Kopš 2012. gadā Rīgā I. Liepas veidotais Leļļu mākslas muzejs pārtrauca darbību, arvien bijušas ilgas pēc mājām, tādēļ, ceļojot pa pasauli un izrādot leļļu un rotaļlietu kofermājiņas, kurās salikta maza daļa no kādreizējās ekspozīcijas, paralēli meklētas jaunas telpas muzejam.

Un nu pastāvīgo 20. gadsimta Liepājas mākslinieku gleznu ekspozīciju un izstāžu darbību galerijā “Romas dārzs” papildinājis Leļļu mākslas un dizaina muzejs.

“Variants, kāds ir izveidots, ir pats labākais,” vērtē I. Liepa. “Mūsu muzeja vēsture ir tāda, ka Rīgā telpas no 2008. gada, kad atvērāmies Spīķeru kvartālā, līdz 2012. gadam nomainījām četras reizes. Mums ir bijis grūti, taču nezaudējām ticību tam, ka darbam ir jāturpinās.

Un šeit mums beidzot ir papildu iespēja rīkot un rādīt ne tikai vēsturisko ekspozīciju, kas ir leļļu muzejā uzkrātais daudzu gadu garumā, bet arī mākslu un dizainu.”

Jaunatklātā Leļļu mākslas un dizaina muzeja darbība solās būt ļoti aktīva, jo bez pamatekspozīcijas, kurā būs apskatāma 19. un 20. gadsimta leļļu, rotaļlietu un sadzīves priekšmetu vēsture no I. Liepas kolekcijas, galerijas izstāžu zālēs izstādīs laikmetīgo mākslu, kā arī būs dizainam veltītas izstādes.

Īpaša būs Liepājā mazākā izstāžu telpa ar nosaukumu “Mākslas ala”, kurā muzeja veidotāji piedāvās rīkot personālizstādes gan topošajiem, gan profesionālajiem māksliniekiem. Kā pirmais šīs mākslas telpas iemītnieks ir eksponēts unikāls porcelāna degunradzis, kuru veidojusi māksliniece Emīlija Lielā.

“Esmu braukusi pa pasauli, redzējusi ļoti daudz leļļu muzeju, katrs ir bijis atšķirīgs, bet visi lielākoties ir mūsdienīgās telpās, līdz ar to nav īpašās piegaršas, smeķa. Bet

senas lietas senās pagraba telpās, kā ir sanācis šeit, organiski savienojas, radot vajadzīgo noskaņu. Un velves dos iespēju telpā paspēlēties ar interjeru,” vērtē I. Liepa.

Atklājot muzeju, ir izveidota pamata ekspozīcija “Kofermājiņu ceļojums”, kas sastāv no I. Liepas seno priekšmetu krājuma, kura daļa bija aplūkojama šovasar. Tāpat ir izvietotas lelles, rotaļlietas, karuseļi, ēnu teātris un dažādi sadzīves priekšmeti no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.

Izstādīti arī latviešu mākslinieces Džemmas Skulmes bērnības zīmējumi un Otto Skulmes skices. “Šos darbus Džemma man uzdāvināja pirms daudziem gadiem, kad Rīgā prezentējām ideju par to, ka vēlamies veidot Leļļu muzeju. Viņa atnāca ar mapīti, kurā bija šie zīmējumi, un ar novēlējumu, lai patiešām Leļļu muzejs Rīgā būtu, saņēmu tos dāvinājumā,” piedzīvoto mirkli joprojām spilgti atceras I. Liepa.

Atsevišķā telpā apskatāma I. Liepas seno eglīšu rotājumu un Ziemassvētku apsveikuma kartīšu ekspozīcija, kas atspoguļo šo priekšmetu daudzveidīgo dizainu.

Izstādi papildina arī salaveču un Ziemassvētku vecīšu kolekcija. “Man ir eglīšu mantiņa, kas, iespējams, ir no cara laika, 1800. gada. Tāda ļoti smaga stikla bumba ar metāla kājiņu. Bet pagaidām šeit to neizliku, jo domāju varbūt uztaisīt par to atsevišķu stāstu. Bet šajā ekspozīcijā aicinu pievērst uzmanību tam, cik eglīšu rotājumu dizains bijis dažāds un kā tas laika gaitā mainījies. Man pašai ļoti patīk mantiņas, kas ir izgatavotas no vates, nākošgad domāju, ka varētu sagatavot Liepājā meistarklasi, parādot, kā tās izgatavoja. Vēl man ļoti patīk presētās kartona eglīšu mantiņas.”

Vienlaikus galerijā “Romas dārzs”, kur mājvietu atradis leļļu muzejs, ir arī izstāžu zāles. Un apskatāma laikmetīgās mākslas ekspozīcija, kur I. Liepas un viņas dzīvesbiedra U. Liepas kopdarbībā tapušajiem darbiem blakus ir liepājnieks Pēteris Sidars, Diāna Dimza-Dimme, Margarita Germane, Diāna Adamaite.

Katra mākslinieka autordarbi tapuši dažādās autortehnikās, kas izraisa patiesu apbrīnu par virtuozu darbu ar materiālu.

“Ar viņu strādāt ir ļoti viegli,” par sadarbību ar I. Liepu teic galerijas “Romas dārzs” vadītāja Ieva Anna Avotiņa. “Man patīk, kā galerija līdz ar muzeja izveidi ir mainījusies.

Zinot, ka māksliniece pati ir gaiša personība, muzejs ir tieši tāds – ar gaišu, pozitīvu un patīkamu, tādu mājīgu, mīļu sajūtu.

Ināra ir cilvēks, kurš var parādīt sevi ļoti plašā spektrā. Viņa ir gan māksliniece, gan dizainere, gan kolekcionāre, līdz ar to plānojam rīkot radošas darbnīcas, meistarklases, tai skaitā viņas vadībā.”

“Pārcelties uz Liepāju pavisam pagaidām neesam gatavi,” smaidot teic I. Liepa, jo mums ir divi lieli suņi un tos nevar tā vienkārši paņemt koferītī un transportēt. Bet mēs šurp no Rīgas esam tik bieži braukuši, ka, šķiet, jau ar vienu kāju esam liepājnieki. Kas to lai zina! Bet esam apsolījuši, ka brauksim bieži, jo plānots izstādes mainīt vismaz piecas reizes gadā.”

Galvenais muzeja mērķis ir iepazīstināt publiku ar profesionālās leļļu mākslas noslēpumiem visā to daudzveidībā – no vienkāršas lupatu lelles līdz meistara radītam autordarbam. Tāpat atraisīt fantāziju, bagātināt ar idejām, dot iespēju iedvesmoties radošam darbam un iepazīt plašo, profesionālu mākslinieku izmantoto materiālu klāstu.

I. Liepa pieļauj, ka jaunatvērtās vietas saturs mainīs cilvēku domāšanu, sniedzot iespēju lelli uztvert ne tikai kā rotaļlietu, bet kā pilnvērtīgu mākslas priekšmetu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.