jānim Rozem aprit 130 gadu, Liepājas CZB ir liels Jāņa Rozes oriģinālizdevumu krājums, ko mēs vēlētos parādīt plašākai sabiedrībai, tāpēc bibliotēkas darbiniekiem ir iecere vienoties par sadarbību ar Jāņa Rozes grāmatnīcu un šos darbus eksponēt arī tur. Viens no pirmajiem šādiem mēģinājumiem parādīt liepājniekiem bibliotēkas neparastās un senās grāmatas bija bibliotēkas 230 gadu jubilejā, 2007.gada rudenī, kad organizējām ekskursijas pa seno un reto grāmatu nodaļu. Tās izraisīja lielu sajūsmu un apbrīnu, un interese joprojām ir saglabājusies, daudzi apmeklētāji kopš tās reizes šurp ved savus skolēnus un studentus. Augstskolas pasniedzēji ir vieni no aktīvākajiem, kas CZB seno fondu materiālus izmanto pētniecībā. Taču dažādas ziņas pēc klientu pieprasījuma apkopo arī bibliotēkas darbinieki.

I.H.: – Bibliotēkas darbinieki devušies pieredzes braucienos uz bibliotēkām Klaipēdā, Jelgavā, Kuldīgā, Talsos, Saldū, Preiļos, Ventspilī, šogad plānojat apskatīt arī jauno Valmieras bibliotēku. Vai kāda var kalpot par paraugmodeli?
I.E.: – Jaunas idejas rodas pēc katra šāda brauciena, taču arī paraugmodeļu ir daudz, piemēram, Skandināvijā, kur atzīstama bibliotēku sistēma izveidota jau pagājušā gadsimta 60. – 80.gados un pie bibliotēku funkcionalitātes strādājuši tādi pasaulslaveni arhitekti kā soms Alvaro Alto. Somijā ir pasakainas bibliotēkas Seinajoki, Vāsā, Tamperē, Helsinkos, ļoti laba ir arī reģiona galvenā bibliotēka Ventspilī. Kā spilgtu daudzfunkcionālas bibliotēkas paraugu  varu minēt vienu no Barselonas bibliotēkām, kuru redzēju pagājušajā pavasarī. Pagrabstāvā atbilstoši aprīkotas zāles izstādēm, koncertiem, izrādēm, semināriem, autoru lasījumiem un grāmatu atvēršanas svētkiem, trijos virszemes stāvos izvietots brīvpieejas fonds, e-lasītavas, milzīga periodikas lasītava un kafejnīca. Viss organizēts tā, lai apmeklētājs, kurš, pārlapojot jaunāko presi, malko kafiju, bibliotēkā justos brīvi un pārliecinoši, bet bibliotekārs – nepieciešams tikai sarežģītās situācijās.

I.H.: – Kādas ir bibliotēkas perspektīvas laikā, kad dzīve kļūst aizvien straujāka, palielinās interneta loma?
I.E.: – Manuprāt, bibliotēkai arvien būs izglītības, informācijas, kultūras un sociālā funkcija, un šī pēdējā pilnīgi noteikti palielināsies.

I.H.: – Kāda loma nākotnes bibliotēkā paliek grāmatai un bibliotekāram?
I.E.: – Grāmata noteikti paliks kā vērtība pati par sevi un arī kā mākslas vērtība. Paņemt rokās jaunu, pēc tipogrāfijas smaržojošu grāmatu, ar zelta griezumā veidotu iespiedumu – tas joprojām būs baudījums visām maņām, tāpat kā pati grāmatas lasīšana. Manuprāt, arī cilvēka veselība tik strauji neuzlabosies, lai pilnīgi visu būtu iespējams lasīt, izmantojot tehnoloģijas. Acis ir acis, lasot lielus teksta apjomus cilvēks nogurst fiziski un nogurst viņa uztvere. Informācijas tehnoloģiju attīstība nespēs aizvietot cilvēcisko saskarsmi, kas arī ir viena no bibliotēkas funkcijām. Arī tehnoloģiju laikmetā bez bibliotekāra kā starpnieka starp krājumu un lietotāju neiztikt. Bibliotekāram ir jāvar palīdzēt vienmēr, arī tad, ja klients atnāk pie bibliotekāra ar pilnīgi nesaprotamu vajadzību. Ja klients zina autora vārdu, grāmatas nosaukumu un izdošanas gadu, tad tas ir sapnis vasaras naktī.

I.H.: – Kādi vēl ir bibliotēkas trumpji nākotnē uz citu informācijas ieguves avotu fona?
I.E.: – Labiekārtotā, ērtā, uz klientu orientētā vidē izšķiroša nozīme būs pakalpojuma sniegšanas ātrumam, taču jebkurā gadījumā saglabāsies kultūras un izklaides funkcija. Pašlaik un nākotnē jāpanāk, ka cilvēkiem šeit patīk pulcēties. Ja man bibliotēkā nepatiks, bet līdzekļi ļaus, es grāmatu drīzāk nopirkšu un lasīšu mājās. Ņemot vērā sekas, ko rada aizņemto vecāku faktors un trūkumi izglītības sistēmā, esam apzināti veidojuši vairākus projektus un pasākumus bērniem, ar kuru starpniecību cenšamies veidot un piesaistīt sev jaunu auditoriju, piedalīties izglītības procesā un ilgtermiņā panākt, ka bērns bez bibliotēkas nevar iztikt. Piemēram, ar milzīgu sajūsmu pagājušajā gadā bērnu bibliotēkā tika uzņemta tikšanās ar Māri Runguli. Pēc pasākuma bērni vēl ilgi izvaicāja dzejnieku par dzejas tapšanas procesu, dzejas nepieciešamību un jēgu.

I.H.:– Kā bibliotēka izraugās savas jaunās grāmatas?
I.E.: – Bibliotēkai ir komplektēšanas stratēģija, kas nosaka, ka līdzās visu zinātņu nozaru literatūras komplektēšanai pamatuzdevums ir latviešu oriģinālliteratūras un novadpētnieciska rakstura literatūras uzkrāšana. Izvēloties literatūru, vērā tiek ņemts bibliotēkas statuss, lietotāju pieprasījums, pilsētas izaugsmes iespējas un attīstības tendences. Liels uzsvars likts arī uz augstvērtīgas bērnu literatūras komplektēšanu. Taču stratēģija pastāvīgi tiek izvērtēta un koriģēta. Daudzkārt jaunu grāmatu iegādei nav pietiekama  finansējuma, tāpēc pastāvīgi domājam, kā piesaistīt līdzekļus.

I.H.: – Kā liepājnieks var palīdzēt savai bibliotēkai iegūt vajadzīgās grāmatas un periodiku, lai garantētu sev aktuālas informācijas pieejamību  bibliotēkā?
I.E.: – Lai bibliotēka nekļūtu par intelektuālo izgāztuvi, kur pēc privātu grāmatplauktu vētīšanas nonāk liekais, esam izveidojuši plauktu “Ņem mani līdzi”, kur  bibliotēkas lietotāji un darbinieki apmainās ar grāmatām. Šajā plauktā ik pa brīdim parādās ļoti labas grāmatas un šis plaukts nemitīgi mainās. Kopumā palīdzības iespējas bibliotēkai ir dažādas – liepājnieks var veikt dāvinājumu, lai varam pasūtīt viņam interesējošu literatūru, liepājnieks var abonēt bibliotēkai kādu periodikas izdevumu. Arī pašlaik ir dažādi dāvinātāji un ziedotāji, kas negrib sevi popularizēt, bet dažādās situācijās ir palīdzējuši, un aicinu visus to darīt arī turpmāk.

Ilga Erba
Dzimusi 1958.gada 19.maijā
Kopš 2006.gada 1.februāra ir Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu kultūras vadībā, kā arī augstāko izglītību informācijas un bibliotēkzinātnē Latvijas Universitātē.

Nākamajos “Kultūras Pulsa” numuros iepazīstināsim ar citām Liepājas kultūras iestādēm, organizācijām un to vadītājiem.

“Cenšamies veidot un piesaistīt sev jaunu auditoriju, piedalīties izglītības procesā un ilgtermiņā panākt, ka bērns bez bibliotēkas nevar iztikt.”