Liepājas Universitātē notika 23. starptautiskā zinātniskā konference “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”. Šogad tā bija veltīta dzejnieka Olafa Gūtmaņa atcerei.

Divas dienas literatūras zinātnieki un pētnieki no Liepājas un citām Latvijas augstskolām, kā arī dalībnieki no Lietuvas, Gruzijas, Polijas diskutēja par literatūras un kultūras tēmām. Kopā izskanēja vairāk nekā sešdesmit referāti un priekšlasījumi.

Pirmā sēde bija veltīta Olafa Gūtmaņa 90 gadu jubilejai. To vadīja LiepU Kurzemes Humanitārā institūta direktors, literatūras zinātnieks Edgars Lāms, referātus lasīja Liepājas Universitātes literatūras pētnieces Linda Zulmane, Sandra Okuņeva, Anda Kuduma. Pēc konferences pirmās dienas Edgars Lāms vērtēja: “Pozitīvi var raksturot referātu daudzveidīgo tematiku un saturu, starpdisciplinārās tendences. Patīkami, ka referentu pulkā redzamas jaunas sejas. Prieks, ka pētniekus no dažādiem Latvijas novadiem, kā arī ārzemju viesus izdevās iepazīstināt ar lielisko Kurzemes dzejnieku Olafu Gūtmani. Īpaši aizkustinošs brīdis šajā konferencē bija tikšanās ar latviešu rakstnieci no Amerikas Savienotajām Valstīm Astrīdi Stānki, kura stāstīja par dzīvi svešumā un savu jauno romānu. Konferences laikā publika tika iepazīstināta ar profesora Jura Kastiņa jauno grāmatu, kurā apkopoti viņa raksti par Rietumeiropas literatūru. Iznācis arī kārtējais – 23. – konferences “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” zinātnisko rakstu krājums.”

Literatūras zinātniece no Rīgas Bārbala Simsone kā vienu no liepājnieku rīkoto konferenču nozīmīgiem akcentiem arī minēja to, ka pēc konferencēm iznāk zinātnisko rakstu krājums. Viņa sacīja: “Ja vien iespējams, katru reizi braucu uz šo konferenci jau gadus desmit. Domāju, ka tā ir viena no ikgadējiem notikumiem Latvijas literatūrzinātnē, jo te pārstāvēta gan tieši literatūras zinātne, gan ar to saistītas disciplīnas. Īpaši gribas atzīmēt, ka šogad piedalās vairāki pētnieki, kuri saistīti ne tikai ar literatūru, bet arī ar citām nozarēm – sociālajām zinātnēm, mūziku. Tas raksturo tendenci, ka veidojas starpdisciplināri pētījumi, ka notiek nozaru pārklāšanās. Un, kā vienmēr, gribu uzslavēt liepājnieku viesmīlību, draudzīgumu, arī to, ka iznāk zinātnisko rakstu krājums. Zinu, ka pētnieki šo notikumu gaida ar lielu prieku.”

Konferences dalībniece Vēsma Lēvalde par vienu no pārdomas veicinošām atzina jaunā diriģenta Edgara Vītola lekciju “Literārā komponenta aksioloģiskais aspekts kormūzikā – personības kvalitāšu pilnveides faktors.” “Viņš runāja par to, ka jauniešu kora dziesmām nav mūsdienu dzejnieku tekstu. Ka visas jauniešu pašu izvirzītās top-10 dziesmas ir ar mūsu klasiķu – Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka tekstiem, ar Māras Zālītes vārdiem. Edgars Vītols izstrādājis septiņus kritērijus, kuriem vajadzētu būt, lai dzeja derētu jauniešu kora dziesmai. Pamatdoma – tām visām jābūt ar vērtību orientāciju un lai teksti būtu jēgpilni.”

Uz jautājumu, cik interesanta šāda veida pētnieku satikšanās var būt starptautiskā mērogā, atbildēja zinātnieks no Lietuvas, kurš labi runā latviski, Vigmants Butkus. Viņš sevi sauc par latviešu un lietuviešu literatūras pētnieku, paskaidrojot, ka viņa disertācija bija par lietuviešu un latviešu dramaturģijas sakariem: “Manuprāt, šī ir galvenā literatūras konference Latvijā, kurā piedalās zinātnieki no citām valstīm. Literatūra ir daudznacionāla, piemēram, Pāvels Štolls no Čehijas pētījis latviešu rakstniekus un izdevis grāmatas par viņiem. Vēl viens piemērs – iznākusi profesora Benedikta Kalnača grāmata angļu valodā par latviešu, lietuviešu un igauņu literatūras sakariem. Tā kā literatūra nav tikai nacionāls process, tas interesē cilvēkus daudzās valstīs.” 

Konferences pirmās dienas noslēgumā dalībnieki varēja noskatīties fragmentus no dokumentālās filmas par Olafu Gūtmani, ieklausīties viņa dzejā. Konferenci rīkoja Liepājas Universitāte un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts ar valsts pētījumu programmas “Letonika” un Liepājas domes atbalstu.