Vispusīgi apdāvinātais komponists Agris Engelmanis šomēnes svinētu 80 gadu jubileju. Viņš ne tikai komponēja, bet arī rakstīja dzeju, savulaik gleznoja, mīlēja dabu un interesējās par kvantu fiziku un kosmosa jautājumiem. A. Engelmaņa radītais muzikālais mantojums šodien būtu pelnījis lielāku uzmanību, tomēr nav arī tā, ka laikmetīgā skaņraža nošu raksti plauktos stāvētu pavisam noputējuši.

Bagātīgs mantojums

Ap 200 kora dziesmu un tautasdziesmu apdaru, mūzika izrādēm, ērģeļmūzika, kamermūzika, simfoniskā mūzika, tādi nozīmīgi skaņdarbi kā “Musica alba”, “Zīmējums sēpijas tonī”, oratorijas “Via Dolorosa” ar Modra Zihmaņa vārdiem un “Ja diena” ar Rabindranata Tagores vārdiem, Rekviēms, “Septiņi mirkļi iz mūžības”, “Pūces ligzda”, “Poēma kosmosam”, Arhaiskās spēles” – skaņdarbs jauktajam korim, simfoniskajam orķestrim, deju grupai un gaismām, ko komponists tik ļoti vēlējās redzēt iestudētu, bet nesagaidīja un kas vēl aizvien ir palicis tikai kā vēlme. Tā ir tikai daļa no komponista, savrupnieka bagātīgā muzikālā mantojuma, turklāt ierakstu ir gaužām maz. 2007. gadā nekomerciāliem nolūkiem tika izdots kompaktdisks “Miglas rīts” ar komponista kordziesmām un privātai lietošanai ierakstīts viņa autorkoncerts, kas notika 2003. gada janvārī Rīgas Latviešu biedrībā. Tā ir liecība, kas glabā komponista paša balsi.

Šodien A. Engelmaņa daiļradi aizmirst neļauj viņa ģimene. Dzīvesbiedre, muzikoloģe Aija Engelmane ļoti niansēti pārzina komponista daiļradi un norāda, ka skaņraža mūziku raksturo divi ļoti atšķirīgi žanri. Itin kā vienkāršās kora dziesmas, kuru dvēseli, viņasprāt, vislabāk prot atklāt A. Engelmaņa draugs, diriģents Jēkabs Ozoliņš. Otrs žanrs ir simfoniskā mūzika, “kura viņam ļoti patika” un kurā mūzikas valoda ir daudz sarežģītāka. “Viņš kā komponists veidojās apmēram 60. gados. Kas tie ir? Tad veidojas poļu avangards – teātrī, kino. Tas ir Kšistofs Pendereckis. Jaunās vēsmas un paņēmieni viņu ļoti aizrāva.”

A. Engelmaņa mantojums glabājas gan viņa ģimenes arhīvā, gan Liepājas Simfoniskā orķestra bibliotēkā, gan pie diriģenta un A. Engelmaņa drauga Jēkaba Ozoliņa un citiem, kam bijusi un ir svarīga viņa daiļrade.

Pārsteidz atturīgā interese

Vai šodien A. Engelmaņa notis negulst, apklātas putekļiem, bet arī skan? Agrāk par viņa mūzikas skanējumu rūpējās Jēkabs Ozoliņš, kurš nelielā tirāža izdevis arī viņa notis, diriģents Imants Resnis Engelmaņa mūziku savulaik iekļāvis orķestra repertuārā. Par viņa mantojumu dzied arī kori. Liepājas koru apriņķa virsvadītāja, diriģente Ilze Valce teic, ka Engelmaņa kormūzika mūspusē netiek aizmirsta, kori to dzied, piemēram, “Liepu taku”, “Dzersim melleņmētru vīnu” un daudzas citas. Taču plašākam vērienam pietrūkst pieejas notīm.

Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala par būtisku uzskatīja koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšanā pērn novembrī atskaņot Liepājas komponista mūziku. Viņam A. Engelmaņa mūzika bija atklājums īsi pirms komponista aiziešanas Mūžībā, kas notika pirms pieciem gadiem. “Tas bija patīkams šoks, ka var būt kaut kas tik interesants un svaigs. Liekas, viņa mūzika sarakstīta vakar,” viņš dalās savos iespaidos. Diriģents augstu vērtē, ka komponists rakstīja to, ko domāja un juta, pēc aicinājuma. Viņaprāt, skaņradis groteskā veidā mūzikā parādīja šodienas laiku un vērtību maiņu.

A.Lakstīgala šodien neslēpj, ka viņa izvēle iekļaut A. Engelmaņa “Mūziku simfoniskajam orķestrim”, ar ko komponists beidza toreizējo Latvijas Valsts konservatoriju Ādolfa Skultes klasē, vērtēta pretrunīgi. “Līdz galam to nespēju saprast,” mūzikas aprindās kopumā atturīgo interesi par A. Engelmaņa simfonisko mūziku komentē diriģents.

Kad tapa mūzikas ieraksts “Kurzemes skaņas” jeb “Kurland Sounds”, kurā iekļauti tādi komponisti kā Vilnis Šmīdbergs, Pēteris Vasks un Ēriks Ešenvalds, bija paredzēts arī Agris Engelmanis. Kad disks iznāca, izskanēja, ka orķestris veidos atsevišķu ierakstu ar Agra Engelmaņa mūziku, jo viņš būtu to pelnījis. Tagad A. Lakstīgala neslēpj, ka piesaistīt finansējumu Liepājas komponista mūzikas ierakstu veidošanai nesokas viegli, finansējuma lūgumiem atsaucība neseko. Tomēr diriģents cer, ka turpmāk būs atsaucība A. Engelmaņa skaņdarbus iekļaut LSO repertuārā.

Notis jādigitalizē

Par A. Englemaņa radošo mantojumu gādā arī viņa skolniece, etnomuzikoloģe un pedagoģe Ieva Pāne, kura glabā vislabākās atmiņas par savu skolotāju. “Viņš bija mans kompozīcijas skolotājs, cilvēks, kas ierosināja un iedvesmoja mani turpināt studēt kompozīciju,” stāsta muzikoloģe. “Viņa kā pedagoga lielākais pluss – viņš mācēja rosināt iztēli, iedvesmot. Kad tikāmies stundās, viņš runāja ne tik daudz par skaņdarba tehnisko veidolu, kā par ideju. Bieži vien pats stāstīja savu pieredzi, par piedzīvoto lauku mājās, tikšanos ar meža zvēriem. Tajā brīdī, kad vēl esi nenobriedusi personība, tas ir ļoti būtiski, ka ir cilvēks, kuram tev gribas līdzināties, kas tev iemāca saskatīt skaisto dabā un pēc tam parādīt savos darbos. Man patika, ka viņš nekad nenoliedza idejas, ar kurām nācu. Katrā mazajā darbiņā viņš saskatīja jēgu. Rosināja domāt, nevis piedāvāja izeju no situācijas.”

Pašlaik I. Pāne savā uzņēmumā “Ievas notis”, kura galvenā darbības joma ir nošu datorsalikuma izveide un publicēšana, strādā pie tā, lai A. Engelmaņa mantojums būtu plaši pieejams un saglabātos ne tikai rokrakstā, bet arī datorsalikumā. Viņas vēlme ir ilgtermiņā publicēt visus komponista skaņdarbus. “Manuprāt, viņš ir komponists, kas to tiešām ir pelnījis, tāpat kā ļoti daudzi komponisti Latvijā. Tikai tie, kas šajā saulē, paši var parūpēties par to. Diemžēl Agra Engelmaņa vairs nav starp mums, un tas ir jādara kādam citam.”

Datorsalikums tapis skaņdarbam “Mūzika simfoniskajam orķestrim” (1971). Šobrīd norisinās darbs pie vēl vairākiem viņa simfoniskajiem darbiem, piemēram, visbiežāk spēlētais “Zīmējums sēpijas tonī” (1985), simfonija (1980), trīs “Diafonijas” klavierēm ar orķestri (1972, 1979 un 1996). Viņasprāt, šie un citi darbi jādigitalizē, jo Liepājas komponists to ir pelnījis. Vēl viens no iemesliem, kāpēc tas jādara, ir viņa komponēšanas tehnika. “Viņš rakstīja, izmantojot tādu sistēmu, ka aliterācijas zīmes, kas paaugstina vai pazemina skaņu, rakstīja pie katras nots, bet šis pieraksts nav izturēts. Bieži vien ir neprecizitātes,” stāsta I. Pāne. Muzikoloģe, konsultējoties ar diriģentu Atvaru Lakstīgalu, kopīgi risina, lai digitalizētais variants būtu maksimāli pareizs.

Meistarīga mūzika

Lai būtu iespēja uzzināt kaut ko vairāk par kompozīcijām, iecere paredz nošu partitūras papildināt ar zinātniskiem komentāriem. A. Engelmaņa mantojumam tos rakstījusi viņa dzīvesbiedre, muzikoloģe Aija Engelmane, kura atklāj, ka izskanējis ierosinājums nošu grāmatas papildināt arī ar viņa dzeju. Komentāri jau ir uzrakstīti, arī lielākā daļa nošu jau pārvērsta datorrakstā, grūtākais posms ir tās novest līdz publicēšanai, jo tas prasa finansiālus ieguldījumus – neslēpj I. Pāne. Dažādos projektu konkursos atbalsts tiek saņemts, bet ne tik liels, lai notis varētu izdot uzreiz.

I. Pāne norāda, ka nošu digitalizācija nav vienīgais, kas iecerēts attiecībā uz A. Englemaņa mantojumu. Iecerēts izdot izlasi ar A. Engelmaņa kordziesmām jauktajam korim. Cerams, ka dienas gaismu tas ieraudzīs rudenī. “Un paralēli tiek veidots viņa kordziesmu katalogs, ko dara Ilze Valce,” atklāj muzikoloģe. Kora dziesmas paredzēts izdot plašā metienā, jo A. Engelmaņa dziesmas koru repertuārā ir iemīļotas. “Tas varētu būt krājums, kuru daudzi ar prieku uzņems, jo tādam jau sen būtu bijis jābūt.” I. Pāne cer, ka nošu krājuma izdošana varētu radīt finansiālu balstu turpinājumam – lai taptu arī vīru un sieviešu koru dziesmu krājumi.

Lūgta raksturot A. Engelmaņa daiļradi kopumā, viņa skolniece norāda, ka pirmā iezīme, kas nākot prātā, – viņš vairāk ir rakstījis miniatūras, arī orķestra mūzikā. “Otrkārt, visi viņa darbi ir vai nu tieši, vai slēpti programmatiski. Viņiem visiem ir jēga, saturs, kas atklāts vai nu skaņdarbu nosaukumos, vai tekstā,” I. Pāne skaidro. “Viņš ļoti pieturas pie tēlu loka, ko diktē saturs vai nosaukums. Klausoties mūziku, to var viegli vizualizēt. Ļoti krāsaini darbi, un tai pašā laikā tos caurstrāvo drūma izteiksme, diezgan bieži pat traģisms.” Ņemot vērā viņa mākslas skolas izglītību, skaņdarbos sajūtama domāšana krāsās. “Viņa darbos vienmēr esmu apbrīnojusi instrumentācijas māku un arī izteiksmi, emocionalitāti. Kaut arī kompozīciju uzbūvē ir jūtama saskaldītība, un to gaitā visu laiku parādās kaut kas jauns, kopumā darbi veido veselumu. Ja noklausās darbu līdz galam, forma kļūst skaidra.” Ievasprāt, tā ir meistarīga mūzika ar dziļu jēgu un emocionalitāti.

Jācer, ka plašāk pieeja A. Engelmaņa mūzikas notīm reiz dos arī ne tikai gaistošus augļus, kā koncerti, bet arī ierakstus. 

Zināšanai

26. aprīlī, pavasara bērna Agra Engelmaņa dzimšanas dienā, Tautas mākslas un kultūras centrs rīko viņa jubilejas koncertu, ko vadīs komponista skolniece Ieva Pāne. Piedalīsies Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas koris “Mare”, labākie Liepājas koru dalībnieki Ilzes Valces vadībā un LSO mūziķi Reiņa Lapas vadībā.

Programmā “Pūces ligzda” – darbs basklarnetei, pūšaminstrumentu ansamblim un vokālajai grupai, “Vīzijas četriem šķīvjiem”, “Meditācija čellam”, “Trīspadsmit introversijas teicējam un klavierēm”, kurā tekstam izmantoti japāņu rakstnieka Seičo Macumoto romāna “Tuksnešainā zeme” fragmenti, un sešas pazīstamas A. Engelmaņa kora dziesmas.

Par godu A. Engelmaņa jubilejai viņa savulaik vadītajā Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā un Latviešu biedrības namā būs apskatāmas foto izstādes.