Sociālie portāli ikdienas saziņā jau ieņēmuši tik stabilu vietu, ka nu jau kļūst stilīgi apgalvot, ka tevis nav draugos, feisbukā, tviterī vai skaipā, lai atšķirtos no visiem pārējiem, kas tur, protams, vairāk vai mazāk regulāri dzīvojas.

Vēl vairāk, viena no Latvijas mediju ekspertēm Anda Rožukalne noskaidrojusi, ka pat tad, ja jūs neesat sociālo tīklu lietotājs, ir liela varbūtība, ka tajos figurējat.

“Šīs sabiedrības jaunā reliģija ir dzīve sociālajos tīklos,” viņa saka. Un patiesi, tas taču ir forši – pāris klikšķu un varat satikt gan savus bērnības rotaļbiedrus, gan dziedātājus un prezidentus. “Tīkli ir dažādi, bet dažas to likumsakarības ir līdzīgas – tās saistītas ar cilvēku uzvedību. Sociālajos tīklos, tāpat kā īstajā dzīvē, ir gan aizkustinošs īstums, patiesi siltas attiecības, gan vēsa aprēķina vadītas manipulācijas un slīpēta fikcija,” raksta A. Rožukalne. Viņa norāda, ka cilvēku tipiska uzvedība tīklos saistīta ar cenšanos pievērst sev uzmanību un pētnieki jau šos cilvēkus nodēvējuši par “es” paaudzi.

Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmas lektore Rasa Šmite nupat aizstāvējusi doktora disertāciju “Kreatīvo tīklu kopienas”, kurā pētījusi tīklus kā socioloģisku jēdzienu, kas apzīmē attiecības starp sociālo sistēmu dalībniekiem.

“20. gadsimta beigās līdz ar interneta ienākšanu, jēdziens “tīkls” ieguvis ne tikai jaunu nozīmi, bet arī jaunu veidolu – tīkli kļuvuši par komplicētām sociāli tehniskām sistēmām. Kompleksās attiecības, kas rodas šādā vidē, tiek dēvētas par sociāli tehniskajām formācijām, pie kādām pieder arī tīklu kopienas,” skaidro R. Šmite. Lai izpētītu sociālās rīcības jēgu, jauno sociālo dinamiku un sociālās organizācijas formas, viņa veikusi pētījumu par kreatīvajām tīklu kopienām – tā dēvējot tās pašorganizējošās formācijas, kuras izveidojās interneta agrīnajā periodā un kuru dalībnieki bija galvenokārt radoši un sociāli aktīvi cilvēki. Pētniece veica arī salīdzinājumu ar mūsdienu sociālajiem tīkliem.

Saplūstot tehniskajiem un sociālajiem tīkliem veidojas un attīstas “tīklu sabiedrība”, kuras struktūra līdz ar mobilajām komunikācijām, bezvadu tīkliem un sociālo tīklu popularitāti, kļūst arvien komplicētāka. Tīkls ir kļuvis par mūsdienu sabiedrības pamatelementu, un tīklošanās formas, kas tagad izplatās visā sociālajā struktūrā, būs arī dominējošs faktors vēl tālā nākotnē. Šodien tik populārie sociālie tīkli ir jauna un būtiska tendence, kas liecina, ka tīklu kā sociālās organizācijas formu šodien izmanto ne vien translokālās korporācijas vai nacionālās valdības, bet arī cilvēki masveidā pašiniciatīvu līmenī. Informācijas tehnoloģiju paradigma atstāj būtisku ietekmi uz visiem mūsdienu sabiedrības sociālās struktūras līmeņiem, un tīkls ir perspektīva, no kuras var aplūkot mūsdienu sabiedrību.

Sociālo tīklu dalībnieki ir visplašākās sabiedrības masas, kas savas sociālās aktivitātes primāri organizē digitālajos tīklos, izmantojot jau gatavo sociālo mediju nodefinētās funkcijas.

Empīriskajos pētījumos R. Šmite no respondentiem dzirdēja radikāli pretējus viedokļus, ka par kopienām var runāt tikai gadījumos, ja pastāv tehnoloģiju nepastarpināta komunikācija, līdz otrai galējībai – ka tīklu mērķis vispār var nebūt kopiena un ka kopienas jēdziens atgādina pārāk nereālu harmoniju. Tomēr vairāk dominēja viedoklis, ka kopienu stiprināšanā svarīga loma ir tikšanās reizēm reālajā telpā,” raksta pētniece.

Sociālie tīkli ir piemērotas vides sava sociālā apvāršņa paplašināšanai  – piemēram, sociālai komunikācijai personiskā līmenī, kā arī sevis promotēšanai visdaudzveidīgākajās izpausmēs. Tomēr, kā atzīst eksperti, tās nav tik piemērotas kopīga lauka organizēšanai – jo komunikācija ir iespējama tikai caur personīgajiem profiliem vai sekojot tajos iesūtītajiem paziņojumiem. Protams, tas nav tik nepārprotami – jo ir radušās atkal jaunas iespējas. Tā, piemēram, blogi ir platformas, uz kuru bāzes var attīstīt kopīgu pētniecību. Tāpat sociālie tīkli veiksmīgi var kalpot par komunikācijas platformu dažādu sociālās palīdzības kampaņu organizēšanā. Mobilo ierīču lietotāji var izmantot ātrās un vienkāršās komunikācijas iespējas, lai organizētu dažādas sociāli politiskas akcijas. Tomēr būtiski, ka tīklu darbība lielā mērā atkarīga no to iniciatoriem.

Analizējot situāciju Latvijā, autore norāda, ka 90. gadu vidū un otrajā pusē internetam ir bijusi īpaša ietekme, tomēr iespēja vienkāršākā veidā darboties tīklā vien nav pietiekama motivācija jaunu alternatīvu kultūru rašanās un attīstības procesam, bet ir pietiekami, lai vienkāršāk un ātrāk komunicētu, veidotu savus sociālos tīklus. “No vienas puses – “alternatīvās zonas” šodien daudz mazāk komunicē ar “meinstrīmu”, atrodas daudz lielākā pagrīdē, subkultūras ir noslēgtākas, un kreatīvās jaunās paaudzes pašorganizējošās aktivitātes ir mazāk pamanāmas nekā 90. gados. No otras puses – sociālie tīkli Latvijā šodien ir tik plaši sastopama parādība, ka draugiem.lv reģistrēto lietotāju skaits pārsniedz pat Latvijas iedzīvotāju skaitu,” raksta R. Šmite.

Ar sociālajiem tīkliem aizrāvušies gan pētnieki, gan uzņēmēji, kas uzskata par savu pienākumu burzīties šajos tīklos, tuvāk saviem klientiem. Kādā pērn veiktā aptaujā 70% Latvijas uzņēmēju uzskata sociālos tīklus par noderīgu mārketinga instrumentu. Turklāt pētījumā secināts, ka Latvijas uzņēmēji mārketinga aktivitātēs vairāk izmanto vietējos sociālos tīklus un arī uzskata tos par noderīgākiem. Par efektīvāko sociālo tīklu uzņēmēji uzskata “Draugiem.lv”, otrajā vietā ierindojas “Facebook” un trešajā – “One.lv”.

Arī vairāk nekā pusei žurnālistu sociālie mediji ir nozīmīgs informācijas avots to veidotajiem rakstiem un sižetiem, secināts pērn veiktā pētījumā. Taču viņi lielākoties sociālos medijus lieto tikai kā “vienkāršie lietotāji –patērētāji”. Un varbūt arī labi ka tā, jo sociologi noskaidrojuši, ka cilvēki biežāk melo, lietojot “Twitter”, nekā sarunājoties aci pret aci.

Psiholoģijas doktore Ineta Tunne stāsta, ka sociālajos tīklos cilvēki var daudz ko anonīmi pateikt, jo bieži savu īsto vārdu neuzrāda. “Viņi tur figurē ar kaut kādu niku, līdz ar to viņi var kaut ko noslēpt vai pārāk atklāti izteikt. Tā anonimitāte garantē viņiem iespēju izteikt savu viedokli varbūt citādi, nekā viņi to izteiktu aci pret aci,” skaidro psiholoģe.

Savukārt sociologs Sandris Mūriņš uzskata, ka uzvedība sociālajā tīklā ir individuāla stratēģija. “Manuprāt, ir grūti noteikt to robežu, kur cilvēks melo. Tāpat nevar ilgstoši uzturēt kaut kādu iluzioru stāstu par sevi. Cilvēki sociālajos tīklos satiekas, veido viedokļus, cits citu papildina. Tā ir demokrātiska diskusija, bet ilgā laikā izdzīvot ar viltotu identitāti nav viegli,” saka S. Mūriņš.

Reklāmas nozarē pētnieki veltījuši uzmanību arī tam, lai noskaidrotu, kuri ir tukšie laukumi sociālajos portālos, lai sniegtu norādes reklāmdevējiem par to, kur savus bannerus novietot ir visneefektīvāk. Bet darba devēji diskutē, vai sociālie tīkli palīdz vai traucē darbā. Turklāt
lielākā daļa aptaujāto Latvijas darba devēju pasākuši sociālajos tīklos publicēt informāciju par vakancēm, identificēt vakantajam amatam atbilstošākos kandidātus, novērtēt kandidātu aktivitāti, komunikācijas stilu un saturu internetā, kā arī lai iepazītos ar kandidātu izskatu un izmantoto leksiku.

“Lielāko daļu no sociālo tīklu iedzīvotājiem ne pārāk uztrauc, ka nobīdās robežas starp personisko un publisko. Šī tendence nosaukta par procesu, kurā sākam uzticēties svešiniekiem. Sociālie mediji mūs pietuvina cilvēkiem, ko citādi nekad nesatiktu vai nekad ar viņiem neveidotu kontaktus, turklāt šī komunikācija arvien vairāk ietekmē mūsu iepirkšanās un dažādu pakalpojumu lietojuma paradumus, kā arī attieksmi pret zīmoliem. Mēs sākam ticēt online svešinieku izteiktajiem viedokļiem tikpat lielā mērā kā savu draugu domām. Ne velti komerciāli un citādi ieinteresēti lietotāji veiksmīgi sākuši sociālo tīklu izmantošanu savās interesēs, jo nav citas izejas. Izdevīguma vārdā sociālajos tīklos plaukst vairāk vai mazāk veiksmīgi imitēts privātajai saziņai dabiskais godīgums un atvērtība,” tā secina A. Rožukalne.

Uzziņai

Cilvēku uzvedības modeļi globālajā tīmeklī

IETEKMĒTĀJS. Internets ir neatņemama mana dzīves daļa. Es esmu jaunāks un ļoti daudz izmantoju mobilo internetu. Es izmantoju internetu praktiski visur un visu laiku. Esmu blogeris, kaislīgs sociālo tīklu lietotājs, kur komunicēju ar daudziem sociālo tīklu draugiem. Es arī daudz iepērkos internetā – pat ar mobilā telefona palidzību! Es gribu būt drošs, ka pēc iespējas vairāk cilvēku dzirdēs manu tiešsaistes viedokli.

KOMUNIKATORS. Man vienkārši patīk runāties un izteikt sevi. Nav svarīgi, vai tā ir tērzēšana vaigu vaigā, vai caur fiksēto vai mobilo telefonu, vai sociālo tīklu lapās, vai arī saziņā caur e-pastu. Es patiesi vēlos tiešsaistes pasaulē sevi izteikt veidā, kā es to nevaru izdarīt, tur neesot. Esmu orientēts lietot viedtālruņus (smart phone) un internetam pieslēdzos caur savu mobilo telefonu, no mājās datora, kā arī darbā vai skolā.

ZINĀŠANU MEKLĒTĀJS. Es lietoju internetu, lai iegūtu zināšanas un informāciju un izglītotu sevi par pasauli un tajā notiekošo. Mani īpaši nesaista sociālie tīkli, bet es gribu uzzināt viedokli no līdzīgi domājošiem, it sevišķi, ja vajadzīgs padoms, lai kaut ko iegādātos. Es ļoti interesējos par dažādām jaunajām lietām.

TĪKLOTĀJS. Internets man ir svarīgs, lai izveidotu un uzturētu attiecības. Es esmu aizņemts cilvēks (vai nu darbā vai mājās). Es izmantoju interneta iespējas, piemēram, sociālo tīklus, lai uzturētu kontaktu ar cilvēkiem, kam citādi neatliktu laika. Pamatā internetu lietoju mājās, un esmu ļoti atvērts zīmolu komunikācijai un dažādām reklāmas aktivitātēm internetā. Tomēr es neesmu īsti tāds cilvēks, kas paustu savu viedokli tiešsaistē.

CENSONIS. Es cenšos izveidot savu personīgo telpu internetā. Internetu lietoju samērā nesen. Lielākoties to daru mājās, bet mēdzu internetu lietot arī caur telefonu un interneta kafejnīcās. Pašlaik neko daudz internetā nedaru, bet es gribu un gatavojos darīt vairāk, it īpaši izmantojot mobilo telefonu.

FUNKCIONĀLISTS. Internets ir rīks. Es īpaši nevēlos sevi izpaust tiešsaistē. Man patīk rakstīt vēstules, lasīt ziņas, sportu, laika prognozi, arī iepirkties internetā. Mani neinteresē jaunās lietas (kā sociālie tīkli), un esmu noraizējies par datu privātumu un drošību internetā. Esmu vecāks un lietoju internetu jau ilgus gadus.

Avots: TNS Latvia

Populārākie sociālie tīkli pasaulē
1. Facebook (550 miljoni unikālo apmeklētāju mēnesī)
2. Twitter (95,8 miljoni)
3. MySpace (80,5 miljoni)
4. Linkedin (50 miljoni)
5. Ning (42 miljoni)
6. Tagged (30 miljoni)
7. Classmates (29 miljoni)
8. Hi5 (27 miljoni)
9. Myyearbook (12 miljoni)
10. Meetup (8 miljoni)

Pasaulē un arī Latvijā ir pieejami vairāki simti dažādu sociālo tīklu, un to skaitam ir tendence palielināties, visus sociālos tīklus var iedalīt četrās lielās kategorijās:

– atvērtie sociālie tīkli, tādi kā Myspace, kur katrs var reģistrēties, komentēt jebkura lietotāja profilā, piedalīties gandrīz visās aktivitātēs, kā arī visa informācija ir publiski pieejama (neskaitot personisko saraksti un dažus izņēmumus),

– slēgtie sociālie tīkli, tādi kā Facebook (daļēji), kurā kāda lietotāja profilā vai pie bildēm komentāru atstāt var tikai tie, kurus tu esi apstiprinājis kā draugus, vai arī tādi kā draugiem, kur gandrīz nekāda informācija nav pieejama nereģistrētajiem lietotājiem,

– mikro-blogveidīgie sociālie tīkli, kur komentāru savā profilā var ierakstīt tikai pats bloga izveidotājs, no kuriem populārākie pašlaik ir Jaiku.com un Twitter, kuros cilvēki stāsta, ko tie dara, kā arī uzlecošā zvaigzne – Pownce,

– servisi ar sociālo tīklu funkcionalitāti, kas nav to galvenais uzdevums (flickr.com, digg.com un tml.), kurās visi reģistrētie lietotāji var cits citam nosūtīt ziņojumus, ļaut vai liegt kādai lietotāju grupai komentēt bildes vai citas aktivitātes, bet tas nav galvenais šī servisa pakalpojums, pretēji divām pirmajām kategorijām, kurām pārējie visi ir kā papildu pakalpojumi un iespējas (bilžu publicēšana, blogošana, utt).

Anda Pūce,