Kurzemes dzejas un mākslas dienās septembra vidū vienuviet satikās vairāk nekā 100 reģiona dzejnieku un mākslinieku. Kurzemes dzejas dienas tiek organizētas katru gadu kādā no Kurzemes pilsētām, taču šogad tās kopā ar mākslas dienām izskanēja Kuldīgā. Dzejniekiem no visas Kurzemes bija iespēja piedalīties meistarklasēs un dzejas lasījumos, klausīties spalvas brāļu dzejoļos, satikt sen neredzētus kolēģus, kā arī iegūt jaunus kontaktus.

Sākumā bija rindiņa

Dzejniece Gundega Rezevska bija atbraukusi uz svētkiem no Grobiņas un pēc Jāņa Vādona vadītās dzejas meistarklases apmeklējuma pastāstīja, ka tā bijusi interesanta un iedvesmojoša lekcija, kas veidota kā saruna, jo publika varēja uzdot jautājumus un iesaistīties diskusijā. Meistarklasē tika runāts par dzejas zemtekstiem un tēliem, kā arī pārrunāti dažu klātesošo autoru darbi. “Rakstīt dzejoli ir kā noskriet maratonu 100 metros – lapa maza, bet darbs liels,” dzejas tapšanu savā meistarklasē raksturoja Andris Akmentiņš.

Meistarklase notika Kuldīgas Mākslas namā, kur dzejnieki kopīgi vienojās, ka tās laikā mēģinās uzrakstīt dzejoli, kas sākas ar rindiņu – nav vārdu, nav mierinājuma. Paralēli dotajam uzdevumam, ko katrs centās izpildīt, A. Akmentiņš publikai atklāja, ka nav tādas formulas, pēc kuras jebkurš varētu uzrakstīt dzejoli, taču viņš padalījās ar paša veidotu dzejas rakstīšanas algoritmu, no kura katrs varēja paņemt sev ko noderīgu, jo ieteikumu bija gana daudz. A. Akmentiņš uzsvēra, ka īstās rindas ļoti reti atnāk pašas, parasti tās ir jāmeklē, kā arī ar vārdiem jāmāk spēlēties, jo dzejnieki lieto vārdus, kas pieder visiem. Dzejnieks prasmīgi demonstrēja spēju no it visa apkārtesošā radīt vārdu savienojumus, kas tika pievienoti sākuma rindai, tādējādi atklājot to, kā daži vārdi spēj pilnībā izmainīt dzejoļa noskaņu un pat tēmu. Arī nejauši uzšķirtās rindas uz galda stāvošajā Bībelē tika ievītas dzejolī. Tā kā meistarklase ilga tikai vienu stundu, dzejniekiem neatlika laika pārspriest uzrakstīto, turklāt daudzi no klātesošajiem nebija spējuši tik īsā laikā pabeigt iesākto, tāpēc A. Akmentiņš aicināja ikvienu pabeigt dzejoli vēlāk un nosūtīt to viņam.

Kristīgās dzejas pārstāve Inga Audere uz Kuldīgu bija atbraukusi kopā ar savām kolēģēm no Liepājas. “Bija ļoti interesanti. Daļa jau raksta dzeju, daļa vēl tikai mēģina, taču pasākums mūs iedvesmoja, jo mēs visas kaut ko mazliet uzrakstījām,” viņa dalījās piedzīvotajā. Arī Liepājas literātu un radošo mūziķu biedrības “Helikons” biedre Irma Markopa, kurai nesen iznāca dzejas grāmatiņa “Mākoņu kuģi”, bija izvēlējusies apmeklēt meistarklasi. I. Markopa uzsvēra: “Man patīk tādi dzejnieki, kas aizskar dvēseli, jo dzeja ir vai nu dvēseles skumjas, vai lidojums, taču vienkārši savirknēti vārdi man nepatīk.” Pēc meistarklases liepājniece pastāstīja, ka bijis interesanti un viņai paticis, kā A. Akmentiņš sniedz savus iedvesmas pilnos padomus, kā arī atklāja, ka viņai dzejas rindas bieži mēdz ienākt prātā, rosoties dārzā, kur uz galdiņa vienmēr stāv zīmulis un papīrs, lai varētu tās uzreiz pierakstīt.

Dzeja ar dievu un kafiju

Sv. Annas baznīcā notika kristīgās dzejas lasījumi, kuros piedalījās dzejnieki no Kuldīgas, Ventspils, Saldus, Tukuma un Liepājas. Pasākums sākās ar kopīgi noskaitītu Tēvreizi, bet dzejniece Inga Audere savā uzrunā atgādināja, ka par iespēju runāt dzejā ir jāpateicas Dievam, kas tikai dažiem devis šādu dāvanu.

Liepājniece Ingrīda Rubeža, kura Liepājā organizējusi arī dažus kristīgās dzejas pasākumus, Sv. Annas baznīcā nolasīja vairākus Rasmas Jonases dzejoļus no krājuma “Dzīves epilogs”. I. Rubeža pastāstīja: “Esmu atbraukusi paskatīties, kaut ko pamācīties, lai pēc tam to varētu nodot tālāk citiem. Man šeit ir interesanti, jo patīk būt kopā ar cilvēkiem. Vienmēr ir jauki iepazīties.” Viņa atklāja, ka dažreiz mazliet padzejo, taču lielākoties raksta tikai sev, reizēm gan parādot dzejoļus arī draugiem.

Kafijas smaržas pavadībā dzejoļi virmoja arī Kuldīgas kafejnīcās. Romantiskās kafejnīcas “The Marmalade” apmeklētāji kopā ar kafiju un mazmaizītēm izbaudīja romantiskās dzejas brīdi “Saules nopaijātie”, kurā dzejnieki lasīja savus personiskākos dzejoļus. Kafejnīcas telpās izskanēja Dzintras Dzeguzes, Daces Krūmiņas, Regīnas Treijas un citu autoru dvēseles vārdi. Talsinieks Andžejs Beļevičs ģitāras pavadījumā izdziedāja dažu dzejnieku vārdus dziesmās, vienā no tām izskanēja arī Guntas Šnipkes dzejolis.

Dzeja tika lasīta arī kafejnīcā “Tilts”, kur satikās vairāki dzejas radītāji – Jānis Leimants, Inta Kampara, Gundega Rezevska, Laimdota Vištarte-Leimante, Maija Laukmane un citi. Lai arī kafejnīcā pārsvarā bija sanākuši tikai paši dzejnieki, ikviens klātesošais tika aicināts lasīt savus vai kāda cita dzejoļus, taču diemžēl neviens kafejnīcas apmeklētājs šādu iespēju neizmantoja.

Dvēseli aizkustinošas dziesmas

Kurzemes dzejas un mākslas dienu noslēguma pasākumā, kas notika Kuldīgas Kultūras centrā, mākslinieki un dzejnieki pārrunāja svētku laikā piedzīvoto, kā arī baudīja muzikālus priekšnesumus. Pasākumu vadīja Dace Blathena, un vakaru muzikāli piepildīja Deniss Paškevičs ar grupu. Kurzemes dzejnieku radītie vārdi izskanēja mūziķes Gunas Pūcītes kompozīcijās un izpildījumā, ko projektora ekrānā papildināja bijušā kuldīdznieka Raita Skujāna veidotās animācijas. Pasākuma laikā tika nodota stafete tām pilsētām, kas organizēs nākamos svētkus, – Liepājai uzticēja Kurzemes mākslas dienu organizēšanu, savukārt Kurzemes dzejas dienas notiks Talsos.

Kuldīgas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa pastāstīja, ka mākslas un dzejas dienu apvienošana vienā pasākumā bijis izaicinājums, taču rezultāts ir veiksmīgs, jo izdevies radīt labu, gaišu un mājīgu atmosfēru, kurā māksliniekiem un dzejniekiem satikties un uzzināt vairāk citam par citu.

Kultūras projektu speciāliste Agnese Lapsiņa atklāja, ka daudzi pasākumi patiesi izdevušies lieliski. Viņa saņēmusi labas atsauksmes par meistarklasēm, kuras bijušas noderīgas sava redzesloka paplašināšanai kā dzejniekiem, tā māksliniekiem. A. Lapsiņa uzskata, ka dzeja, kas bija dzirdama kafejnīcās, izskanējusi tuvāk cilvēkiem, dodot iespēju dzejniekiem uzrunāt lielāku auditoriju.

Mākslinieks Lauris Mīlbrets uzsvēra, ka šis bijis māksliniekus un dzejniekus vienojošs pasākums, kas izdevies kvalitatīvs un brīnišķīgs. L. Mīlbretam patikušas arī Gunas Pūcītes dziesmas, viņas koncerts bijis mīļš un patīkams. Mākslinieks teica, ka cer vēl kādreiz šādus pasākumus piedzīvot.

Lai arī Talsu dzejniece Maija Laukmane nevarēja izbaudīt visus Kurzemes dzejas un mākslas dienas pasākumus, jo bija jābūt arī Kandavā, viņa priecājās par iespēju satikt kolēģus: “Kuldīga ir mākslas pilsēta, māksla te virmo gaisā. Diena bija burvīga, viss bija lieliski! Tas ir viens liels mīļums – satikt gadu neredzētus cilvēkus.”

Pēc koncerta rīdziniece Guna Pūcīte, kura savu pirmo dziesmu uzrakstījusi jau 12 gadu vecumā, pastāstīja, ka gada sākumā viņai iesūtīti 150 kurzemnieku dzejoļi, no kuriem dziesmās izskanēja tikai septiņi. G. Pūcīte atklāja, ka tos lasījusi nesteidzoties, rimti, tāpēc vārdi paši atraduši melodiju: “Caur vārdiem es sadzirdēju, kā tiem vajadzētu izklausīties. Pats pirmais, kas man iekrita sirdī, bija dzejolis “Piedod”, kuru bija uzrakstījis Aigars Bricis no Tukuma.”

Mūziķe uzskata, ka dziesmās ir vietas, pie kurām vajadzētu vēl nedaudz piestrādāt, lai tās noslīpētu, taču no visa dziesmu cikla varētu izņemt kādas trīs vai četras dziesmas, kuras jau varētu dziedāt atsevišķi kādā no saviem koncertiem. G. Pūcīte priecājās par to, ka bija iespēja piedalīties šādā projektā, jo ir iegūta jauna pieredze. Viņa cer, ka varbūt nākotnē ar kādu no dzejniekiem varētu atkārtoti sadarboties. “Ceru, ka caur mani sadzirdēja tos cilvēkus, kas uzrakstīja dzejoļus,” viņa sacīja.

FAKTI

Kurzemes dzejas dienas šogad notika jau 20. reizi.

Katru gadu tās notiek citā pilsētā.

Šogad Kurzemes dzejas dienas notika Kuldīgā.

Nākamgad Kurzemes dzejas dienas organizēs Talsi.

Līdz šim Kurzemes dzejas dienas notikušas Ventspilī, Liepājā, Saldū, Tukumā, Kuldīgā un Talsos.

Pirmās Kurzemes dzejas dienas notika Ventspilī 1999. gadā.

Dzejas dienu aizsācēja ir ventspilniece Aija Bumbiere, kura toreiz strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju.

UZZIŅAI

Koncertā “Kurzemes dzejoļi mūzikā” Gunas Pūcītes radītajā mūzikā izskanējušie dzejoļi:

Iveta Skapste (Ventspils) “Tad, kad dzejolis nāk…”

Sergejs Abramovs (Liepāja) “Huligānam”

Inta Brūkle (Kuldīga) “Tu manās domās”

Andra Gaigala (Saldus) “Savējais”

Aigars Bricis (Tukums) “Piedod”

Inta Kampara (Skrunda) “Labrīt, bērns…”

Ieva Krotova (Talsi) “Kad mana mazība izauga liela…”