Lai īstenotu noziegumu, krāpnieki zvana no ārvalstu numuriem un izliekas par dažādu uzņēmumu finanšu brokeriem vai arī par dažādiem cita aroda “finanšu speciālistiem”.

Krāpnieki piedāvā palīdzību visā investīciju ieguldīšanas procesā. Ja persona atsakās iesaistīties komunikācijā, krāpnieki kļūst uzstājīgi un pat rupji.

Pārsvarā krāpnieki runā krievu valodā. Mēģinot sākt komunikāciju latviešu valodā, viltus brokeri atzīst, ka nerunā latviski. Taču nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās.

Komunikācijā ar personām, kuras piekritušas iesaistīties investīciju ieguldīšanā apšaubāmās virtuālās platformās, “finanšu speciālisti” izmanto telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā un citās valstīs.

Iesākumā saziņa ar krāpniekiem notiek telefoniski, bet vēlāk, potenciālajiem ieguldītājiem piekrītot piedāvājumam, komunikācija turpinās, izmantojot kādu no tērzēšanas lietojumprogrammām, piemēram, “Skype”.

Visos gadījumos krāpnieki izmanto paņēmienu, kas liek cilvēkiem noticēt peļņas iespējai, proti, iesākumā cilvēki redz kapitāla pieaugumu, taču tas ir mākslīgi uzģenerēts. Krāpnieki pārliecina cilvēkus sākt investēt, izmantojot dažādas Latvijā nereģistrētas virtuālas interneta platformas.

Tālākā darbība ir tāda, ka ar “finanšu speciālistu” palīdzību uzticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek sākta investīciju ieguldīšana.

Krāpnieki var lūgt arī ieinstalēt datoros programmatūras, kas ļauj tiem attālināti pieslēgties upura datoram, piemēram, “TeamViewer”, “AnyDesk” un citas. Vēlāk krāpnieki, izmantojot minēto piekļuvi, var tikt arī pie upura kontiem un maksājumu līdzekļiem.

Lai pasargātu sevi no šāda veida krāpniekiem, Valsts policija atgādina – ja zvanītāja numurs nav pazīstams, tad sarunas laikā jābūt īpaši piesardzīgam un nedrīkst izpaust savus personas datus, tas varētu būt krāpnieku mēģinājums sazināties. 

Pirms investīciju platformu izmantošanas un darījumu veikšanas Valsts policija aicina pārliecināties, vai minētais uzņēmums ir reģistrēts Latvijā, kādi ir tā darbības veidi un cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbspēju, kā arī noskaidrot, vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci.

Informācija par licencētām ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama FKTK mājaslapā.