Ziemassvētku vecīši runā sirds valodā. Leļļu teātra iestudējums aicina nezaudēt ticību brīnumam
Vakar Liepājas Leļļu teātrī notika iestudējuma ”Ziemassvētku vecīšu dumpis” pirmizrāde krievu valodā. Iestudējums latviešu valodā tapa pērn decembrī, bet izrādes noritēja tikai tiešsaistē, tāpēc satikšanās ar skatītājiem šoziem aktieriem ir divtik priecīgs notikums.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Režisora Aleksandra Jonova izrāde ”Ziemassvētku vecīšu dumpis” pērn izrādīta Liepājas Leļļu teātra virtuālajā izrāžu telpā ”ZOOM istaba”. ”Izrādes materiāls – dramatizējums un dziesmu teksti – tapa krievu valodā, tāpēc izrāde krievu valodā ir loģisks turpinājums,” pastāsta Leļļu teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Hmieļevska.
”Izrāde ir par ticību un spēju nezaudēt ticību brīnumam. Neatkarīgi no tā, vai esi mazs vai jau pragmatisks pieaugušais. Ja tu neticēsi, tad dzīve nenotiks. Cilvēka domu un cerību spēks ir tik liels, ka iespējams ir viss, arī brīnumi,” izrādes būtību raksturojis izrādes idejas autors un režisors A. Jonovs.
”Naivais sentiments, kas joprojām piemīt robežvecumā esošajam izrādes varonim Robertam, man sniedz pārliecību, ka ticība ir ļoti svarīga un tai ir liels spēks, lai virzītu mūsu dzīves.
Izrāde ir mēģinājums mirdzumu bērnu acīs saglabāt pēc iespējas ilgāk un veidot ķēdes reakciju no bērniem uz vecākiem, padarot to pielipīgu arī viņiem.”
”Radio pārraidē uzzinot, ka ir atcelti Ziemassvētki un bērni Ziemassvētku vecītim vairs netic, Ziemassvētku vecīši sadumpojas, pamet darbus, tai skaitā dāvanu gatavošanu, un dodas uz kūrortu, par Ziemassvētkiem vairs neliekoties ne zinis,” I. Hmieļevska atgādina izrādes sižetu.
”Ziemassvētku vecīšu dumpis” ir veidota kā pārsteigumu lādīte – māksliniece Kristīne Martinova tai radījusi košu, krāsainu un detaļām bagātu, Adventes kalendāram līdzīgu scenogrāfiju, kur katra mazā lodziņa atvēršana piedāvā iepazīt jaunu pasauli un ir negaidīts pārsteigums. ”Mans galvenais mērķis bija, lai ir koši, krāsaini un jautri, lai ir pārsteigums. Esmu centusies atstāt brīvu vietu bērnu iztēlei,” scenogrāfijas ideju skaidro māksliniece.
K. Martinova ir ilustratore, kurai zīmējot patīk spēlēties ar detaļām, formām un krāsu laukumiem. Viņas galvenais instruments ir fantāzija, paverot jaunus apvāršņus domāšanā un atkāpjoties no realitātes.
Savukārt gaidīšanas svētku svētsvinīgumu un pacilātības sajūtu uzbur dziesmu tekstu autores Valērijas Jonovas un komponista Rustama Bagirova veikums.
Izrādes mūzikas autors R. Bagirovs atzīst, ka mūzikas rakstīšana bērnu izrādei nenoliedzami ir izaicinājums, jo mūzikai jāskan viegli, melodijām jābūt lipīgām.
”Man bija ļoti interesanti radīt mūziku, kur katrā dziesmā, pat skumjajā, ir jābūt mājienam uz gaišo Ziemassvētku noskaņu.
Daudz klausījos populāras Ziemassvētku dziesmas, pētīju to harmonijas, lai atrastu svētku kodu,” izrādes mūzikas tapšanu skaidro Liepājā labi zināmais mūziķis un komponists.
Izrādē, kas latviski pirmo reizi būs skatāma 12. decembrī, lomas atveido aktieri Ilze Jura, Madara Enkuzena un Signe Rezanova. Tikmēr jau 4. decembrī pirmizrādi piedzīvos režisores Lailas Kirmuškas iestudējums ”Ežumilla. Mežlaumiņa Baigajā biezoknī”, kas tapusi pēc slovēņu rakstnieces Janas Baueres grāmatas.
