Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir rūpīgi jāizdiskutē ar tirgus dalībniekiem, kā arī šobrīd piedāvātās izmaiņas, neskaitot Rīgu, varētu skart tikai četras pilsētas Latvijā – Daugavpili, Liepāju, Jelgavu un Jūrmalu, aģentūrai LETA atzina atkritumu apsaimniekotāji.

“Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors aģentūrai LETA sacīja, ka uz rosinātajiem grozījumiem likumā kompānija skatās piesardzīgi, jo esošajā redakcijā ir pārāk maz detalizētas informācijas, kas attiecās uz to reālo izpildījumu un potenciālo ietekmi uz nozari.

Tāpat Ugors uzsvēra, ka pirms tiek veiktas jebkādas izmaiņas likumā ir jābūt skaidri definētiem un saprotamiem mērķiem, ko ar šiem grozījumiem ir paredzēts sasniegt.

“Likumdošanas izmaiņu pamatā jābūt padziļinātai nozares izpētei un skaidrai vīzijai par šī brīža situāciju atkritumu apsaimniekošanā Latvijā. Tikai pēc tam var apspriest nākotnes attīstības virzienu un instrumentus, ar kuru palīdzību būtu iespējams sasniegt konkrētus mērķus,” viņš teica. 

Viņš norādīja, ka atbilstoši likumā rosinātajām izmaiņām pašvaldību, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, teritoriju paredzēts sadalīt divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un nodrošināt, ka sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas pakalpojumus sniedz vismaz divi atkritumu apsaimniekotāji.

“Apskatoties Latvijas pašvaldību apdzīvotības statistiku, var redzēt, ka vairāk par 50 000 iedzīvotāju ir tikai četras pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā, un tas turpina sarukt katru gadu.

Tas ir liels jautājums, vai šajās pašvaldībās arī turpmāk būs pietiekams iedzīvotāju skaits, lai ar to nevarētu tikt galā viens apsaimniekotājs,” pauda Ugors.

Viņš piebilda, ka piedāvātajos grozījumos būtu vēlams skaidri noteikt, vai tie attiecās tikai uz privātiem apsaimniekotājiem, vai arī uz pašvaldības uzņēmumiem, kas konkrētās pilsētās nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, kas no godīgās konkurences skata punkta ir ļoti būtisks aspekts.

“Jebkurā gadījumā likumdošanas izmaiņas ir jāizdiskutē kopā ar nozares pārstāvjiem, jo viņi ir tie, kas pēc tam būs spiesti darboties jaunajā regulējuma vidē,” sacīja Ugors. 

“Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs minēja, ka kompānija vienmēr ir atbalstījusi konkurenci un piedalījies iepirkumos par tiesībām apsaimniekot atkritumus pašvaldībās, tomēr uzskata, ka šādu būtisku jautājumu izlemšanā ir jāiesaista arī nozare.

Ņemot vērā, ka ierosinātās likuma izmaiņas, neskaitot Rīgu, faktiski skartu vēl Daugavpili, Liepāju, Jelgavu un Jūrmalu, “Clean R” aicina izvērtēt, vai šāds lēmums nesadārdzinās pakalpojuma cenu iedzīvotājiem minētajās pilsētās. 

“Nav pareizi, ka būtisku ilgtermiņa jautājumu izlemšanu pakārtot vienam notikumam – Rīgas pilsētas atkritumu iepirkumam. Viennozīmīgi jāvērtē visi izmaiņu aspekti – tiem jābūt pamatotiem ar aprēķiniem, piemērotiem reālajām tirgus iespējām, kā arī jābūt izdiskutētiem ar nozari.

Neizsverot visus plusus un mīnusus, pastāv liela iespēja, ka no cerētā efekta var sanākt defekts, par kuru neviens šobrīd nav pat iedomājies,” atzīmēja Stankevičs.

Savukārt “ZAAO” izpilddirektore Ieva Barutina aģentūrai LETA pauda, ka arī gadījumā, ja Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiks veikti grozījumi, “ZAAO” nesāks strādāt Rīgā, jo kompānija darbojas tikai savu kapitāldaļu turētāju pašvaldību teritorijās.

Tajā pašā laikā, runājot par apsaimniekošanas ilgumu, Barutina norādīja, ka tas ir atkarīgs no konkrētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem, no pašvaldības uzstādītajām prasībām pakalpojuma sniedzējiem un no tā kādas, cik apjomīgas investīcijas nepieciešamas infrastruktūrā.

“Ja skatās no auto parka efektīvas ekspluatācijas ilguma, no konteineru nolietošanās aspekta, tad pareizākais termiņš būtu 15 gadi,” viņa teica.

LETA jau ziņoja, ka “Attīstībai/Par!” rosina grozīt Atkritumu apsaimniekošanas likumu, paredzot novērst monopola iespējas atkritumu apsaimniekošanas jomā. 

Kā aģentūrai LETA pastāstīja politiskā spēka līderis Daniels Pavļuts, grozījumi tapuši, sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un balstoties uz likumdevējam desmit gadu garumā sniegtajiem Konkurences padomes priekšlikumiem.

Lai veicinātu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā, “Attīstībai/Par!” piedāvā tūlīt ieviešamus priekšlikumus attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonām, publisko privāto partnerību līgumu termiņiem un sadzīves atkritumu radītājiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, iespējām pašiem tirgū izvēlēties komersantu.

Pavļuts skaidroja, ka ar piedāvātajiem grozījumiem tiek laboti “caurumi” likumā, kuru savulaik pieņēma vēl 9.Saeima.

Lai īstenotu godīgu konkurenci un iedzīvotāju tiesības uz lētāko un kvalitatīvāko pakalpojumu sniedzēju, rosināts noteikt, ka pašvaldība, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, tās teritoriju sadala divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un nodrošina, ka sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas pakalpojumu sniedz vismaz divi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji.

Savukārt Rīgai, atbilstoši tās iedzīvotāju skaitam, būtu nodrošina vismaz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un vismaz trīs atkritumu apsaimniekotājus, kas nav viens tirgus dalībnieks, paredz rosinātie grozījumi.

Saskaņā ar iesniegto likumprojektu, līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju varētu slēgt uz desmit, nevis 20 gadiem. Kā pamato “Attīstībai/Par!”, tā rosina saīsināt privātās un publiskās partnerības līguma termiņu, jo tik garam līguma termiņam ir tirgu noslēdzošs efekts – citi iespējamie pakalpojumu sniedzēji šajā laikā var zaudēt kapacitāti, kas ilgtermiņā var radīt monopola riskus.