Pirmdiena, 4. marts Alise, Auce, Enija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Foto un video: Liepājas okupācijas muzejā atklāta izstāde “Māksla Gulagā. Vorkuta 1948.–1956.”

Pēc divu gadu pārtraukuma atjaunotā Liepājas muzeja filiāle “Liepāja okupāciju režīmos” vērusi durvis apmeklētājiem. Tajā skatāma Daugavpilī dzimušā gleznotāja Solomona Geršova darbu izstāde “Māksla gulagā. Vorkuta 1948–1956” no Vācijā dzīvojošās mākslas kolekcionāres Taņas Rubinšteinas-Horovicas kolekcijas.

05.12.2023 06:26

liepajniekiem.lv

Svinīgajā atklāšanā sanākušie varēja skatīt, kā pēc rekonstrukcijas muzejs ir mainījies, un dzirdēt, kas gaidāms tuvākajā nākotnē.

“Šī ēka tiek publiski atvērta Liepājas sabiedrībai, pilsētas viesiem, nacionāli patriotiskām organizācijām un jauniešiem,” izstādes atklāšanā pavēstīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Atgādinām, ka ēkā izbūvēts lifts uz otro stāvu, invalīdu pacēlājs, kā arī ir pilnībā rekonstruētas visas ekspozīciju zāles, telpas un sanitārie mezgli, atjaunotas komunikācijas un vēsturiskais fasādes ķieģeļu mūra šuvojums.

“Mēs cītīgi strādājam pie jaunās vēsturiskās ekspozīcijas atjaunošanas,”

sacīja D. Kārkla.

“Tā, visticamāk, dienas gaismu ieraudzīs nākamā gada pirmajā ceturksnī, jo darbs ir ļoti sarežģīts. Mums gribas, lai šī ekspozīcija izstāstītu vēstures notikumus arī emocionāli, lai jaunajai paaudzei tas šķistu saistoši un interesanti. Mēs pievērsīsimies vairāk arī tiem notikumiem, kas saistīti ar holokaustu, jo līdz šim Liepājas muzejs saņēma pārmetumus, ka šī sadaļa netiek pienācīgi atspoguļota.”

Pastāvīgo ekspozīciju Liepājas muzejs veido sadarbībā ar dizaina biroju “H2E” un fondu “Uniting”.

Jaunatvērtajā izstādē skatāmi S. Geršova gulaga nometnē Vorkutā tapušie zīmējumi, kuros dramatiski dokumentēti ieslodzīto tēli un lēģera ikdiena.

“Par šo tēmu mēs esam daudz runājuši šī muzeja telpās, tāpēc arī atklājam šādu izstādi, lai iezīmētu to, ka muzejs turpinās strādāt iesāktajā konceptā un vienmēr ļoti augstā cieņā turēs nacionāli patriotiskās organizācijas, turpināsim kopīgi stāstīt jaunajai paaudzei par vēstures notikumiem,” skaidroja D. Kārkla.

Vorkutā tapušo nometnes biedru portretējumu kolekcija ir atceļojusi no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra. Pirms tam tā pabijusi arī citu valstu muzejos, kas saistīti ar padomju varas nežēlību.

To atvest uz otru Latvijas pusi rosinājusi Liepājas okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa, un izstādes atklāšanā T. Rubinšteina-Horovica izteica pateicību par iniciatīvu.

Savulaik Taņas vectēvs Jakovs Rubinšteins bijis piederīgs ekskluzīvam cilvēku lokam Maskavā un pēc Staļina nāves sācis kolekcionēt mākslas darbus, kļūstot par vienu no ievērojamākajiem kolekcionāriem Krievijā.

“Kādas rakstura iezīmes raksturo manu vectēvu?

Neraugoties uz padomju laikiem, viņam piemita drosme kolekcionēt to mākslinieku darbus, kuri bija pret tā brīža valdošo iekārtu.

Kad saņēmu mantojumā daudz mākslas darbu, viens no tiem bija Salomona Geršova zīmējums. Tajā brīdī es par šo autoru nezināju praktiski neko,” viņa dalījās atmiņās.

Vēlāk ebreju kolekcionārs Alekss Filcers uzdāvinājis viņai veselu mapi ar S. Geršova zīmējumiem, kā pats teicis – lai tie būtu labās rokās un labā sabiedrībā starp citiem J. Rubinšteina kolekcijas darbiem.

Vorkutas zīmējumus, kas patiesībā ir neticams atradums, S. Geršovs radījis ar vienkāršu zīmuli un divām trim ūdenskrāsām uz sliktas kvalitātes papīra, iepakojuma vai pat tapešu atgriezumiem.

Darbos ieskicēti tie, kuros Josifa Staļina represīvā sistēma saskatīja eksistenciālu apdraudējumu, – dažādu tautību ieslodzītie – ebreji, lietuvieši, moldāvi, rietumukraiņi, tostarp dažādu profesiju pārstāvji – zobārsts, inženieris, konservatorijas students, mālderis, pavārs, tie, kas jau izcietuši piespriesto sodu, bet spēku un līdzekļu trūkuma dēļ palikuši Vorkutā, un visbeidzot arī nometnes priekšniecības tuvinieki.

Mākslinieks spējis ļoti dziļi un jūtīgi attēlot gan šo cilvēku skarbo likteni, vaibstus, kā arī parādījis atsevišķas situācijas no gulaga ikdienas, cilvēku ciešanas un dzīves skarbumu.

Viens no zīmējumiem ir mākslinieka pašportrets.

S. Geršovs uzmanīgi ielūkojas sevī, it kā mēģinot saprast, kādi notikumi satricina gulagā nonākuša cilvēka iekšējo pasauli.

S. Geršova dzīves ceļš ilustrē daudzu mākslinieku likteņus, kurus samala J. Staļina represīvais režīms.

Mākslinieks dzimis 1906. gadā Daugavpilī, tomēr pēc dažiem gadiem ģimene pārcēlusies uz Krieviju, kur mācījies, attīstījis savu mākslinieka talantu. Tomēr savas dzīves laikā izsūtīts divreiz.

Kas palīdzējis izdzīvot? Izlicies, kas tas nenotiekot ar viņu, ka visu vēro no malas.

Izstāde “Māksla gulagā. Vorkuta 1948–1956” Liepājas muzeja filiālē s

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz