”Par zaļu dzīvi, attiecībām, kā pārvarēt šķēršļus,” atbild režisors, vaicāts, par ko ir izrāde.

Viņš pastāsta, ka izrādes galvenais tēls ir Lapsa, kas nonākusi sev netīkamā vidē – meža nomalē, starp automašīnu riepām, vecu televizoru, kartona kastēm un citiem sadzīves atkritumiem. ”Bet šī nonākšana ir pašas rīcības sekas,” atzīmē režisors.

”Izrādes laikā Lapsa savu rīcību analizē, vēlreiz izspēlē un izdara secinājumus. Atgriežas pie notikumiem, kas to noveduši līdz dzīvei meža malā.

Izrāde ir par Lapsas centieniem atgriezties meža dzīvnieku saimē.”

M. Gaiļa veidotajā izrādē tēlu attiecības iedvesmojušas latviešu tautas pasakas. Šajā, tāpat kā citos mežos, dzīvo lapsas, vilki, lāči, zaķi un dažnedažādi putni.

”Man bērnībā bija viena latviešu tautas pasaku grāmata, kas man ļoti patika. Vienu dienu par to atcerējos un nodomāju, ka jāpalasa vēlreiz. Protams, lasot to tagad, raisījās pavisam citas domas un veidojās cita bilde nekā toreiz bērnībā. Patiesībā latviešu tautas pasakās notiek trakas lietas. Tāpēc arī var saprast, kāpēc tiek izmantoti tieši zvēri. Noris attiecības, ko varētu attiecināt uz cilvēkiem, – mānīšana, apvainošana, tiekšanās pēc mērķa, pāri visiem šķēršļiem. Tur ir asi sižeti,” secinājis režisors.

”Man bija interesanti domāt par to, kā šo varētu risināt uz skatuves, kā to varētu izspēlēt.

Domājot par leļļu teātri, man tuvāks ir tieši objektu teātris, un tas bija pirmais, kas man ienāca prātā.”

Nākamais izaicinājums bijis atrast pareizos objektus. Bet, kad tas izdevies, – viegli sanācis piešķirt tiem raksturu. ”Parasti tas notiek tā – ja ir pareizais objekts, tad tas kaut kādā ziņā pats piedāvā šo raksturu. Tā tas kombinējas, veidojas,” stāsta M. Gailis.

Par galveno varoni izraudzīta Lapsa, jo tā ir visbiežāk sastopamais varonis vispār latviešu tautas pasakās, zina teikt režisors. ”Protams, ir vēl vilks, velns varētu būt, tad saimnieki, tēva dēli. Bet pārsvarā stāstos, kur ir lapsa un citi zvēri, caur lapsu šie stāsti arī tiek vadīti, lapsa visvairāk ietekmē to, kāda būs darbība un notikumi. Visi spiesti reaģēt uz to, ko izdara lapsa.”

Izrādei ņemtas vairākas latviešu tautas pasakas, un tur risinātie notikumi ir savienoti. Vai tās skatītāji varēs atpazīt? ”Es domāju, ka noteikti,” vērtē M. Gailis.

Izrādes scenogrāfiju un kostīmus veidojusi Elīna Valdmane, kas sevi pierādījusi gan virknē filmu projektu, gan veidojot kostīmus un scenogrāfiju izrādēm Liepājas un Valmieras teātros.

Liepājas Leļļu teātrī tapusī ”Lapsa un mežs” ir pirmā izrāde bērniem, kam E. Valdmane veidojusi scenogrāfiju Latvijā. “Sekoju Mārtiņa vadlīnijām. Viņš izrādes priekšplānā licis galveno varoni Lapsu un tās divējādo raksturu. Un to izcēlu arī scenogrāfijā.

Radās doma par diviem mežiem – kā ir bijis labākajos laikos un kā ir tagad. Gan šis raksturs, gan vide ik pa laikam mainās.”

Piemēslotajā mežā E. Valdmane veidojusi bagātīgu kultūrslāni ar daudz dažādiem objektiem.

Vismaz 88 procenti scenogrāfijas materiālu izrādē uz skatuves piedzīvo otro un trešo dzīvi. ”Paldies uzņēmumam ”Liepājas RAS”, kur mēs ieguvām daļu no scenogrāfijā iecerētā satura. Arī visiem pārējiem – aktieriem, komandai, kas cītīgi vāca un ziedoja materiālus. Procesa gaitā tas tika likts kopā, kausēts. Rezultāts ir diezgan interesants. No atkritumiem un nevienam nevajadzīgiem blakus produktiem varēju izveidot kaut ko vienotu, kompozīciju.”

Savukārt meža skaistā puse, kur atklājas dabas krāšņums un daudzveidība, ir tāda saldā vieta – ar konfektēm, čupačupiem. ”Mums jau katram bērnības atmiņas ir vissaldākās un patīkamākās,” smaidot atgādina E. Valdmane.

Galveno varoni – Lapsu – veidojusi leļļu māksliniece Alīda Pērkone.

Jaunā izrāde Liepājas Leļļu teātrī šosezon gan vairs nebūs skatāma, tādēļ teātris aicina apbruņoties ar pacietību, sagaidot rudeni. Taču ar to teātris sezonu vēl nenoslēdz. Tā pārstāve Ieva Hmieļevska atklāj, ka paralēli jau vairākas nedēļas norit darbs pie vēl viena iestudējuma.

Pirmizrāde ”Sirēnas dziesmai” gaidāma 18. jūnijā kultūrvietā ”Pegaza pagalms”. ”Mēs patlaban strādājam ar interesantu mākslinieku kolektīvu – režisori Antu Priedīti, scenogrāfu Aigaru Ozoliņu un mūziķi Juri Kaukuli. Viņi visi trīs ir ļoti jaudīga komanda. Tas būs oriģināldarbs, Anta ir idejas autore, viņa arī veidojusi dramatizējumu. Idejas pamatā ir grieķu mīti, un tā iecerēta kā triloģija.”