Rucavas pamatskolas absolventi sestdien, 19.oktobrī, satikās savas skolas ēkas 85 gadu jubilejas salidojumā. Vairāk nekā desmit pedagogi ir savas skolas absolventi. “Pārējie esam derīgie izrakteņi, kas atrasti, lai palīdzētu skolai pastāvēt,” mēdz teikt direktore Liena Trumpika. Taču sen neviens neesot gājis mācīties par skolotāju, tā ka nav zināms, kā nākotnē būs.

Rucavas pamatskola ir viena no tā sauktajām Ulmaņa skolām, kuras par valsts līdzekļiem būvēja Latvijas pierobežā. Skolā joprojām ir Ulmaņlaiku radiatori, kas ļoti labi tur siltumu. Tāpēc pirms diviem gadiem vadība iebilda pret Rucavas novada pašvaldības iecerēto ēkas siltināšanu.

“Cenšamies ēku saglabāt tādu, kāda tā ir. Ielikti koka pakešu logi. Nu jau varbūt prasītos mainīt, vajadzētu arī fasādi atjaunot krāsas ziņā,” stāsta L. Trumpika.

Ļoti liels ieguvums esot pagājušajā gadā veiktā jumta renovācija. Caurais jumts bija ļoti liela problēma. Kad L. Trumpika 2011. gadā kļuva par direktori, to nemaz nezinājusi, lai gan bija jau pietiekami ilgi strādājusi par skolotāju. Šī bēda vilkusies līdzi no Otrā pasaules kara.

“Vācu armijai, ienākot Rucavā, bija sacīts, ka jāieņem gaiša ēka. Pirmā tāda bija tieši skola, lai gan īstenībā bija jāieņem nākamā, kurā atradās robežsardzes postenis. Vēlāk paši vācieši piedalījās ēkas labošanā, jo viņiem to vajadzēja. Skolā bija lazarete un apmācības vieta. Bērni mācījās pagrabstāvā, kur bija atstātas tikai dažas klases, kurām bija jābeidz skola,” zina stāstīt direktore.

“Labi! Mums te patīk!” korī sauc pirmklasnieki, kas iekārtojušies izremontētā klasē ar jaunām mēbelēm. Remonti Rucavas skolā neesot “numur viens”, prioritāte ir katras klases digitalizācija, uzsver direktore.

L. Trumpika lepojas, ka skola ir programmas “Skola 2030” sastāvā. “Jau sākam strādāt pēc jaunā, vienu gadu apsteidzot kompetenču izglītības ieviešanu ar likuma spēku. Skolotājiem tas uzlika papildu pienākumus un darbus, bet viņi ir ieguvēji. Vienīgi kompetenču izglītībai nenāk līdzi finansējums, lai skolotāji gatavotos. Saturs jau daudz nemainās.

Galvenā sāls šajā stāstā ir mācību metodes, ar kurām ejam stundā, sasniedzamais rezultāts un atgriezeniskā saite. Skolotājam jāspēj mainīties, jo mēs nemācām grāmatu, mācām bērnu.

Ja sākumskolas skolotājam šķiet, ka šodien vajag trīs matemātikas, viņš var to darīt. Bērni jau sākuši pierast. Viņi saka – skolotāj, ko mēs šodien darīsim?” pastāsta direktore.

Devītās klases eksāmenu rezultāti rucavniekiem ir virs vidējā rādītāja Latvijā. “Bērnu skaits klasē ir neliels. Katru varam pamanīt un pārraudzīt, vai viņš tiek galā. Rezultātus kaldinām paši,” saka L. Trumpika.

No ekonomiskā viedokļa gan esot daudz raižu, jo ar “nauda seko skolēnam” diemžēl nepietiek. “Bērni nav vainīgi, ka viņi šeit dzīvo. Viņi uzskata, kā teiktu skolas devīze – mana skola Rucavā ir Rucavas pamatskola. Jādod viņiem šeit tas pats, kas visiem pārējiem. Ir datori un projektori, plānos ir klase ar portatīvajiem datoriem vai planšetēm. Datorika jau ir no 1. līdz 8. klasei, ir robotiņš, lai bērni varētu pārbaudīt, kā programmas darbojas. Ir arī 3D printeris, lai var redzēt, kā izdodas uzprogrammētais,” stāsta direktore.

Šogad viena skolotāja aizgājusi projām, cita – dekrēta atvaļinājumā. Stundas sadalītas, skolotājiem esot liela slodze. Trūkst sociālā pedagoga, problēmas risinot klases audzinātājs un skolas vadība. “Bērni jautā – kad atkal būs sociālais pedagogs, viņi grib parunāties,” zina L. Trumpika. No šī gada aprīļa ik rītu visi bērni mobilos telefonus ieliek kastītēs. Esot kļuvuši mierīgāki un vairāk savā starpā sarunājas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22.oktobra numurā.

#kvards-20191022-06#