Spodrības nedēļas ietvaros
Šajās dienās mūsu pilsētas domē paredzēta tikšanās ar novada pašvaldību vadītājiem, lai lemtu par Kūlas dedzināšanas svētku ieviešanu ar svinamās dienas statusu. Beidzot esam nākuši pie atziņas, ka dedzināšana jāveic organizēti, jo haotiska apiešanās ar uguni pie laba gala nenoved. Vai tad trūkst precedentu?

Domes darba kārtībā ir nolikuma izstrādāšana par goda nosaukuma “Kūlas karaļvalsts” un “Kūlas karalis” piešķiršanu gan vērienīgākajiem uguņošanas novadiem, gan vietējo pašvaldību vadītājiem. Būs arī atvērti pirotehniķu sagatavošanas kursi iesācējiem, lai netraucētu jau tā noslogotos ugunsdzēsējus. Par ēku rotāšanu ar karogiem vēl spriedīs parlaments.

Ir aprēķināts, ka vienu hektāru liels dūmu aizsegs aizvēja pusē ir pietiekams kara spēļu sarīkošanai (ar aukstiem ieročiem) pusaudžiem un atsver vismaz desmit armijas parauga dūmu granātu, ko pārdod bez ieroču atļaujām. Taču tās inflācijas dēļ bērnu vecākiem nav pa kabatai. Svētki paliek svētki, un tie iecerēti visām paaudzēm. Repertuārā iekļauta pāru spēle “Vistiņas” ar romantisku skūpstīšanos pie pašas ugunslīnijas, kur acis aizsien dūmi. Zaudētāji būs tie, kuri uz svētkiem ieradīsies gāzmaskās, jo neviena dāma tādus neskūpstīs. Dedzināmās platības jāpiesaka pilsētas laikraksta Reklāmas un sludinājumu daļā. Nenokavējiet! Labāku vietu orientēšanās sporta un atrakciju cienītājiem smaržīgu dūmu gaisotnē neatrast.

Tā kā sabiedriskais transports uz rajona Kūlas dedzināšanas svētkiem būs pārslogots, turpmākajos gados liepājnieki tos varēs nosvinēt savos mazdārziņos simboliski – ar vienu kūlas dobīti, to kopā ar domubiedriem īpašā rituālā nosvilinot. Tāpēc ieteicams iegādāties stiebrzāļu sēklas jau tagad, kamēr lauku ļaudis tās nav izpirkuši. Ka nepaliekam kaunā. Tēvtēvu kūlas sējumi ir morāli novecojuši un ar pārāk īsu flammi. Pērciet daudzgadīgās šķirnes. Labi deg pļavu auzene, ciņu smilga un zirgskābene, bet mūžīgās kultūras ir purva skarene, vārpata un labi sazarotā sālszāle, kura deg ilgāk. Skābās, pamitrās augsnēs padodas blusu sūrene. Tās liesma ir vairākās krāsās, ko rada ēteriskās eļļas stublājā.

Stiprinot jauno tradīciju, radošā kultūras kopa “Atštaukas” pavasara uguņošanas svētkiem iestudējusi fifīgas apdziedāšanas dziesmas, piemēram, “Bāliņš trina izkaptiņu/ atmatiņas maliņā/ atpļaut zeltenītes kūlu/ baltpuncīša galiņā”.

MODRIS ZIHMANIS
[email protected]

_________________________________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].