“Jā, man ir muzikāli tērpi. Ja arī nav diriģenta vai dziedātāja, tad noteikti mūzika skanējusi dejotājam vai izpildītājam fonā,” smaidot spriež E. Dāboliņa, atskatoties pagātnē, kam apģērbs darināts.

Pārsvarā tie nonāk uz skatuves, piedzīvo lielus notikumus.

E. Dāboliņa ir profesionāla tērpu māksliniece, stiliste.

Ilgus gadus veidojusi tērpus un stilu vērienīgiem TV šoviem, populāriem televīzijas raidījumiem, korporatīvajām ceremonijām, muzikālām izrādēm, modes skatēm, deju lielkoncertiem un deju izrādēm, populārās un postfolkloras mūzikas izpildītāju koncertprogrammām un dalībai Eirovīzijas dziesmu konkursam un tamlīdzīgi.

Tāpat radīti tērpi liela mēroga kultūras norisēm, tai skaitā Dziesmu un deju svētkiem, turklāt ne vienu reizi vien.

Liepājniekiem un pilsētas viesiem ir unikāla iespēja tuvplānā skatīt aizvadīto simtgades Vispārējo latviešu dziesmu un Deju svētku virsdiriģentu un deju lieluzveduma tērpus, kā arī solistiem un koncerta vadītājiem Ingai Tropai, Jānim Šipkēvicam, trompetistam Jānim Porietim šūdināto apģērbu.

Īpaši cieša sadarbība māksliniecei veidojusies ar diriģentiem no Liepājas – Ilzi Valci, Jēkabu Ozoliņu un Gunti Kuzmu.

Piesakot izstādi un reizē to attiecinot arī uz savu radošo veikumu, E. Dāboliņa teic:

“Es šodien rakstu latvietību. To saņēmu paaudžu paaudzēs caur savas dzimtas nodoto dzīvesziņu.

Tai dodu pārdzimšanu un jaunradi. Tautas daiļradē balstītus, es rakstu mūsdienu lietišķās mākslas darbus – godu tērpus. Tos tautas svētkos nes mūsu lielā kopkora diriģenti, dejotāju vadītāji un tos nes tautas kultūras – mūzikas un mākslas – priekšstāvji.

Dziesmusvētki ir mūsu kultūras spilgtākais simbols. Diriģenti ir mūsu nācijas garīgā elite, viņi simbolizē kultūru, kura ir radījusi Latvijas valsti. Viņi turpina veidot pasaules mērogā unikālu procesu – dziesmu svētkus.”

Apmeklētāji var aplūkot arī rokoperas “Lāčplēsis” 30. jubilejas izrādes tērpus, ērģelnieces Ivetas Apkalnas, mūziķu grupas “Raxtu raxti”, Latgales vēstniecības “Gors” vadītājas Diānas Zirniņas, horeogrāfa un Liepājas deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja Jāņa Purviņa skatuves tērpus, tērpus no JVLMA operstudijas “Figaro” iestudējumiem “Dzirnavniece” un “Arlekīns”, un tērpus no dejas uzveduma “Krustdūriens”.

Blakus novietotās lielformāta fotogrāfijas atklāj tērpu īpašniekus, kuriem pēc izstādes tie tiks nogādāti atpakaļ.

E. Dāboliņa pateicas scenogrāfam Aigaram Ozoliņam, kurš meistarīgi izstādījis tērpus kultūrtelpā. “Šie tērpi nekad nedzīvotu parastā izstāžu zālē,” viņa uzskata.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.