Šodien, 16.septembrī pulksten 19:19 Sv.Trīsvienības katedrālē ar ievērojamā vācu ekspresionisma režisora Frīdriha Vilhelma Mūrnava (Friedrich Wilhelm Murnau) pirmo Holivudā uzņemto filmu ”Saullēkts”, Liepājā tiek atklāts kino forums ”Arsenāls”. Kā atzīst eksperti – filma pamatoti tiek uzskatīta par vienu no mēmā kino spožākajiem sasniegumiem. Pie ērģelēm – virtuozs Aivars Kalējs. Ieeja – par ziedojumiem.

”Saullēkta” pamatā ir Hermaņa Sudermana (Hermann Sudermann), Lietuvā dzimuša autora, romāns, ko ekrānam adaptējis vadošais 20.gadu Vācijas scenārists Karls Meijers (Carl Mayer), kurš strādājis arī pie Valtera Rutmana avangarda kino meistardarba ”Berlīne: Lielpilsētas simfonija” (1927), F.V.Mūrnava filmām ”Tartifs” (1925), un ”Pēdējie smiekli” (1924), vācu ekspresionisma šedevra ”Doktora Kaligari kabinets” (1920) un citiem. K.Meijera un F.V.Mūrnava scenārista un režisora sadarbība tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām pasaules kino vēsturē.

Filmas pamatā ir vienkāršs, bet psiholoģiski ietilpīgs un spēcīgs stāsts par izskatīgu fermeri (Džordžs O`Braiens – George O’Brien), kurš vēlas nogalināt savu jauno, naivo sievu (Žaneta Geinore – Janet Gaynor), lai aizbēgtu uz pilsētu ar valšķīgu mīļāko (Margarēta Livingstone – Margaret Livingston). Ar pilsētnieces un lauku meitenes kontrastu tiek pretnostatītas romantiski pastorālās un dinamiski pilsētnieciskās vides paradigmas un vērtību sistēmas. Tomēr filmas gaitā šis motīvs nesniedz paredzamo didaktiku par lauku dzīves šķīstās romantikas opozīciju pilsētas grēcīgajiem kārdinājumiem, jo vīrs, nespējis paveikt noziegumu, dzenas pakaļ nobiedētajai sievai uz pilsētu, kas saulaina un draudzīga liek abiem no jauna iemīlēties vienam otrā.

Pirmajā Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā, kas norisinājās 1929.gadā, ”Saullēkts” ieguva trīs Oskarus (labākā aktrise Žanete Geinora, labākā filma – unikāls mākslas darbs, labākais operatora darbs), kā arī tika nominēta kategorijā ”labākais mākslinieks” un tika plaši cildināta no kritiķu puses. Kā jau vācu ekspresionisma lielmeistaram, F.V.Mūrnavam bija nepieciešams radīt iespaidīgas dekorācijas (jo īpaši vērienīgajiem pilsētas skatiem) un noslīpēt katru skatu līdz izcilībai, kas bija iemesls filmas lielajam budžetam un padarīja to tik ievērojamu. Diemžēl izsmalcinātības un vizuālās ekstravagances dēļ filma tomēr nebaudīja pietiekami lielu skatītāju atsaucību, lai atpelnītu izdevumus, kas turpmāk ierobežoja F.V.Mūrnava finansiālo un māksliniecisko neatkarību.

”Saullēkts” ir mīlestību apliecinoša filma un, kā vēsta ievada titri: ”This song of the Man and his Wife is of no place and every place; you might hear it anywhere, at any time.” (Šī dziesma par Vīrieti un viņa Sievu ir par neko un par visu; jūs varat to klausīties jebkurā vietā, jebkurā laikā.).

Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs (dzimis 1888. gadā Vācijā, miris 1931. gadā ASV), bija viens no vācu ekspresionisma virziena radītājiem, nostiprinātājiem un ievērojamākajiem režisoriem 20. gados (jāpiebilst, ka Vācija tajā laikā bija viena no kino lielvalstīm – līdzās ASV un Krievijai). Politiskās situācijas dēļ 1926.gadā viņš emigrēja uz ASV, kur uzreiz tika ielūgts Holivudā, un turpināja kino režisora karjeru. Mūrnavs noslēdza sadarbības līgumu ar Fox studiju, kas viņam piešķīra pilnīgu kontroli pār filmas radīšanas procesu un milzīgu budžetu, lai radītu šedevru. Tajā gadā tapa ”Saullēkts”, kur mākslinieciska perfekcija ir jūtama teju katrā bezgala fotogrāfiskajā kadrā. Filmas finansiālās neveiksme viņa karjeru stipri piebremzēja un pēc ”Saullēkta” viņš radīja vēl tikai trīs filmas.

Kā galvenās lomas tēlotāju ”Saulrietā” Mūrnavs bija noskatījis Kamillu Hornu (Camilla Horn), ar kuru Mūrnavs kopā bija strādājis filmā ”Fausts”, bet viņai bija līgums ar vācu studiju UFA, un tā aktrisei atteica šo sadarbību, tāpēc šī loma tika Žanetei Geinorei, kura par savu darbu ieguva Oskaru. Jāpiebilst, ka viņa to ieguva arī par darbu vēl divās filmās – ”Septītās debesis” (1927) un ”Eņģelis no ielas” (1928) –, un tā bija vienīgā reize Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas vēsturē, kad Oskars tika piešķirts aktrisei par tēlojumu vairākās filmās. Ž.Geinores (dzimusi ASV 1906.gadā, mirusi 1984. gadā) aktrises karjera ir īsts veiksmes stāsts, jo viņa bija vienkārša pārdevēja kurpju veikalā Losandželosā un kā jau daudzas meitenes sapņoja par ”iekļūšanu filmā”, kas pārsteidzoši ātri vainagojās panākumiem. Geinore ieguva Oskaru, kad viņa bija tikai 21 gadu jauna, turklāt atšķirībā no daudzām citām mēmā kino zvaigznēm viņai lieliski izdevās ”konvertēties” arī skaņu kino savas skaistās un labi nostādītās balss dēļ.
Nozīmīgākās filmas: ”Garkājtētiņš” (1931), ”Fermera sieva” (1935), ”Zvaigzne ir dzimusi” (1937, nominācija Oskaram).

Pāreja uz skaņu kino tik labi gan neizdevās izskatīgajam Džordžam O`Braienam (dzimis 1899. gadā, miris 1985. gadā), kurš no galveno lomu tēlotāja mēmā kino ērā kļuva par B kategorijas vesternu aktieri līdz ar skaņu kino parādīšanos, taču viņa tēlojums ”Saullēktā” ir nenoliedzami labs un ne-egocentrisks, kā tas mēdz gadīties ar uzmanības un kameru lutinātiem kino skaistuļiem. Leģendas vēsta, ka Mūrnavs aktieriem ”Saullēktā” licis apgūt ekspresionisma stila tēlojumu, lai panāktu filmas īpašo estētiku, un O`Braiena apavus apgādājis ar svina smagumiem, lai liktu gaitai izskatīties smagnējai un negribīgai. 1976.gadā O`Braiens saņēma īpašo balvu (Western Hertage Award) par lielisku kinokarjeru, kuras laikā viņš portretējis vesternu varoņus.

Informācija tapusi sadarbībā ar kinoforuma ”Arsenāls” preses centra vadītāju Zani Dzeni.

Anda Birkenberga,
Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste