Aptuveni pirms gada mūzikas žurnālisti vēstīja, ka Rīgā notikusi globāla mūzikas revolūcija, kuru radījis multimākslinieks Rick Feds. Saldenieki viņā atpazīst Saldus Mūzikas skolas sitaminstrumentu nodaļas absolventu Rihardu Fedotovu.

Pērn Baltijā nozīmīgākajā tehnoloģiju konferencē R. Fedotovs, akadēmiski izglītots bundzinieks, bet tagad elektroniskās mūzikas virtuozs kopā ar amerikāņu multimediju mākslinieci Dežu Tī (Dejha Ti) demonstrēja unikālu priekšnesumu – dzīvajā vienlaikus tika izpildīts skaņdarbs un radīta tā vizualizācija.

Pie bungām uzaudzē muskuļus

Šogad Rick Feds kļuva par bungu un perkusiju korporācijas “Pearl Drums” oficiālo mākslinieku. “Man kā bundziniekam tas ir visu sapņu piepildījums,” atklāj Rihards, kurš Latvijā, iespējams, ir vienīgais, kam bungu spēlē ir maģistra grāds. Viņš vienmēr tiecies pēc izcilības, tāpēc ritma studijām un treniņiem veltījis pat padsmit stundu diennaktī.

Teicamnieks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (vēlāk, 2013. gadā, augstskolai izveidoja sitaminstrumentu spēles bakalaura programmu) ieguva ASV valdības Fulbraita stipendiju maģistrantūras studijām Filadelfijas Mākslu universitātē. Stipendiju maksāja vienu gadu, par otro samaksāja augstskola, trešajā Rihards jau iztika ar naudu, ko nopelnīja, spēlējot bungas. Amerikas mūziķi pamazām bija viņu pieņēmuši, sākuši cienīt, pat apbrīnot, tāpēc studiju beigas būtu nevēlams pārrāvums bundzinieka karjerā. Lai drīkstētu Amerikā uzturēties ilgāk, saldenieks iestājās Svētā Džozefa universitātes doktorantūrā. “Lielās konkurences dēļ milzīgajā mūzikas tirgū tiek tikai tie, kam ir milzīgs gribasspēks un jauda strādāt bez pārtraukuma. Amerika nepamanīs pat visspožāko talantu, ja tam nebūs muskuļu,” pirms pieciem gadiem skaidroja Rihards.

Kāpēc gadiem izsapņotā bundzinieka karjera atstāta otrajā plānā? “Amerikā biju atzīts profesionālis, tāpēc kļuvu par sesijas bundzinieku slaveniem mūziķiem. Tomēr… Pēc laika aptvēru, ka vēlos radīt savu mūziku, nevis būt grupā viens no. Cilvēkam ir dabiski tiekties pēc attīstības, būt kaut kam vairāk. Sanāca, ka pēdējos gadus katru dienu biju slīpējis bungu spēli tiktāl, līdz profesionāļi mani novērtēja par izcilu, bet tad vienā dienā visam atmetu ar roku. Atgriezos Latvijā bez naudas, attiecības bija izšķīdušas, no bungām biju atteicies. Par vienīgo dzīves dzinuli kļuva vajadzība remontēt vecmammai māju Saldū. Iemācījos likt jumtu, montēt grīdas, būvēt sienas – visu!” mūziķis stāsta par izšķirošu pagrieziena punktu pirms trim četriem gadiem.

Dara daudz labāk par citiem

R. Fedotovs atkal ir uz viļņa, jo radoši pārgalvīgos eksperimentos izmainījis profesionālās dzīves fokusu. Tagad viņš iededzies par vizualizētu elektronisko mūziku – savus skaņdarbus un dziesmas papildina ar redzamiem efektiem, izmantojot mūzikas programmatūras un mūsdienu tehnoloģijas. Jau otro gadu Vācijā bāzēts mūzikas lietotņu ražotājs “Ableton AG” viņu uzskata par vienu no pieciem virtuozākajiem mūzikas radīšanas instrumenta jeb kontroliera “Ableton PUSH” lietotājiem pasaulē.

Pēc skata kontrolieris ir nekāds – plāksne, uz kuras akurātās rindās un kolonnās izkārtotas 64 kvadrātveida pogas. Kontrolieri lieto miljoniem cilvēku pasaulē, taču izcilnieki pogām pieskaras zibenīgā ātrumā. Vēl katrai pogai iespējams pieslēgt vizuālu informāciju (animāciju, grafiku u.tml.), dūmu efektus, strūklakas pacelšanos un citus šova elementus, un kontroliera lietotāja ziņā, kurā brīdī kādas pogas spiest.

Ierasts, ka kontrolieri lieto, lai spēlētu bungu partiju iepriekš ierakstītai melodijai. “Ableton AG” un citos mūzikas programmatūru ražotāju forumos un mājaslapās apgalvo, ka Rick Feds pagaidām ir vienīgais pasaulē, kurš visu performanci veido dzīvajā. Vispirms viņš savā studijā Rīgā sagatavo skaņdarba bāzi – rada māksliniecisko koncepciju, ieraksta akustiskos instrumentus, vokālu, arī sadzīviskas skaņas, pēc tam ierakstus sašķērē un pārveido. Kopā ar multimediju mākslinieku, visbiežāk latvieti Mārtiņu Dāboliņu vai amerikānieti Dežu Ti, izveido skaņdarba vizualizāciju. Tikai tad, kad Rick Feds uzkāpj uz skatuves un ar vairāku kontrolieru palīdzību veido skaņas un attēlu virknējumu, publika beidzot uzzina, kāda bijusi radošā tandēma iecere.

“Gribu uztaisīt apvērsumu – radīt un pilnībā kontrolēt vidi, kurā cilvēks atrodas manas performances laikā. Mani pieskārieni kontrolieriem nosaka, ko citi redz, dzird un izjūt. Esmu tam radīts! Jēzus teicis, ka atrod tas, kurš meklē. Buda: ja esi atradis, vairs nemeklē.

Tehniski ļoti spēcīgs kļuvu šī gada sākumā, Amerikas tūres laikā, jo ar M. Dāboliņu sākām spēlēties ar 3D objektiem un pirmo reizi radījām virtuālu realitāti. Piemēram, Teksasas koncertam bijām noskenējuši manu ķermeni un uztaisījām algoritmu, lai ilustrācijas un animācijas kustas līdz ar mani. Tadā brīdī var rasties jautājumi par cilvēka prāta un mākslīgā intelekta robežu…” atzīst mūziķis.

Viņa maizes darbs ir mūzikas producēšana un skaņas dizaina veidošana. Drīzumā jāpabeidz iesāktais ar vācu dziedātāju Tinu In, amerikāņu reperi Mario Havenu un citiem mūziķiem, lai līdz jūnijam pieliktu punktu paša albumam un varētu koncertēt ārpus Latvijas – Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Amerikā, iespējams, arī Japānā. “Izvairos no publikas, kas mani var nesaprast vai arī neizprot, ko daru. Nezinātājs manī redz satrakojušos dīdžeju, tāpēc arī saka: “Eu, dīdžej, uzliec nu to dziesmu…” Es neesmu ielu mūziķis, kuram vienalga, kā un ko spēlē, jo galvenais kruti izskatīties. Esmu interaktīvajā mākslā, un tai vajag intelektuālu publiku,” skaidro Rihards.

Nokļūst pasaules topos

Rihards ir aktīvs globālajā tīmeklī, tāpēc viņu ievēro mūziķu virtuālās skolas un programmatūru izstrādātāji. Pagājušā gada augustā Jaunzēlandē dibināta mūziķu mācību lietotne “Melodics” atzina viņu par savu oficiālo mākslinieku, iekļaujot respektablu mūziķu izlasē, kura veido mācību videostundas. Šī gada janvārī R. Fedotovs kļuva par Francijā reģistrēta mūzikas programmatūras ražotāja “Arturia” oficiālo mākslinieku. Šādu godu izrādījušas vēl citas, mazākas, kompānijas, savukārt pasaulē pieprasītākās dīdžeju programmatūras “Serato” speciālisti, izvērtējuši simtiem pretendentu, atzina Rick Fedu par vienu no desmit saviem favorītiem. Ja gribētu, Rihards varētu dzīvot jebkur, taču viņš izvēlējies Latviju.

“Pretī Dailes teātrim esmu izveidojis ādu studiju, kurā jūtos lieliski. Tajā ir jaudīgs dators ar vairākiem ekrāniem, aptuveni 10 sintezatoru ar klaviatūru, skaņu moduļi, efektu paneļi un daudz dažādu elektroniskās mūzikas veidošanas ierīču. Ir bungas, vibrofons, perkusijas, ksilofons… Ļoti vēlos atrast arī labas klavieres – jo vairāk instrumentu, jo radošāks varu būt. Esmu sintezatoru fanāts, tāpēc kolekcionēju visu, sākot no veciem analogajiem sintezatoriem līdz supermoderniem, un orientējos visu skanējumā. Mistiskos interneta veikalos esmu atradis sabojātus, taču tāāādus sintezatorus!… Tie sūtīti pāri visai Amerikai, pēc tam kāds palīdzējis nogādāt uz kuģa, lai atved līdz Eiropai. Piemēram, no kāda producenta Amerikā iegādājos bungu moduli, kuru izmantojis Maikls Džeksons,” lepojas kolekcionārs.

Latvijā

Kas viņam sakāms par Latvijas mūzikas jaunumiem? “Pārāk daudz Rietumu atdarinājumu, tāpēc trūkst, ko rādīt pasaulei. Par cik Latvijā populāriem mūziķiem kaut vai Ņujorkas spicākā mūzikas kluba apmeklētājs sajūsmā noelstos: “Viņus nepazīstu, taču ir labie!?” Manuprāt, potenciāls ir Shipsea (Jānis Šipkēvis jun.). Džeza mūzikā varam rādīt ģitāristu Matīsu Čudaru, dziedātāju Kristīni Prauliņu (viņai gan nav dziesmu, kas izceļas uz pasaules fona). Ja grupa “Jumprava” tagad rakstītu dziesmas, kādas pirms gadiem 30, turklāt angļu valodā, arī nebūtu jākaunas.

Mana mīļākā latviešu mūzika sarakstīta pirms neatkarības atgūšanas. Tik daudzus gadus esam brīvi, taču mūsu mūziķiem joprojām nav vienotas valodas! Mēs par daudz atturamies no visa jaunā, neparastā, eksperimentālā, drīzāk – turamies pie jau pārbaudītām lietām. Mums trūkst plūsmas, kurā jaunie un vecie veido vienu, otru, trešo muzikālo apvienību, džeza sesijas. Ņūorleānas franču kvartālā vakaros mūzika skan katrās durvīs, Nešvilā – tas pats rokmūzikā. Latvijas roka galvaspilsētā Liepājā vakari ir tik klusi… Lai mūziķi spēlē pēc iespējas dažādākos sastāvos, klubos ielaiž jaunās grupas!” novēl R. Fedotovs.

Ventspils lepojas ar popmūzikas tradīcijām, taču tās mūzikas dzīve ir gausa. “Ar asinīm vien nepietiek, tām jāriņķo. Arī popmūzikai jābūt ielās – mazos koncertos, klubos. Lai mūziķi dzird cits citu spēlējam, lai viņos mostas vēlēšanās uzspēlēt kopā!” aicina Rihards. Līdzīgs novēlējums arī saldeniekiem, kas lepojas ar Latvijā vecāko rokfestivālu “Saldus saule” un jaunu, laikmetīgu mūzikas skolas ēku.

Alsungas suiti slaveni ar tradicionālo dziedāšanu, tomēr pasaules mērogā tas nav nekas unikāls, tikpat vērtīgs mantojums ir daudzām tautām. Pasaule intersējas par tiem, kas tradicionālo dziedāšanu pasniedz nedzirdētā veidā. Tas nozīmē, ka kāds pirms tam drosmīgi eksperimentējis.

Iepazīsti!

Apmeklē mūziķa RICK FEDA profilu “Instagram” un “Facebook”.

Tīmeklī sameklē:

• tautasdziesmas “Teku teku pa celiņu” Rick Feda un Leilas Alijevas versiju;

• dziesmas “Forever” videoklipu – vēstnesi no Rick Feda albuma;

• skaņdarbu “InMaDRims pt2”;

• Rick Feda radīto Eda Šīrana dziesmas “Thinking out loud” kaverversiju.