Ekspozīcijā ir gan vecmeistaru fiksēti mirkļi, gan to, kuru jau nav vairs šai saulē, gan šodienas biedru tvērums.

Svinīgā izstādes atklāšana pulcēja pilnu izstāžu zāli, patīkami pārsteidzot pašus “Fotast” dalībniekus. Sveicēji bija ieradušies ar ziediem, teica labus vārdus, pauda atzinību.

Varēja novērot, ka pašiem “Fotast” biedriem tā bija jauka kopā sanākšana un atkalredzēšanās, jo zīmīgais notikums bija savedis kopā arī tos, kas “Fotastā” vairs tik aktīvi nedarbojas vai kurus dzīves ceļi aizveduši citā virzienā.

Savukārt publikai šī bija reize, kad vaigā skatīt tos, kas parasti ir aiz kameras acs. Jo ikvienu no fotogrāfiem aicināja priekšā, lai tas saņemtu ziedus un noslēgumā taptu kopbilde.

Jubilejas izstādē skatāmas tikai melnbaltas fotogrāfijas. “Aiz cieņas pret vecmeistariem, kas visu šo uzsāka,” skaidroja fotostudijas vadītāja Iveta Herbsta.

“Gribējām parādīt, ka laiks rit, bet klasika – melnbaltā fotogrāfija – turpina dzīvot.

Ja skatās, grūti pat pateikt, no kura laika ir kura, ja nezina cilvēku, kas fotogrāfijas uzņēmis.”

Viegli varētu sajaukt pirms vairākām desmitgadēm fiksētu mirkli ar, piemēram, pērnajā gadā tapušu. Vai otrādi.

Vienotā ekspozīcijā saticies 51 autors – vairāku paaudžu fotogrāfi, kuri darbojušies dažādos laikmetos, pretējās politiskajās iekārtās, ar atšķirīgām tehniskajām un tehnoloģiskajām iespējām, profesionāļi un amatieri, bet radniecīgi mīlestībā uz fotogrāfiju.

Izstādes kuratore ir māksliniece Dace Dēliņa-Lipska, atklāšanā viņa priecājās, ka “man iekrita lielā laime strādāt ar šiem brīnišķīgajiem darbiem”.

“Mans uzdevums bija saaust visu kopā, lai 65 gadi šajā muzeja brīnišķīgajā zālē kā viens organisms kopā elpotu, darbotos un skatītos. Man šķiet, ka tas ir izdevies.”

Uz svinīgo brīdi bija ieradusies arī Huberta Stankeviča – fotostudijas pirmā vadītāja – meita Sanita Zandere. Fotostudija bijusi abu viņas vecāku gara bērns.

“Es visu laiku ļoti priecājos par to, ka veco mantojumu nodod tālāk. Visi vadītāji ir interesanti, ar savu pieeju. Vienmēr priecājos, ka manu vecāku lolojums – fotostudija – vēl joprojām ir sveiks un vesels.”

“Jā, mums ir 65, bet mēs pensijā neejam,”

smaidot sacīja I. Herbsta, ja šo vecumu pielīdzina cilvēka mūžam. “Mums ir lieli, tāli mērķi. Kādā zinātniskā rakstā lasīju, ka cilvēkam ir potenciāls nodzīvot līdz 120 gadiem. Mūsu fotostudija varētu līdz 240 varbūt…”

Jubilejas izstādē ir H. Stankeviča, Gunāra Kopštāla, Pētera Jaunzema, Irinas Tīres, Ulda Brieža, Vara Santa un daudzu citu fotogrāfu darbi. Fotogrāfijas veidotas dažādās tehnikās un stilistikā.

Kā pauž izstādes veidotāji, izstāde ir tilts no pagājušā gadsimta desmitgadēm uz šodienu un veido harmonisku stāstījumu par laiku, cilvēku tajā, par attiecībām un vidi. Ar dokumentālu precizitāti, poētisku jūsmu vai asredzīgu vizionārismu –

katrs autors aiz kameras pasauli redz savām, unikālajām acīm.

Zāles vidū ir ierīkota analogās fotogrāfijas laboratorija ar visu aprīkojumu, lai ikvienam ir iespēja iztēloties, kā tumšajā telpā pie sarkanās spuldzes, gluži kā alķīmiķa laboratorijā, cits pēc cita iznirst foto tēli uz biezā foto papīra. Iekļauti priekšmeti no fotogrāfa Zigmara Lāča (1934–2022) analogās fotolaboratorijas aprīkojuma.

Izstāde skatāma līdz 10. martam.

Fotostudijas “Fotast” pirmsākumi rodami 1958. gadā, kad Visvaldis Blankenburgs, G. Kopštāls un H. Stankevičs pilsētas kultūras namā nodibināja fotopulciņu.

Patlaban studijā darbojas vairāk nekā 20 dalībnieku.