Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā būs atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattieksies uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varēs sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību varēs beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Tiks arī aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi, piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Ierobežojums arī neattieksies uz komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībām, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.