Otrdiena, 29. septembris Mihails, Miķelis, Mikus, Miks, Miģelis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pašcenzūra atņem iespēju trenēties demokrātijā

Pašcenzūra atņem iespēju trenēties demokrātijā
Diskusijā par vārda brīvību Karostas cietuma pagalmā piedalījās rakstnieki Ilmārs Šlāpins (no kreisās), Inga Gaile, Aivars Eipurs un Dainis Deigelis. (Foto: Ģirts Gertsons)
08.08.2020 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

“Mēs visi nomirsim, arī es neesmu izņēmums,” ar režisora, ukraiņu neatkarības aktīvista Oļega Sencova eseju Ilmārs Šlāpins iesāka diskusiju par vārda brīvību literatūrā, kas notika Karostas festivālā Liepājā. Faktiski – par vārda brīvību sabiedrībā, kura pārsvarā gribētu, lai literatūra ir glīta, pieklājīga un vienmēr labi uzvedas.

I. Šlāpins: – Pēc Krimas okupācijas 2014. gadā Oļegu Sencovu aizturēja, sagūstīja, tiesāja pēc nepatiesiem apvainojumiem terorismā. 2015. gadā viņam piesprieda 12 gadu cietumsodu Krievijā. Viņš pieteica badastreiku, uzmanību viņam pievērsa visā pasaulē. Organizācija “PEN International” aizstāv rakstniekus, kuri tiek vajāti, ieslodzīti, kuriem netiek dotas vārda un izteiksmes brīvības. 2019. gada decembrī, pateicoties starptautiskajam spiedienam, viņš tika atbrīvots.

I. Gaile: – Diemžēl Krievijā, Baltkrievijā joprojām ir daudzi politieslodzītie, rakstnieki to skaitā. Vēl mums tuvākas valstis, kur ir politieslodzītie, ir Ēģipte, Turcija. Varētu šķist, ka Latvijā nav tik ļauni, un tā ir taisnība, mums nav politieslodzīto. Tomēr ir svarīgi, ka Latvijā ir PEN organizācija, kas ļoti daudz strādā ar vārda brīvību, skatās, lai sabiedrībā nebūtu cenzūras un lai nenonāktu līdz situācijai, kad jau ir politieslodzītie. Eiropā ir valstis, kā Ungārija un Polija, kur vārda un izteikšanās brīvības kļūst arvien ierobežotākas. Latvijas PEN klubs ir iestājies par vairākiem gadījumiem, kad pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām vairāki topošie deputāti bija paņēmuši tādu metodi, kā “re:Baltica” žurnālistus nemitīgi iesūdzēt tiesā, tādējādi traucējot veikt analītisko žurnālistiku.

I. Šlāpins: – Šādā veidā ne tikai tiek traucēts konkrēto žurnālistu darbs, arī pārējie tiek iebiedēti – nedariet tāpat, jums var draudēt tiesu darbi! Tas bez šaubām ietekmē vārda brīvību valstī.

I. Gaile: – Ilmārs jau pieskārās vienai no Latvijas lielajām problēmām – pašcenzūra gan autoriem, gan žurnālistiem. Viņus iebiedē, reizēm pat mīlīgā veidā. “Tu šitā nerunā un par tik neforšām lietiņām nestāsti mums, rupjus vārdus nelieto!” Autori, protams, baidās tikt izraidīti no sabiedrības. Šodien tas nenotiek, aizsūtot uz simto kilometru, bet gan ignorējot, nepiešķirot šādus vai tādus pabalstus. PEN klubs mēģina iestāties pret diskriminējošām lietām, kuras joprojām Latvijā ir, piemēram, nav pieņemts viendzimuma partneru attiecību likums, neesam ratificējuši Stambulas konvenciju. Diskriminējot daļu sabiedrības, mēs joprojām radām pašcenzūras situācijas. Esam sabiedrība, kurā nav kriminalizēti naida noziegumi pret homoseksuāliem cilvēkiem.

A. Eipurs: – Mums kara nav, ir miers, bet ir armija un Aizsardzības ministrija un lieli līdzekļi tam. Tur ir kaut kāda jēga – tā ir drošība. Tāpat ir vārda brīvība, taču jābūt organizācijai, kas to aizstāvētu, ja tā tiktu pārkāpta. Turklāt nevaram tikai savā mucā dzīvot. Kad kļuvām neatkarīgi, mūs atzina Islande un citas valstis. Ja tiks starptautiski aizskarta vārda brīvība, Latvija nebūs tā, kas paliks ārpus un kam pilnīgi nekas neinteresē. Mums jābūt izglītotiem. Tas ir padomju domāšanas atsitiens – ka agrāk dzejnieki runāja par mieru visā pasaulē, bet tagad mēs runāsim tikai bukoliskas dzejas par ganiem un puķēm. Mums ir jātur roka uz pulsa, un galva ne tikai taisni jātur, bet arī jāskatās apkārt.

I. Gaile: – Diskusijas par melnīšiem un kustību “Black lives matter” šobrīd ir aktuālas. Tas nenozīmē, ka kaut kādus vārdus nevar lietot. Ja kāds cilvēks pasaka, ka negrib, lai viņu sauc par invalīdu, jo angļu valodā tas nozīmē “nederīgs”, es būšu empātiska, pieklājīga un viņu tā nesaukšu. Ja cilvēks, kuram varbūt nav bijušas iespējas izteikties, ir dabūjis vārdu, mums viņš ir jāuzklausa un jāiekļauj sabiedrībā.

I. Šlāpins: – Tēma par vārda brīvību atrodas dažādu viedokļu krustpunktā. Tēmas, ko var un ko nevar teikt mūsdienu sabiedrībā, bieži vien tiek sajauktas kopā, un politkorektumam pārmet vārda brīvības ierobežošanu. Ja saka, ka nevajadzētu lietot konkrētu vārdu, brīvību mīlošam cilvēkam rodas vēlēšanās tieši šo vārdu lietot. Tā ir dabiska reakcija, tās ir radoša cilvēka un rakstnieka tiesības lietot tādus vārdus, kādus vēlas. Jautājums par politkorektumu nav jautājums par kaut kā aizliegšanu, drīzāk par savstarpēju norunu ievērot pieklājības un gaumes robežas. Ja kādu vārdu sāk lietot nievājošā izteiksmē, tas pēc kāda laika kļūst nievājošs un noteiktā vidē un situācijā nelietojams, bezgaumīgs. Ir svarīgi, ka rakstnieki un dzejnieki runā par valodas lietošanu, jo, būsim godīgi, viņi mazliet vairāk saprot par valodu un tās niansēm. Kā ir Dainim, kurš savā dzejā lieto dažādus vārdus un ir arī dabūjis pa ausīm par to, ko uzrakstījis?

D. Deigelis: – Man ir stāsti par to, kā tas ir, kad tu raksti ne tā, kā visi gaida. Esmu saskāries ar publisku reakciju, un diemžēl arī mana ģimene ir saskārusies ar to. Mana brāļa sieva, kas strādā Smiltenes ģimnāzijā, pēc vairākiem dzejoļiem, kurus biju publiski izlicis savā Facebook profilā, tika izsaukta pie direktores, kura bija bijusi Smiltenes domē, kur prasīts, vai tas Deigelis, kas uzrakstījis šos tekstus, ir viņas radinieks. Dzejoļos bija pāris vārdi, ļoti neglīti no Smiltenes domes viedokļa. Viņai tika piekodināts, ka nekādos kontaktos ar šo dzejnieku labāk nevajadzētu būt. Kādu laiku mans brālis un viņa sieva ar mani nekontaktējās, jo baidījās, ka varētu būt zināmas problēmas diezgan konservatīvā sabiedrībā.

Dokumentālajā filmā “Klejotāji” ir komiska aina, kad mans izdevējs satiekas ar literatūras skolotāju, kura izlasījusi manu dzejoļu krājumu. Šajā sižetā uzzināju, ka esmu garīgi nelīdzsvarots, perverss, visticamāk, cilvēks, kuram ir ļoti smagi jāārstējas un nekad nevarētu būt ģimene un bērni. Nāksies kādreiz satikt šo skolotāju un pateikt, ka man tomēr ir ģimene un trīs bērni. Rakstot esmu saskāries ar jautājumu par pašcenzūru. Par sevi man ir vienalga, bet baidos, ka tas, ko rakstu un saku, var ietekmēt ģimeni un tuvos cilvēkus. Viņiem uzdod visādus nepatīkamus jautājumus. Tā ir problēma ar vārda brīvību Latvijā.

I. Gaile: – Dainis to tā viegli pasniedza. Tomēr bailes no izteikšanās daudziem autoriem ir pazīstamas. Ne visi ir tik drosmīgi, daudz ko norij. Es visu laiku domāju – bet mani bērni iet skolā… Esmu arī stendapa organizētāja, tāpat, rakstot “Skaistās” vai tagad savu jaunāko romānu, ik pa laikam domāju: “Pag, vai es varu to rakstīt?” Kas notiks ar maniem bērniem, kā sabiedrība pret viņiem izturēsies? Es to uzskatu par normālu situāciju, bet tā nav īsti normāla, ja es visu laikos baidos, vai kāds nebūs šaušalīgi aizskarts. Laikā, kad iznāca mans krājums “Migla”, esmu piedzīvojusi sabiedrības nosodījumu.

A. Eipurs: – Biju Ventspilī, nolēmu pēc ilga laika aiziet uz kino. Rādīja “Klases salidojumu”, tur vienā vietā bija vārds “pakaļa”. Tas bija tik stilistiski stulbi, prasījās cits vārds. Bet es izstāstīšu par Liepāju. 2009. gadā bija mans autorvakars muzejā. Dzejoļu krājums saucās “Sāras mīlestība”, biju uzrakstījis 49 dzejoļus it kā no sievietes viedokļa. Tur bija arī daži tādi vārdi. Viena kundze piecēlās un teica: “Dzejnieka kungs, kāpēc jums tajā dzejolī ir tik rupjš vārds?” Pastāstīju, ka bieži eju uz skolām, kur pēdējā solā sēž puiši, kas vakarā skatījušies hokeju vai basketbolu. Pie tā rupjā vārda viņi ieklausās, un tam līdzi atnāk vēl divas dzejas rindas. Tā viņi vairāk iepazīstas ar dzeju. Pateicoties šīs kundzes jautājumam, man ienāca prātā kaut kas cits. Prasīju, vai viņai patīk klasiskā mūzika. Jā, ļoti. Bet vai zināt, ka komponisti un mūziķi savos darbos reizēm tādas rupjas notis saliek?

I. Gaile: –Latvijā ir bēdīgi slavenie grozījumi “Izglītības likumā”, ka visam izglītības saturam jābūt tikumīgam. Tikumīgs ir mazliet ideoloģiski iekrāsots jēdziens. Ir bijušas situācijas ar bērnu literatūru, atsevišķi skolotāji ir sākuši baidīties par to, ko viņi pasniedz. Vecāki sūdzas par skolotājiem, kuri rādījuši filmu par Artūru Rembo vai likuši analizēt Kārļa Vērdiņa dzejoli, kurā ir stāstīts par to, kā tētis iet uz krogu. Valsts jau mazliet grib kontrolēt to, ko autori stāstīs bērniem. Taču ar bērniem var runāt par visu, viņi ir pelnījuši foršu krāsainu literatūru.

I. Šlāpins: – Es varu pastāstīt par savu pieredzi Latvijā – cenzūru un mēģinājumiem ietekmēt publikāciju saturu. Biju galvenais redaktors žurnālam “Simtgade”, kuru finansēja no valsts līdzekļiem. Nākamais raksts aiz redaktora slejas bija “Vai Latvijas neatkarība bija neizbēgama?” Manuprāt, ļoti interesanti uzstādīts jautājums, par ko parunāt simts gadus vēlāk. Kad makets bija gatavs, pēkšņi parādījās Simtgades biroja viedoklis, ka vajadzētu rakstu ņemt ārā vai izlabot, jo tur ir 17 kļūdas – neatbilstot pieņemtajām vadlīnijām, kā ir jārunā par Latvijas simtgadi. Piemēram, par Latvijas Pagaidu nacionālo padomi, kas pieņēma lēmumu par neatkarības pasludināšanu, – vai tā baudīja vai nebaudīja sabiedrības lielākās daļas uzticību. Apšaubīt to esot nekorekti vai pat pretvalstiski. Taču tolaik lielākā daļa sabiedrības nezināja par šādas padomes eksistenci. Es uzskatīju, ka publikāciju nedrīkst izņemt, ka tā ir visatklātākā cenzūra pēc definīcijas – valsts institūcijas iejaukšanās neatkarīga medija saturā.

I. Gaile: – Bailēs par savu drošību mēs kļūstam daudz vājāki. Ja mēs mācītos polemizēt, pēc šāda raksta tiktu publicēts pretraksts, raisītos diskusija, un mēs kļūtu stiprāki. Bet mēs atņemam sev iespēju trenēties demokrātijā un pasperam soli atpakaļ.

D. Deigelis: – Galvenā nelaime ar pašcenzūru ir tā, ka nerodas diskusijas. Piekrītam, ka viss jārediģē, par visu jārunā skaisti, bet zaudējam patiesības lauku. Es uzskatu, ka savus bērnus negatavoju dzīvei, ja nerunāju ar par sāpīgām lietām.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz