liepajniekiem.lv
Pie eglītes nedzied
Teātris ir viņa otrais darbs, pamatdarbs ir Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, kur šai laikā notiek eksāmeni.
“Tad nu es cenšos izdzīvot, paspēt visu izdarīt skolā un sagatavot koncertu. Man jau tā gatavošana notiek pirms tam, tagad tikai puzlīti saliekam. Katrs izdara savu mājasdarbu, un tad mums skatuve ir četras dienas astoņiem mēģinājumiem.
Visu sirdi ielieku teātrī, šai koncertā, jo tas ir gada lielais mērķis,”
uzskata Normunds.
Mūzikas skolotājs teātrī nokļuva tālajos laikos, kad direktors bija Ivars Lūsis. “Taisīju mūziku “Sniegbaltītes skolai”, sekoja “Skroderdienas Silmačos”, bet tad pagāju malā no teātra. Pēc tam viss atsākās ar “Gaismiņām” Dzintras Orbas vadībā, ansamblim bija koncerti teātrī Ziemassvētku laikā. Tad jau Herberts Laukšteins iedibināja Ziemassvētku koncertu tradīciju, sākām kopā,” atminas N. Kalniņš.
Uz šiem koncertiem cilvēki izpērk biļetes, pat nezinot, kas tur būs. “Beidzamos gados sniegs Liepājā ir redzams, taču bija laiks, kad tā vispār nebija, un uz skatuves šo sajūtu varēja dabūt.
Ir izveidojusies tradīcija, cilvēki zina, ka viņiem jānāk uz teātri vismaz reizi gadā – uz šo koncertu,”
lielo popularitāti skaidro Normunds.
Nav tādas dziesmas, kas koncertā skanētu katru gadu, to kopējais skaits noteikti esot pāri simtam. Vienas vismīļākās Normundam neesot.
“Mājās pie eglītes nedziedam. Esmu tā noskrējies pa Ziemassvētku koncertiem, ka mājās patīk klusums. Tas attiecas arī uz klausāmo mūziku. Nezinu, vai tas ir vecums, bet man Latvijas Radio 1 interesē. Labāk iegūt informāciju, braucot mājās, jo mūzika darba pienākumos jāklausās daudz. Kad vairāk jāstrādā, mūzika neatlaiž arī naktī, nevar atpūsties,” viņš atzīst.
Kā Šveices kabatas nazis
Koncerta režisori un dalībnieki mainās, taču N. Kalniņš paliek vienmēr. “Režisors nāk ar savu ideju, viņam jau kādas dziesmas ir padomā, es tās apaudzēju ar savām idejām. Ja kāda nepatīk, saku, tomēr vienmēr cenšos uzklausīt režisora vēlmes.
Aktieru izvēle katrai dziesmai notiek kopā ar režisoru. Slodzes cenšos sadalīt vienādi, lai nebūtu viens solists un pārējie tikai piedzied. Protams, ņemam dziedošos aktierus, jo gribu, lai skan kvalitatīvi, dziedam uz balsīm,” viņš pastāsta.
Normundam prieks par jaunā aktierkursa puišiem, ka ienākušas spēcīgas augstās balsis, jo tenoru iepriekš trūka.
Lai cik steidzīgi būtu Liepājas aktieri, uzzinot, ka vaicāšu par Normundu, uzreiz laiks atrodas. Karīna Tatarinova stāsta, ka viņš esot tāds klusais ūdens. “Dara, rosās, un beigās ir krutas aranžijas, lieliskas dziesmas.
Viņu var salīdzināt ar ērgli, kas lidojumā izskatās skaisti, un smagumu neredz.
Normunda darbs ir laikietilpīgs, grūts un skrupulozs. Kad tas viss sāk skanēt, tad ir tā – ahh! Domāju, ka viņš ļoti daudz atdod sevi, savu veselību, lai tā būtu. Tā ir kalpošana mākslai, mūzikai,” saka aktrise.
“Saistībā ar mūziku Normunds var visu,” apgalvo Sandis Pēcis. “Viņš ir kā Šveices kabatas nazis.”
Ar tādu darba rūķi kā Normunds esot viegli strādāt. “Var pilnībā paļauties, kad orķestri vada Norča. Ja aizej šķībi, orķestris piebalsos. Ja izlaid takti, noķers, Visu laiku esi drošās rokās,” uzsver aktieris.
Tam piekrīt arī Artūrs Irbe: “Lai arī cik mēs šķībi dziedātu vai kāds būtu neapmierināts ar mūziku, viņš vienmēr attiecas ar vēsu prātu, ir ļoti mierīgs.”
K. Tatarinova papildina, ka Normunds par kļūdām baroties tikai klusiņām un maigi.
No Kalna uz Norčiku
Koncerta “Mājupceļš” režisori Maiju Kalniņu ar N. Kalniņu vieno gan silta draudzība, gan daudzie brīnišķīgie muzikālie projekti.
“Satiku viņu tur, kur daudzus īpašus cilvēkus esmu satikusi, – Mārtiņa Freimaņa pasaulē, kad Normunds bija grupas “Tumsa” taustiņinstrumentālists.
Viņam bija gari mati un iesauka Kalns.
Mūzikas klubā “Pablo” es vadīju studentu pasākumu “Kā māku, tā maunu”. Kad Kalns tur ieradās pirmajā reizē, man vajadzēja pierakstīt visiem vārdus, uzvārdus. Notika mēģinājums, es prasīju: “Kā tev uzvārds?” Viņš kaut ko teica, es nesadzirdēju un prasīju vēlreiz. “Kalniņš! Vai tad tik grūts uzvārds?” – “Nē, nav, man tieši tāds pats,” tāda bijusi iepazīšanās.
Ciešāka sadarbība gan ballītēs, gan mākslas projektos, gan cilvēciskā draudzībā savijusies pēc Mārtiņa aiziešanas Mūžībā.
“Dažreiz ir pārpratumi. Tie, kas nav liepājnieki, domā, ka Normunds ir mans brālis vai vīrs. Tagad viņš vairs nav Kalns, bet Norčiks, Normundiņš. Arī nevaru iedomāties Liepājas kultūras dzīvi kopumā bez Normunda, kurš ir tik atsaucīgs dažādām idejām.
Reizēm domāju par to, vai viņam ir māka pateikt kādam projektam “nē”, jo uz viņa ļoti daudz kas turas.
Gribas viņu pasaudzēt. Viņš mums visiem ir liela bagātība un vērtība. Tik sirsnīgs, bezgala jauks un talantīgs, profesionāls un atbildīgs. Skaidrs ir viens: ja projektā ir Kalniņš, viss būs kārtībā ar mūziku,” pastāsta Maija.
Normunda meita Hanna mācās čella spēli, beigs bērnu mūzikas skolu. Dēls Edžus spēlē klavieres.
“Man ir sajūta, ka viņam būs grūta izvēle, šķiet, kopē mani – būs jāizvēlas starp matemātiku un mūziku. Vēl jau trīs gadi laika domāt līdz 9. klases beigām. Es viņu nevilku uz klavieru spēlēšanu. Hannu ievilku mūzikas skolā, tad domāju, puikam nelikšu neko. Bet viņš vienu vakaru saka – tēti, gribu spēlēt klavieres!” viņš izstāsta.
Vecākā meita Laura jau pieaugusi un iet savus ceļus nesaistīti ar mūziku.
Normunda vecāki strādāja mūzikas skolā.” Es tur grozījos, kad biju maziņš, bija loģiski sākt mācīties.
Tāpat tur bumbulēju savu brīvo laiku, tad labāk spēlēt.
Pats neatceros, bet mamma stāsta, ka sākumā esot spēlējis vijoli,” atceras Normunds.
Viņa ģimenes māja atrodas laukos, no turienes 15 minūtēs var nokļūt Liepājas centrā. “Ziemā, paldies Dievam, nav nekas ārā jādara. Kad ir ziemas miers, tad arī var nebūt mājās no rīta līdz vakaram.
No pavasara līdz rudenim ļoti labprāt rušinos pa lauku darbiem. Pēc vasaras ir īpaši grūti atgriezties pilsētā, tad mainās ritms. Taču tāds ir cikls. Pienāk pavasaris, tikko saulīte vairāk uzspīd, meklējam podiņus, kuros dēstīt tomātu stādiņus, sēkliņas sēt un priecāties par katru asniņu, kurš izlien,” atklāj N. Kalniņš.
Vizītkarte
Normunds Kalniņš
- Dzimis 1975. gada 25. jūnijā Liepājā.
- Pabeidzis Liepājas 1. vidusskolu, E. Melngaiļa Liepājas mūzikas koledžu un Liepājas Pedagoģisko institūtu.
- LMMDV audzēkņu koncertmeistars.
- Liepājas teātra muzikālais vadītājs.
- Pianists, vokālais pedagogs un aranžētājs.
- Sieva Andra, bērni Laura, Hanna, Edžus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
