Trešdien piepildītā kultūras nama “Wiktorija” zālē tika pārrunātas aktualitātes, arī tas, kā plānotas Liepājas 400. dzimšanas dienas svinības.

Gaidāmais lielais notikums 2027. gadā, kad Liepāja kopā ar Kuldīgu un Dienvidkurzemes novadu nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas titula godu, piesaistījis iedzīvotāju uzmanību, un uz tikšanos bija ieradušies daudz interesentu.

Lai sākotnēji uzklausītu nodibinājuma “Liepāja 2027” pārstāvju sacīto par aktualitātēm, atskatu uz līdz šim paveikto, apspriestu nākotnes plānus, bet noslēgumā uzdotu jautājumus, piemēram, kā tiks saglabāts esošais kultūras mantojums, kad sagaidāms brīvprātīgo “iesaukums”, cik daudz tituls izmaksās, utt.

Pirms jautājumu un atbilžu daļas I. Šoriņa pastāstīja par tikšanos ar Eiropas komisijas žūriju. To pašu, kas piešķīrusi titulu, jo arī tai interesējis, kā norit gatavošanās.

Saruna ilgusi divas stundas, un, kā raksturoja I. Šoriņa, jautājumi no komisijas puses bijuši precīzi, tieši tēmēti un ļoti “veselīgi”.

Patlaban nodibinājums ir salicis kopā darbības, taktikas plānu, apstiprinot, ka “mēs ejam uz priekšu”. Ir iezīmētas galvenās tēmas, ko būs svarīgi attīstīt katrā no gadiem.

Būtisks būs nākamais, 2024. gads, kas jāuzliek uz stabila pamata, ņemot vērā, ka tas būs ieskrējiens uz 2025. gadu, kad Liepāja svinēs 400 gadus.

Koncepts par to, kā ir plānota vērienīgā skaitļa atzīmēšana, patlaban ir zināms un tika arī klātesošajiem ieskicēts.

Tajā apvienots “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” vadmotīvs “(ne)miers” ar Liepājai nozīmīgu vietu – ostu.

“Programmu veidojot, domājām, kāda ir Liepājas identitāte, kas ir Liepāja,”

pamatojumu skaidroja nodibinājuma valdes locekle mākslinieciskajos jautājumos Baiba Bartkeviča.

Liepājas 400 gadu jubileja tiks svinēta nevis ar vienu notikumu, bet daudzveidīgām un iesaistošām aktivitātēm visa gada garumā, kas sastāvēs no vairākiem posmiem un notikumiem. “Lūdzām lielās kultūrorganizācijas iesūtīt mums savus projektus, kas ir viņiem padomā un kā viņi plāno savas programmas. Bet mēs gribam apkopot arī iedzīvotāju idejas, kas jums ir padomā, kā varētu, gribētu svinēt Liepājas 400 gadus.”

Līdz 30. septembrim ikviens aicināts novērtēt gan esošo svētku konceptu, gan piedalīties svētku tapšanā, aizpildot aptauju.

Savukārt atgriežoties pie Eiropas kultūras galvaspilsētas mākslinieciskās programmas, B. Bartkeviča atzīmēja, ka pieturēsies pie tā, kas līdz šim vēstīts un iekļauts programmā, ar ko ikviens var iepazīties nodibinājuma mājaslapā.

Ir konkrētas kultūrinstitūcijas, neatkarīgi mākslinieki, dažādas NVO, bet atstāts daudz vietas arī citām idejām un perspektīvām, kas varēs ienākt iekšā un iekļauties. “Programmu veido pārsvarā vietējie cilvēki plus nacionālie un starptautiskie.

Jo tie nevar palikt kā pilsētas svētki, to mums vienmēr arī atgādina un jautā Eiropas komisija, lai neaizmirstam, ka tā ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Un katram, kas šeit atbrauks, ir jājūtas, ka tā ir arī daļa no viņa.”

Lielie izaicinājumi attiecībā uz iecerētā realizāciju ir vairāki, sacīja I. Šoriņa. Tai skaitā finanšu daļa, jo ir skaidrs, ka ar Kultūras ministrijā iezīmētajiem 10 miljoniem varētu būt par maz. Tādēļ jāvar saskatīt pēc iespējas vairāk ārējā finansējuma piesaisti.

Patlaban ir apstiprināts “CreArt” projekts, un piesaistītie 150 tūkstoši eiro tiks investēti ar kapacitātes celšanu saistītās aktivitātēs nākamajos trīs gados.

Otrs lielais izaicinājums ir plānotā infrastruktūra. “Programmā ir rakstīti konkrēti projekti – bibliotēka, D10 centrs, teātra mazā zāle. Ne pārāk daudz, bet svarīgas infrastruktūras, un arī tas uzdod lielus jautājumus.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.