Tolaik inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā radīja PSRS bobsleja izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Un četru gadu laikā viņi kļuva par olimpiskajiem medaļniekiem.

Bija nobriedis “perestroikas” laiks, Latvijā jau virmoja Atmodas vēsmas, bet padomju funkcionāriem nebūt nebija pa prātam tik viendabīgi nacionāla sportistu izlase.

R. Vaivars reiz sarakstījis uz lapiņas visu, ar ko latvieši varētu būt izcili pasaules mērogā.

“Šis stāsts likās vispiemērotākais teātrim, jo es rakstīju ar nākotnes domu par kino,”

viņš atklāj.

Izrādes līdzautori ir visi aktieri, tāpēc iestudēšanas gaita režisoram bijusi viegla. “Mēs noteikti bijām vienota komanda, taču es, protams, brīžiem biju tas uzurpators Upatnieks,” viņš atzīst.

Režisors uzsver R. Upatnieka drosmi, organizatora spējas panākt, ka viņam atļauj veidot izlasi no latviešiem un Latvijā.

Galvenās lomas tēlotājam Mārtiņam Kalitam diemžēl vairs nebija tādas iespējas kā viņa kolēģiem – piezvanīt prototipiem.

Iepazinis Rolandu Upatnieku, lasot intervijas, skatoties pieejamos videoarhīvus, runājis ar sportista meitu, bobslejistiem un laikabiedriem.

“Katrs par Rolandu teica kaut ko citu.

Tās bija ļoti personiskas sarunas, un tieši tas mani interesēja – atrast, kur Rolands ir palicis šajā cilvēkā un ko izmainījis.

Tad mēģināju saprast, kā tad Upatnieks pats jūtas, ko domā un dara. Viņš bija tāds vecis, kurš pateica Maskavai, ka viss notiks Latvijā: ražosim bobsleja kamanas, sportisti būs latvieši un uzcelsim trasi Padomju Savienības izlasei Latvijā. Lokomotīve, kas visu izsita, bija viņš, tas jau ļoti daudz ko pasaka,” pastāsta aktieris.

Iestudējuma radošā grupa arī paviesojās Siguldas trasē un nobrauca ar bobu. Tas ļoti palīdzējis, atzīst M. Kalita.

“Iepriekš man šķita, ka braukt pa trasi ir kaut kas ļoti fizisks – ar saspringtu ķermeni turēt to dzelzs zirgu uz ledus. Taču Zintis Ekmanis, pirms mūs palaida, teica: “Galvenais, nesaspringsti!”

To, ko jūt bobs, tu izlaid nedaudz caur sevi.

Brauciens bija milzīgā ātrumā, iekļūsti it kā teleportācijas laika cilpā un jūti tikai gravitācijas spēku, kas tevi spiež bobam grīdā.”

Sandis Pēcis izrādē atveido žurnālistu, taču viņa varonim konkrēta prototipa neesot.

“Esmu sublimācija no tā laika žurnālistikas, balstoties gan uz klišeju, gan reāliem tēliem. Pieturējāmies pie tā, kā teksti tika veidoti, pie runas manieres, pie tā, kā bija pieņemts stāstīt par padomju lielajiem sasniegumiem,” viņš atzīmē.

Aktieris iepriekš bobslejā nebija tik ļoti iedziļinājies, īpaši pirmsākumos. Viņš domā, ka tikpat aizraujoši uzzināt daudz jauna par bobsleja vēsturi un personībām būs arī skatītājiem.

“Esmu pārliecināts, ka šī būs kungu izrāde, un viņi vilks līdzi sievas uz teātri, jo viņiem būs interesanti.

Ne tikai faktu materiāls, bet arī cilvēciskie stāsti,” uzskata S. Pēcis.

Latvijas bobsleja leģenda Z. Ekmanis bija atbraucis uz Liepāju noskatīties mēģinājumu.

“Brīdī, kad mēs kā sporta veids tiekam represēti, atzīšos atklāti, – ar pagājušā gada augstāko sporta rezultātu Latvijā mēs netiekam pie piecpadsmit prioritāriem sporta veidiem pieskaitīti,” pauž  Bobsleja federācijas viceprezidents.

“Tādā brīdī vismaz šeit ir prieks, ka mūs tur kaut kādā vērtē, savs fanu pulciņš ir. Ja režisors uzskatīja par svarīgu šo tēmu, tad jau kaut ko paliekošu esam atstājuši.”

“Latviešu raķetes” izveidojis R. Upatnieks kopā ar mehāniķu Jāni Akolovu. Ideja bijusi izveidot šauras kamanas ar vismazāko gaisa pretestību, tad rūpnīcas “VEF” inženieri paveikuši pārējo.

“Izgudrojums izgudrojuma galā bija.

Raķetēm priekšrocība bija tā, ka stūrēšanas mehānisms bija atbilstošs iepriekšējam vecajam bobam. Kad ārzemnieki ieraudzīja, ka šie bobi brauc, uzreiz tādus “no pakaļas” sataisīja. Bet viņi neatrisināja stūrēšanas jautājumu, tāpēc nometa malā,” atminas Z. Ekmanis.

“Ja būtu mums drusciņ vairāk zināšanas, vajadzēja jau vinnēt to olimpiādi…”

Pārējās lomās –  Kaspars Kārkliņš, Armands Kaušelis, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis un Hugo Puriņš.

Iestudējuma scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece Madara Botmane, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un video mākslinieks Dainars Albužis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.