Cits mūzikas skanējums

Kaļķu ielas kvartālā viņš izveidojis jaunu kultūrvietu – koncertzāli, kas atrodas blakus darbnīcai, kurā ikdienā uzņēmums ”Klavins Piano” būvē unikālās klavieres. To dizainu radījis D. Kļaviņš. Viņš pastāsta, ka sienā, kas atdala abas ēkas, plānots izlauzt durvis, lai būtu iespēja no darbnīcas pa taisno ienākt koncertzālē. Tuvākajā laikā izveidos arī telpu, kurā pirms uzstāšanās varēs uzturēties mākslinieki. Telpai vēl jāizveido atraktīvs apgaismojums, kas kalpos koncertu izgaismošanai.

Klavieru meistars novērojis, ka arī skaņa te plūst labi: ”Akustika šeit ir ļoti laba. Kad te nav cilvēku, ir mazliet par daudz atskaņu. Kad zāle pilna, skaņa ir ideāla. Klavieres esam izvietojuši centrā, lai klausītāji būtu tuvāk. Ja mēs tās noliktu galā, pašā aizmugurē cilvēkiem skanējums pienāktu ļoti netieši, būtu daudz atskaņu. Gan klausītāji, gan mākslinieki līdz šim bijuši ļoti priecīgi par akustiku.”

Jaunajai kultūrvietai dots nosaukums ”Neatklātā koncertzāle”. D. Kļaviņš paskaidro, ka vēlējušies, lai cilvēki saprastu: viņiem laiku pa laikam pašiem būs jānāk to atklāt. Ar katru notikumu un pasākumu koncertzāle tiks arvien labāk atklāta.

Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur koncertos iespējams dzirdēt SIA ”Klavins Piano” būvētās klavieres ”Una Corda”. Tās ir divus metrus augstas un divus metrus platas klavieres ar vienu stīgu katrai notij. ”Mūsu klavieres skanējumā būtiski atšķiras no visām tradicionālajām klavierēm, un tas ir interesanti cilvēkiem. Līdz šim tie, kuri nākuši uz koncertiem, nav vīlušies. Cilvēki ir izteikušies sajūsmināti,” pastāsta klavieru meistars.

Ēkā sākuši saimniekot septembrī. Pa šo laiku jau piedāvājuši divus vērienīgus klavieru koncertus. Vienā uzstājās pianists Vestards Šimkus, bet otrā klausītāji varēja baudīt pianista Arņa Zandmaņa klavierspēli uz klavierēm ”Una Corda”. Viņš izpildīja izcilā vācu komponista Johana Sebastiāna Baha mūziku. Baha prelūdijas un fūgas tiešām skanējušas citādāk nekā uz tradicionālajām klavierēm – klausītājiem tas bijis kā jauns piedzīvojums.

”Tas, kā mūzika iedarbojas, ir atkarīgs no instrumenta. Baha mūzika ir bezlaicīga. Savās kompozīcijās viņš ielicis visus mūzikas pamatus. Tās nebūt nav apputējušas. Jo vairāk klausāmies labu, konstruktīvu un skaistu mūziku, jo pozitīvāk tas ietekmē mūsu dvēseles struktūru,” uzskata D. Kļaviņš.

Redz iespēju sadarboties

Telpa ir plaša, tā piemērota koncertiem ar 160 sēdvietām. Ja nepieciešams, tajā var ietilpināt līdz 200 cilvēkiem, D. Kļaviņš ir pārliecināts, ka arī tad par šauru nebūs. Abi koncerti bijuši ļoti labi apmeklēti, koncertzāle bijusi pilna. Uz katru no tiem atnākuši 120–130 cilvēki.

Uz koncertiem ieradušies ne tikai vietējie, bet arī Rīgas, Liepājas, Ventspils un citu pilsētu iedzīvotāji. Klavieru meistars cer, ka ar interesantu koncertu piedāvājumu izdosies pavedināt cilvēkus sākt klausīties mūziku, ko tie iepriekš nav klausījušies.

Koncertzālē laiku pa laikam plānots regulāri organizēt koncertus tā, lai tie pēc iespējas nepārklātos ar citiem nozīmīgiem pasākumiem Latvijā.

”Šeit es redzu nākotnes iespējas sadarboties ar kultūras darbiniekiem no mūsu novada un visiem Kaļķu ielas kvartāla kaimiņiem, arī ar alus darītavu ”Duna”,” norāda D. Kļaviņš.

Šobrīd koncertzāles telpas iespējams iznomāt. Pieteikušies jau daudzi uzņēmumi. Tā ir arī iespēja iepazīstināt cilvēkus ar klavieru darbnīcu un notikumiem, kas turpmāk notiks koncertzālē.

”Mūsu darba būtība – kultūras sfēra – ideāli sasaucas ar Kuldīgas vēsturisko un kulturālo raksturu. Viss, kas raksturo pilsētu, pēc pašas būtības ir kultūras jautājums. Mūsu uzņēmuma būtība sasaucas ar kultūrvidi Kuldīgā, līdz ar to arī cilvēkiem, kuri apsver domu braukt ciemos pie mums, ir dubults iegansts. Esmu šeit sastapis latviešus, kuri dzīvo Latvijā un vēl nekad nav bijuši Kuldīgā. Viņi ierodas un ir dubultpriecīgi, jo beidzot atbraukuši uz šejieni.”

Pienesums kopējam labumam

Vēlme veidot koncertzāli D. Kļaviņam iesēdusies prātā jau sen. Tas vienmēr esot bijis kā niķis, kas jārealizē. Darbnīca kopā ar koncertzāli vai telpu koncertiem viņam bijusi gan Vācijā, gan Ungārijā. ”Kad 2020. gadā iepazinos ar šīm telpām un redzēju to platību, uzreiz sapratu – tā vienudien būs mana koncertzāle. Idejas īstenošana bija tikai laika jautājums.” Pirmos divus gadus notikusi līdzstrādnieku skološana. D. Kļaviņš viņiem mācījis, kā būvēt klavieres, lai attīstītu ražošanu.

”Man visos laikos patikusi pilnvērtīga kombinācija – būvēt klavieres un tajā pašā laikā demonstrēt cilvēkiem to, kā tās skan, lai būtu redzama šo klavieru jēga. Tā ir gandrīz vai kā nepieciešamība.

Ja cilvēkam ir iespēja dot pienesumu un būt noderīgam plašākā mērā, nekā tikai sevi pašu pabarot, viņa morālais pienākums ir to darīt. Jo noderīgāks ir cilvēks, jo laimīgāks viņš kļūst. Katrs no mums var būt noderīgs. Apzinos, ka esmu ļoti laimīgā situācijā, ka man ir iespēja sniegt vērtīgu pienesumu vietējiem cilvēkiem un visiem, kuri ir ar mieru nākt un baudīt mūsu piedāvājumu.”

Koncertzāles izveide nav peļņas projekts. Klavieru meistars uzsver, ka tā ir iespēja dot savu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā, savedot kopā cilvēkus skaistos un pozitīvos pasākumos. ”To es uzskatu par savu pienesumu kopējam labumam. Esam tālu prom no tā, ka varētu ar šo pelnīt.” Pirmie koncerti te notikuši par demokrātisku cenu – 15 eiro par biļeti. D. Kļaviņam šķiet svarīgi dot iespēju cilvēkiem apmeklēt šos koncertus.

Piedāvājumu kuplina māksla un dejas

Pie koncertzāles sienām aplūkojama mākslinieka Valda Līcīša gleznu pastāvīgā ekspozīcija ”Retrospektīva”. Koncertzāles īpašnieks atklāj, ka viņam ir cieša saikne un draudzīgas attiecības ar Līcīšu ģimeni.

”Mēs ar Valdi esam labi draugi. Kad man radās iespēja paņemt šo telpu, piedāvāju viņam ideju par ekspozīcijas izveidi. Pirms tam šīs gleznas stāvēja noliktavā, sakrautas kaudzītē. Ir skaisti, ka tās var redzēt cilvēki. Arī telpai šīs gleznas piedod īpašu atmosfēru, kas citādi tāda nebūtu. Tā ir ideāla kombinācija.”

Plānots, ka koncertzāle katru sestdienu pārtaps par V. Līcīša mākslas studiju, kurā esošie un topošie mākslinieki varēs apgūt gleznošanu un zīmēšanu. D. Kļaviņš pastāsta, ka idejas īstenošanā iesaistīta visa Līcīšu ģimene. Kursus pasniegs Maija Līcīte, kura beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. V. Līcītis uzraudzīs procesu, nāks ciemos un skatīsies, vai viss norit labi.

Pirmā tikšanās, kurā bija iespēja iepazīt kursu piedāvājumu, notika 19. novembrī. Mākslas studija darbosies, ja būs pieprasījums.

”Tas papildina, kuplina kopējo piedāvājumu. Koncertzāle ir kā dārziņš, kurā arvien vairāk tiek iestādīts. Ar laiku tas kļūs arvien krāšņāks,” pārliecināts ir D. Kļaviņš.

Otrdienu vakaros koncertzālē notiek arī balles deju nodarbības, kurās kopā sanāk dejošanas entuziasti. Nodarbības vada Aira Karele, un tām pieteikties var ikviens, kurš vēlas dejot.

Plaša spektra koncerti un sarunas

Koncertzālē regulāri notiks gan koncerti, gan dažādi interesanti pasākumi. Nākotnē te plānots piedāvāt klavierkoncertus gan ar Latvijas pianistiem, gan arī starptautiskiem māksliniekiem, no kuriem daļa ar saviem koncertiem mūsu valstī vēl nav bijuši.

Jau zināms, ka būs koncerts ar pianistu Reini Zariņu, tiks turpināta sadarbība ar Vestardu Šimku, iespējams, notiks arī kāds viņa māsas pianistes Aurēlijas Šimkus koncerts. Koncertzāle piedāvās ne tikai klasiskās mūzikas, bet arī augsta līmeņa džeza koncertus. Turklāt te skanēs ne tikai klavierkoncerti, bet arī ģitāras un citu nelielu ansambļu koncerti.

Koncertzāles mērķis ir piedāvāt pēc iespējas plaša spektra dažādu mūzikas stilu un instrumentu koncertus. Katra mēneša pēdējā sestdienā D. Kļaviņš aicina cilvēkus uz sarunām par svarīgām tēmām Kuldīgas novadam un Latvijai. Tā ir viņa personīgā iniciatīva, kam nav saistības ar partiju politiku.

”Mana specialitāte ir globālā politika un kā tā ietekmē Latviju. To esmu 20 gadus apguvis pašmācības ceļā. Internets ir viena liela universitāte, ja mākam to izmantot. Tur var izstudēt jebko, ja ir vēlme un sistemātiska pieeja. Kopš dzīvoju Kuldīgā, uztveru, ka viss, kas notiek Latvijā, attiecas arī uz mani. Jūtu atbildību iesaistīties sabiedrisko procesu veidošanā. Šeit ir viena no skaistākajām iespējām – piedāvāt koncertus un dot iespēju iznomāt telpu jubileju svinēšanai, semināriem vai citiem pasākumiem.”