Šodien Liepājas Leļļu teātris pašus mazākos skatītājus aicinās uz jaunās sezonas pirmizrādi – Māra Putniņa lugas “Trīs traki truši” jauniestudējumu Jāņa Cimermaņa režijā. Lomās būs aktieri Signe Apse, Dace Doroškēvica, Sanita Beļajeva un Oskars Seļivestrovs.  Pagājušo sezonu Liepājas Leļļu teātris pabeidza visai saspringtā gaisotnē, jo, neatrodot kopīgu valodu ar vadītājiem,  aizgāja daži pieredzējuši aktieri. Uzsākot jauno sezonu, stāvoklis ir daudzmaz stabilizējies, lai gan īsā brīdī šeit jau paspējuši atnākt un aiziet vēl viens otrs potenciālais aktieris, kurš nav varējis pats izšķirties, ko vēlas darīt.

Patlaban Leļļu teātra pamatsastāvā ir četri aktieri, viņu starpā arī pilnīgi iesācēji, un pāris pieredzes bagātie uz līguma pamata nāk strādāt atsevišķās izrādēs.
Šādā nebūt ne vieglā situācijā tapis jauniestudējums “Trīs traki truši”. Leļļu teātrim ļoti paveicies, ka šādā brīdī ar aktieriem pie jauniestudējuma strādāja pieredzējis režisors un pedagogs Jānis Cimermanis, kurš pazīstams kā studijas “Avārijas brigāde” leļļu filmu režisors un šobrīd jau uz daudzu pasaules valstu ekrāniem demonstrētās animācijas filmas “Trīs musketieri” viens no autoriem. Kāds ir viņa skatījums uz šā brīža situāciju un iespējām Liepājas Leļļu teātrī?

– Kāpēc jūs, animācijas filmu režisors, ķērāties pie šīs ludziņas iestudēšanas?
– Māra Putniņa luga “Trīs truši” nav jauna, tā kādreiz iestudēta arī Rīgā, teātrī “Kabata”. Mani interesē skatītājs, un vispirms mazais skatītājs. Pat tāds, kurš varbūt pat vēl neprot runāt.
– Vai tas nav pats grūtākais darbs – radīt saprotamu izrādi mazuļiem?
– Jā, tas ir ļoti grūti, bet arī ļoti interesanti. Dažāda vecuma skatītājiem ir dažāda līmeņa uztvere. Pats mazākais skatītājs tikai atpazīst dzīvnieciņus. Mazliet vecāks bērniņš jau seko, kā trusis bēg un kā vilks viņu ķer, bet nenoķer. Un tad ir nākamais līmenis, kad bērns jau saprot, ka starp tiem dzīvnieciņiem kaut kas savstarpēji notiek. Man nepatīk uzņemt filmu vai iestudēt lugu tikai viena noteikta vecuma skatītāju grupai, es gribu, lai to var skatīties visa ģimene – no mazuļa līdz omītei – un viņiem nebūtu garlaicīgi.
– Un kas ir šīs ludziņas atslēga, kas saista visas paaudzes?
– Turēties kopā, mīlēt citam citu, neplēsties savā starpā. Jo, redziet, tā ir negācija, tā ir cietsirdības slimība. Pasakas jau nav ļoti gludas, bet pretējā gadījumā tās nebūtu aktuālas, jo, ja nav pretstata, nebūs arī dramaturģijas. Ir jābūt labajam un ļaunajam, lai būtu lūzums. Es savos darbos – filmās un izrādēs – vienmēr nostājos vājāko, tas ir, bērnu pusē.
– Jums ir ļoti laba skola – savulaik esat beidzis Valsts leļļu aktieru studiju, Ļeņingradas Valsts teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtu, strādājis gan Rīgas Kinostudijas leļļu filmu grupā, gan studijā “Dauka”.
– Jā, labā skola ir tas, ko nevar atņemt un kas vienmēr atmaksājas. Pēterburgas jeb toreizējā Ļeņingradas institūtā mums katedras un režijas vadītājs bija fantastisks mākslinieks un pedagogs Mihails Koroļovs. Viņa jau vairs nav, bet šī krievu teātra skola, kurā bija ārprātīgi stingras un plašas prasības, manī ielikusi to, ko es pašreiz izmantoju. Tāpēc tagad man ar šiem jauniešiem ir viegli, jo es zinu, ko un kā no viņiem prasīt. Katram no viņiem ir savs raksturs un savi radziņi, bet kopējā valoda ir jāatrod, lai taptu izrāde. Visgrūtāk iemācīties skatīties uz pasauli ar bērna acīm. Visi jau sapņo spēlēt Hamletu un tamlīdzīgas lomas. Es arī gribēju (sirsnīgi smejas).

*  *  *
Šomēnes, 28.oktobrī, Liepājas mazie skatītāji piedzīvos vēl vienu pirmizrādi – “Eņģeļu pasakas”. To ar Eiropas Savienības fonda “Phare” programmas atbalstu iestudējusi lietuviešu režisore Gintare Radvilavičute un pirmie to vasaras beigās redzēja Latgales puses  bērni.
– Ko vēl Liepājas Leļļu teātris jaunajā sezonā iecerējis piedāvāt saviem mazajiem skatītājiem? Ko teātra direktors Rihards Belte sola?
– Pavisam Liepājas Leļļu teātra repertuārā patlaban ir desmit iestudējumu. Līdz Ziemassvētkiem tiks atjaunota leļļu izrāde “Fuksis un Buksis”, bet pavasarī ar Kultūrkapitāla fonda līdzfinansējumu iestudēs Jura Zvirgzdiņa “Pūķi U-ū”.
– Runā, ka tas būs savdabīgs un īpašs iestudējums?
– Negribas jau vēl runāt par to, kas ir tikai ieceru līmenī. Bet katrā ziņā nupat Rīgā parakstīju līgumu ar Valsts kultūrkapitāla fondu par 1800 latiem, kas piešķirti šim iestudējumam. Māris Putniņš solās grāmatu dramatizēt, Jānis Cimermanis – režisēt. Studija” Avārijas brigāde”, iespējams, mums palīdzēs īstenot tādu interesantu ideju kā kustīgās vides attēli uz fona ekrāna, kas būs dekorāciju vietā un radīs dabas un pilsētvides realitātes sajūtu.