Liepājnieki novērtēja
to, ka viņiem bija iespēja tikties ar Dzejas dienu viesiem, kuri šoreiz
pārstāvēja galvaspilsētu, Latgali un Vidzemi.

Klausītāju pilnā
viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē gaišā un patīkamā atmosfērā
pagāja Rīgas dzejnieka Kārļa Vērdiņa autorvakars ar vilinošu nosaukumu
“Dzejoļi pieaugušajiem”. Dzejnieks,
atdzejotājs, redaktors, kritiķis un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš ir viens
no zināmākajiem trīsdesmitnieku paaudzes latviešu dzejniekiem. Liepājniekiem
viņa vārds nav svešs, jo vēju pilsētā dzejnieks palaikam viesojas gan Dzejas
dienās, gan kā literatūrzinātnes konferences dalībnieks. K. Vērdiņš ir
viens no tiem dzejniekiem, kas izbauda savu uzstāšanos un tādējādi aizrauj
skatītāju.

K. Vērdiņa
autorvakaru atklāja tā vadītājs scenogrāfs Varis Siliņš, kas uzsvēra, ka rudenī
bez ābolu un kartupeļu lasīšanas cilvēkiem ir nepieciešams arī kaut kas
dvēselei, un deva vārdu viesim. Dzejnieks sanākušajiem piedāvāja dzejoļus no
iecerētā krājuma “Pieaugušie”, kurā viņš reizē asprātīgi un smeldzīgi
atklāj pieaugušo un bērnu savstarpējo nesaprašanos un pastarpināti runā par
atbildību. K. Vērdiņš latviešu lasītājam cenšas piedāvāt arvien jaunus
atdzejojumus, tāpēc vakara gaitā klātesošajiem lasīja serbu izcelsmes amerikāņu
dzejnieka Čārlza Semiča dzejprozu no topošā krājuma “Nav gala
pasaulei”.

Vakara otrajā daļā
dzejas lasījumi mijās ar V. Siliņa un klausītāju jautājumiem. Izskanēja
mūsdienu realitāti trāpīgi raksturojoši dzejoļi no cikla “Ubagu
dzeja” un lībiešu valodas un kultūras gadā tapusī dzeja par līvu vēsturi.
Sanākušie jautāja gan par K. Vērdiņa dzejas tematiku, gan viņa literārajām
interesēm. Dzejnieks, būdams literatūrkritiķis un pētnieks, izteica vērtējumu
ne tikai par dzeju, bet arī par latviešu prozu un atzina, ka tā ir iestigusi
literatūras eksperimentu posmā un trūkst labas reālistiskas literatūras, jo
liela daļa rakstnieku uzskata: “Ja neviens mūs nesapratīs, mēs būsim
laimīgi.” Tāpēc tādi darbi kā Valentīnas Freimanes “Ardievu,
Atlantīda!” vai Jāņa Joņeva “Jelgava 94” ir tik populāri. Tāpat
viņš atklāja, ka ir ieceres veidot jaunu literāro žurnālu.

Vakara beigās
asprātīgais K. Vērdiņš, atgādinādams fanātisku patiesības sludinātāju vai
kaismīgu politiķi pirmsvēlēšanu laikā, šamaniskā ritmā lasīja “Lībiešu
buramvārdus”, kas, pēc viņa vārdiem, nodrošinās liepājniekiem labklājību
un veiksmi, un par to tika atalgots ar ovācijām.

Sarunas stilā bija
ieturēts arī Liepājas Dzejas dienu viešņas
Dainas
Sirmās autorvakars “Kailsals”, kuru vadīja Liepājas Universitātes
lektore Sandra Okuņeva. Tā bija divu skolotāju, divu sieviešu saruna par dzīvi,
mīlestību, attiecībām, kas ietvertas dzejā. Daina Sirmā pastāstīja, kāds bijis
viņas ceļš uz  pirmo dzejas krājumu.
“Kā jau daudzi, arī es jaunībā rakstīju dzeju, tā bija slikta dzeja,”
sacīja Daina Sirmā. Viņa savā stāstījumā spēja ironizēt par sevi un to, kas
uzrakstīts. “Piecdesmit gadu vecumā es iestājos Literārajā akadēmijā un
piedalījos dzejas meistardarbnīcās. Tās vadīja Ronalds Briedis. Mums bija darbs
– uzrakstīt dzeju kopu. Un notika brīnums! Ronalds Briedis atzinīgi novērtēja
manu mājas darbu. Viņš arī bija tas, kurš atlasīja dzejoļus grāmatai,”
sacīja Liepājas viešņa. Viņa neslēpa, ka mūsdienās izdot grāmatu var katrs,
kuram ir nauda. Līdz ar to ir pietiekami daudz sēnalu literatūras, un viņa
nebūt nevēlējās šo klāstu papildināt.

D. Sirmā lasīja
savus darbus. Tie ir pilni sievietes dzīves, mīlestības, arī smeldzes un
ironijas. Dzejniece vērsa uzmanību uz to, ka nevajadzētu viņu gluži identificēt
ar uzrakstīto, jo ne jau viss ir ņemts no personiskās pieredzes, dzejoļos ir
klāt daudz izdomas un fantāzijas.

Protams, viešņai
uzdeva jautājumu par viņas saistību ar pavārmeistaru Mārtiņu Sirmo. “Tā
ir, ka viens no maniem bērniem – Mārtiņš – ir šovmenis,” smaidot teica D. Sirmā, tūlīt paskaidrojot, ka
viņai ir trīs lieliski bērni – Mārtiņa brālis un māsa, ka viņai ir brīnišķīgi
mazbērni un rosīgs vīrs. Daina Sirmā strādā Valmierā, viņas  dzimtas saknes iesniedzas Dikļu pagastā, viņa
ļoti kopj un lolo kā valodas tīrību un labskanību, tā latvietību.

Vakaru papildināja
topošais mūzikas skolotājs, Liepājas Universitātes students Normunds ar ģitāras
spēli un klusinātu, lirisku dziedājumu.

Dzejnieces Annas Rancānes
autorvakars saucās “Bezdelīgu pasts”. Latgales meita tikšanās reizē
ar kurzemniekiem lasīja savus darbus arī latgaliešu valodā. Dzejas vārdi ir tik
stipri, ka tos tulkot nevajag. Vakaru vadīja priesteris Mārtiņš Gatis
Bezdelīga. Ar Liepājas lasītājiem dzejniece runāja par to, kas satrauc katru –
tā ir brīvības vai nebrīves izjūta, tā ir mīlestības vai nemīlestības izjūta,
tas ir prieks par vienkāršām lietām.