liepajniekiem.lv
Gribas kopā kāpt kalnos
Viņaprāt, teātra mākslinieku uzdevums ir apzināties īpašo vērtību – būšanu kopā. Īpaši tagad, kad pēc kovidlaika pieredzes ar kultūras baudīšanu no mājām skatītāji atgriežas teātrī.
“Sajūtam cits citu daudz labāk, kad esam vienā telpā un piedzīvojam mākslas darbu.
Jābūt radošiem un interesantiem pašiem sev, tad tādi būsim arī skatītājiem,”
uzskata V. Sīlis.
Pēc vadības maiņas Latvijas Nacionālajā teātrī viņš pērnā gada augustā atstāja štata režisora vietu.
V. Sīlis iestudē daudzos teātros Latvijā un ārpus tās. Tikko Latvijas Leļļu teātris atgriezās izremontētajās telpās ar viņa iestudējumu dzīvās animācijas tehnikā “Sibīrijas haiku”, kas no maza zēna skatpunkta ataino piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā.
Sociāli nozīmīgas tēmas pagātnē un šodienā, tautai būtiski jautājumi par savu valsti, savu laiku ir vienojošs kopsaucējs režisora darbā.
2018. gadā V. Sīlis to apliecināja Liepājā, sadarbībā ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci iestudējot vēsturiskos notikumos balstītu izrādi “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”.
“Es drošu sirdi varu teikt, ka Valters Sīlis ir viens no manas radošās dzīves svarīgākajiem režisoriem, kuram es ļoti uzticos,”
pauž Rasa.
Režisora iestudējums Nacionālajā teātrī pēc viņas grāmatas “Puika, kurš redzēja tumsā” saņēma “Spēlmaņu nakts” “Grand Prix”.
Rakstniece atzīst, ka režisors ir ļoti jūtīgs un dzīvesgudrs, tāpēc labi zina, kā apieties ar stāstiem, kas viņam tiek uzticēti.
“Viņš lieki neprovocē, bet gudri mudina visus darba procesā iesaistītos pamazām atklāties, līdz darbs, pie kura tiek strādāts, visiem kļūst ārkārtīgi svarīgs un tuvs, personisks. Tā ir liela lieta – tā prast! Viņš prot iemantot uzticību un to nenodot, tāpēc viņš ir no tiem, ar kuru kopā gribas kāpt kalnos, taisīt izrādes, realizēt lielas lietas,” saka R. Bugavičute-Pēce.
Godīgs pret aktieri
Aktieris Rolands Beķeris spēlēja lomas gan izrādē “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”, gan dažus gadus vēlāk M. Friša lugas “Biogrāfija. Spēle” iestudējumā.
Pirmais bijis kopdarbs, veidojot izrādi no etīdēm, veciem stāstiem un avīžu izgriezumiem. “Komunikācija bija ļoti īpatna, viņš saraustīti runāja, un nevarēja īsti saprast, ko viņš grib no mums,” atklāj aktieris. To sākuši saprast pavisam dabiski darba procesā, no kura palikušas siltas atmiņas.
“Viņš ir tik godīgs pret aktieri. Kolosāls cilvēks, ar lielo C, ne tikai režisors. Viņam pats svarīgākais ir aktieris,”
saka Rolands.
V. Sīlis ļoti cienot dramaturgus, ārkārtīgi daudz uzmanības pievēršot detaļām, niansēm, vēsturiskiem faktiem, laikiem un dienām.
“Viņam ir ļoti svarīgi, vai pulksten 12 vai 12.04. Viņam jāzina ielas nosaukums. Ar rūpēm par detaļām viņš kaut kā paņem aktieri savā pusē, un – tu esi iekšā! Kaut arī sākumā biji skeptisks,” pastāsta R. Beķeris.
No V. Sīļa aktieris dzirdējis to, ko vienmēr pats gribējis, bet nepietiekami daudz Liepājas teātrī sagaidījis, – ka aktieri ir ne tikai izpildītāji, bet arī mākslinieki.
“Viņi var daudz ko ietekmēt ne tikai tajā, ko izpilda uz skatuves, bet arī – kādu domu grib pateikt, un viņi ir atbildīgi par to, ko dara, nevis viņiem tikai likts to darīt.
Ceru, ka vairāk varēsim veidot kopdarbus kā mākslinieki,”
atzīmē R. Beķeris.
V. Sīlis uzsver, ka turpinās strādāt par režisoru tiešā radošajā darbā, jo tas esot labākais veids, kā iepazīties un saprast, kas katram māksliniekam noder tālākajā darbībā.
Tā kā teātri sezonas plāno vairākus gadus iepriekš, jau aizsāktais uz Liepājas skatuves turpināsies. “Domāju, ka daudz kas varētu parādīties no tā, kā es gribētu redzēt nākošo sezonu, tam ir iespēja parādīties,” viņš norāda.
Būtiska ir mazās zāles nepieciešamība, kur varētu realizēt plašu fantāzijas lidojumu tā, lai skatītājiem no jebkura rakursa viss ir redzams.
“Mums ir tradicionāls 19. gadsimta teātra iekārtojums, kurš ir ļoti vērtīgs, taču ir vajadzīga “melnā kaste”, kur var atrasties pietiekami liels skaits cilvēku,” vērtē režisors.
Ego noliek aiz mākslas
V. Sīlim noteikti piemīt līdera dotības, uzskata teātra zinātniece Edīte Tišheizere, un to viņš esot pierādījis arī ārpusteātra pasākumos, vērienīgās un sarežģīti strukturētās izrādēs.
“Piemēram, “Uzvara ir tikai mirklis”, kur savienojas sports un māksla, kuru iestudēja Valmieras vasaras teātra festivālā un spēja arī parādīt citur,” viņa saka.
Režisors ir pilsoniski atbildīgs, un visas viņa iestudētās izrādes ir tādas, ko viņš nespēj neiestudēt, viņa norāda.
“Tajās ir jaunajai režijas paaudzei raksturīgā vēlēšanās skatīties patiesībai acīs gan mūsu dienās, gan vēsturē. Viņš nepārtraukti runā par vēsturi kā par pamatu tam, kas mēs esam šodien.
Otra būtiska lieta – režisors spēj savu dabisko radošo ego nolikt aiz mākslas, nevis tai priekšā,”
atzīmē E. Tišheizere.
“Viņš ir režisors – amata pratējs, kurš spēj savas dažādās, ļoti interesantās idejas iemiesot tieši ar tiem līdzekļiem, kas ir viņa rīcībā.”
Ne vienmēr V. Sīļa izrādes esot absolūtie veiksmes stāsti. “Bet tās vienmēr ir profesionāli izdarītas tiktāl, cik tajā brīdī ir bijis iespējams. Tām nevar pārmest nekompetenci vai neizdomāšanu līdz galam.
Režisors ir profesionālis, kuram ieprogrammētu neveiksmju nav. Ir lietas, kas nenostrādā vai ko nespēj izdarīt pārējie,”
pauž teātra zinātniece.
Viņasprāt, V. Sīlim Liepājā būs iespēja strādāt ar ļoti augstvērtīgu trupu un veidot savu ideju teātri.
“Laba iespēja trupai dabūt jaunu un pastāvīgu elpu no malas. Kā tas viss izvērtīsies, pateikt nevar neviens, jo teātris ir sarežģīts, savstarpēji mijiedarbīgs un saistīts organisms,” saka E. Tišheizere.
“Priecājos, ka Liepājas teātris ir pārtraucis Latvijas teātru sabiedrībā ierasto praksi un tam ir pieticis pašcieņas pateikt paldies Herbertam Laukšteinam par to, ko viņš ir izdarījis.”
Vizītkarte
Valters Sīlis
- Dzimis 1985. gadā.
- Pabeidzis Rīgas Angļu ģimnāziju.
- Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis maģistra grādu mākslā (2010), “Erasmus” programmā studējis teātra režiju Varšavas Aleksandra Zelveroviča Teātra akadēmijā (2007).
- Nacionālā teātra štata režisors (2012–2023), iestudējis “Dirty Deal Teatro”, Ģertrūdes ielas teātrī, veidojis festivālu izrādes.
- Saņēmis vairākas “Spēlmaņu nakts” balvas un Eduarda Smiļģa balvu par izcilu režijas darbu (2022).
- Sieva Anna, meitas Katrīna un Hermīne.
- Liepāja saistās ar plašo kultūras dzīvi un pastaigām pa pilsētas ieliņām, Zirgu salu un gar jūru.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
