Izmantojot garā gada piedāvāto iespēju, Nīcas jaunieši nolēmuši tieši 29. februārī svinēt desmito gadadienu tradicionālajam ikgadējam pasākumam – Nīcas jauniešu dienai. Šonedēļ Nīcas novada kultūras centra noformējumā manāmas krasas pārmaiņas. Jaunieši ik dienu šeit sanāk kopā un veido svētku dekorācijas. Tomēr šī nav nekāda kampaņa – viņi arī ikdienā nāk uz Jauniešu centru un liek galvas kopā, kā padarīt savu dzīvi aizraujošāku.

Vecākie pēc četrpadsmit

Dažas meitenes krāso skatuves fona dekorācijas ar melnu krāsu, uz kuras izcelšoties mēness uz zvaigznes. Citi jaunieši izkarina lampiņu virtenes un mirdzošās bumbas. Iemesli nākt un darboties ļoti vienkārši – te var satikt draugus un darīt kaut ko interesantu, nevis mājās sēdēt telefonā. Uz jautājumu, cik sen viņi apmeklē Nīcas jauniešu centru, pamatskolnieki gluži kā simtgadnieki nevar uzreiz atbildēt. Jo tas esot ļoti ilgi. Šis ir pirmais gads, kad Jauniešu dienas rīkošanā iesaistās tik daudz cilvēku, atklāj Alise Sila. Viņa pati pagājušajā gadā tikai piedalījusies deju priekšnesumos. ”Mājās apnika sēdēt,” meitene saka..

Sondra Stalte stāsta, ka Jauniešu centrā katru dienu kas ieplānots un notiek: ”Otrdienās ir jauno māmiņu rīts, notiek filmu vakari, dažādas aktivitātes, piemēram, ēdiena gatavošana. Ir dienas, kad vairāk nodarbību mazajiem bērniem, citudien ir ko darīt vecākajiem, no četrpadsmit gadiem.” Ja lielie sākas no četrpadsmit, no cik gadiem Nīcā skaitās jauniešu vecums? Nīcas novada jaunatnes lietu speciāliste Madara Mihelsone skaidro, ka drīzāk šo varētu dēvēt par bērnu un jauniešu centru, jo interesantas nodarbes tiek piedāvātas jau no 1. klases. Mazie un lielie iesaistās katrs savās aktivitātēs, jo vecuma grupas ir pārāk atšķirīgas.

Lielu strīdu par to, ko un kā darīt, jauniešiem neesot, domu gājiens sakrītot. ”Reizēm jau katrs grib kaut ko citu, bet kopīgi nonāk pie vienas domas,” norāda Alise. ”Un tad ir tādi cilvēki kā es, kas vienā dienā ierodas un saka – dariet šitā!” nosmejas Aigars Juris Seļavins. Kur tad citi puiši? Meitenes stāsta, ka esot gan, taču pievienošoties vēlāk vakarā. Viņiem, kā jau puišiem, esot vairāk konsultāciju, arī treniņi jāapmeklē.

Vilina Rīga

Ko vēlas jaunieši, ar ko grib nodarboties? ”Šādus pasākumus, kādu tagad rīkojam,” saka Alise. ”Iespējas kopā pavadīt laiku, arī sportiskas aktivitātes,” piebilst Sondra. Alise stāsta, ka Nīcas jaunieši devušies pārgājienā no Jūrmalciema līdz Bernātiem ar nakšņošanu. Bijuši arī laivu braucieni kopā ar vecākiem. ”Var teikt, ka jauniešiem pilnībā nebūtu ko darīt, ja nebūtu tāda jauniešu centra,” uzsver Aigars, un meitenes viņam piekrīt.

Jaunieši saka, ka negaidot no pieaugušajiem, lai izdomā viņu vietā. Madara arī prasot viņu viedokli un vēlmes. Kāds bija ierosinājis jauniešu centrā sienu nokrāsot. Centru vispār gaida pārmaiņas, notiks remonts, nopirkšot jaunus datorus un televizoru. Jaunieši ar prieku saka, ka paši piedalīšoties remontā, krāsošot. Tā esot tradīcija, un var gūt dzīvē derīgas prasmes. Arī pasākumu organizēšanas pieredzi. ”Vienu dienu organizē pasākumu, otrā dienā jau savas kāzas,” joku iemet Aigars, ”dzīve nestāv uz vietas.”

Tā ar to dzīvi tiešām ir, jo jaunieši gaida brīdi, kad varēs atstāt ligzdu. Alisei esot mērķis doties uz Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu apgūt interjera dizainu un vienu gadu ”ņemt klāt arhitektus”. Tālāk meitene gribot uz Rīgu, bet Nīcu – apciemot, braukt pie vecākiem un draugiem. Arī Keitija Miksone saka, ka nākotnes plāni saistoties ar Liepāju, bet pēc tam profesijas apguvē – noteikti ar Rīgu. Aigars saka, ka esot kā putns gaisā, īsti nezinot, ko darīt, taču plāni esot studēt Rīgā, augstskolā ”Turība”. Jaunieši apgalvo, ka Rīgā esot lielākas iespējas un arī lielākas algas.

Pikniks un jaunas draudzības

Devītklasnieces Sanija Eglīte un Ilze Elizabete Tapiņa būs desmitās Jauniešu dienas svētku vadītājas. Kā brīvprātīgās viņas darbojoties jau sen. Sanijai esot dažādi pienākumi Nīcas sporta hallē, viņa slēdz mūziku futbola spēlēs un fotografē. Jauniešu centrā uz valsts dzimšanas dienu pēc Nīcas novada pašvaldības lūguma gatavojušas Latvijas kontūru. ”Jauniešu centrā iegriežamies gandrīz katru dienu un apvaicājamies, ko vajag palīdzēt,” saka Ilze. Meitene strādā par brīvprātīgo, jo nākotnē noderēšot šāds ieraksts CV. Sanija iesaistoties, lai satiktos ar citiem jauniešiem: ”Centrā var spēlēt novusu, galda tenisu. Tagad mums aktuāla ir galda spēle ”Katana”, es rīkoju arī turnīru.”

Abas jaunietes uzskata, ka Nīcā milzīgajā piedāvājumu klāstā pieaugušajiem pietrūkstot pasākumu tieši jauniešiem. No lielo izklaidē izmantojot iespēju padejot ballēs. ”Mūsu nākotnes plāni ir kopā ar citiem jauniešiem rīkot pikniku, veidot draudzību un jaunus kontaktus,” sola Sanija.

M. Mihelsonei vasarā apritēs pirmais darba gads Nīcas Jauniešu centra vadībā. Agrāk strādājusi Liepājas modes un mākslas studijā, vadījusi nometnes un meistarklases. ”Man patīk strādāt ar bērniem un jauniešiem, viņi manī ieklausās, spējam atrast kopīgu valodu. Būdama vietējā, nīceniece, esmu sekojusi līdzi jauniešu centra darbībai,” viņa saka. Madaras aktīvā komanda esot divdesmit cilvēku. ”Esmu dzirdējusi, ka citur jauniešus nākoties pierunāt, bet šeit viņi nāk un paši grib darīt. To es novērtēju un viņiem uzticos. Daudzi no tiem, kuri saka, ka nav ko darīt, nemaz neiesaistās. Aktīvie gan spēj pavilkt līdzi neaktīvos, kuri pēc tam ir priecīgi, ka piedalījušies,” viņa stāsta.

Nīcā iet uz jauniešu centru skaitoties forši un stilīgi, zina Madara. ”Tā ir vieta, kur var atpūsties, izklaidēties, kur ir vienaudži. Es esmu tā uzticības persona, ar kuru var pārrunāt lietas, ko mājās varbūt neteiks. Varu viņus motivēt vai kā citādi palīdzēt. Jaunieši vēlas šeit saņemt atbalstu un gūt ticību sev, interesē savstarpējo attiecību tēmas. Esmu viņiem mamma, māsa un vadītāja – viss vienā. Ļoti patīk, ka varu dot jauniešiem arī tādu atbalstu,” atzīst M. Mihelsone.