Liepājas muzejā skatāma mākslinieka Mārtiņa Krūmiņa personālizstāde “Parāde”
Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma mākslinieka Mārtiņa Krūmiņa personālizstāde “Parāde”. Lai gan to viņam ir bijis vairāk nekā 20, Liepājā – tikai otro reizi. “Ar ko tā īpaša? Tāpēc, ka Liepājā!” viņš priecīgi atzīmē.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
M. Krūmiņš šeit ir dzimis, beidzis mākslas skolu. Ilgu laiku pavadījis Lietuvā, bet nu atgriezies Liepājā, ko pats sauc par savu iedvesmas pilsētu.
Viņš ir pazīstams gan kā fotogrāfs, gan kā mākslinieks. Liepājas muzejā patlaban skatāmas gleznas, kas tapušas Rīgā, Kauņā, Šauļos un Liepājā. “Tās kaut kādā mērā vieno tas, ka darbi gleznoti vietās, kur esmu dzīvojis,” viņš norāda.
Par savu iedvesmas pilsētu uzskata Liepāju, kur patlaban dzīvo un, izmantojot vizuālo valodu, meklē vēl neatpazīto realitāti.
“Mani interesē abstrakcija. Bet esmu gleznojis arī reālistiskus darbus, piedalījies plenēros,” norāda M. Krūmiņš.
Viņš uzskata, ka mākslinieks ir nedaudz zinātnieks, kas pēta pasauli. Tikai iracionālā veidā.
Darbos, kas skatāmi muzejā, robežas starp abstrakto un reāli atpazīstamo nav strikti noteiktas, ir plūstošas, dažreiz pat nemanāmas un iztēli rosinošas.
Abstrakcija, viņaprāt, ir tikai mums nezināmā vai vēl neatpazīstamā vai arī pagaidām neesošā realitāte. Redzami gan maza izmēra darbi, gan lielformāta. Turklāt tapuši uz dažādiem materiāliem, ne tikai ierastā audekla.
“Es pat nezinu, kas šis ir par materiālu,” viņš rāda uz vienu no saviem lielformāta darbiem, uz kā veidojis gleznu. “Saprotu, ka tas ir bijis kaut kas saistībā ar printēšanu padomju laikos. Bet precīzāk nav ne jausmas. Kādreiz strādāju Rīgas Mākslas skolā. Pārcēlāmies uz jaunām telpām, kur pirms tam bija atradies kaut kāds kantoris.
Viņiem izvācoties, kaut kas bija palicis. Paņēmu ar domu, ka varētu noderēt. Ilgu laiku pie manis nostāvēja, līdz vienā brīdī sapratu, ko ar to var darīt.”
Mākslinieks pārliecinājies, ka materiāls ir pateicīgs transportēšanai. Jo to vairāk ņurca, jo paliekot tikai labāks, viņš novērojis. “Līdz kaut kādai robežai, protams,” smaidot gan piebilst.
Vēl eļļas krāsa klāta uz jumta papes. “Materiāls jau pats par sevi ir interesants. Krāsu neatgrūž, jo tā ir darva, un, ar eļļu gleznojot, abas puses smuki saiet kopā. Varbūt krāsu darva drusku šķīdina, nav tik koša,” novērojis M. Krūmiņš, bet rezultāts pašam patīk.
Liepājas Universitātes pasniedzēja personālizstāde “Parāde” muzejā skatāma līdz 31. jūlijam.