Lai arī Liepājas ielās velosipēdistus satiksim pat sniegā, tāpat lepojamies ar jaunajiem tramvajiem, tomēr kopējā virzība uz zaļāku transportu un klimatneitralitātes mērķiem ir gausa.

Auto ļauj ietaupīt laiku, un ģimenes ar bērniem norāda, ka sabiedriskais transports viņu vajadzībām neatbilst.

Jāsavieno ezers ar jūru

“Laiks!” galveno iemeslu braukt ar auto nosauc Guna. Arī Mārtiņš atzīst, ka ikdienā darba dēļ diezgan operatīvi jānokļūst dažādās pilsētas vietās.

Laiks svarīgs arī Nataļjai, taču viņa uzsver arī sliktu infrastruktūru ārpus pilsētas.

“Tuvākā pilsētas sabiedriskā transporta pietura ir 3 km attālumā, savukārt tuvākā starppilsētu autobusu pietura – 2 km.

Abos gadījumos līdz pieturām būtu jāiet sākumā pa ļoti sliktas kvalitātes grants ceļu – tātad visiem ģimenē jānēsā līdzi maisiņi ar maiņas apaviem, īpaši rudenī un pavasarī, kad ceļš ir vienos dubļos un bedrēs.

Un tad jāturpina iet gar asfaltēta ceļa malu, kur nav trotuāra, apgaismojuma un nav pat īsti malas, vienā pusē uzreiz grāvis. Tumšajā laikā bērniem pat bīstami, neskatoties uz atstarotājiem.

Varētu ar auto izbraukt līdz pieturai, bet nevēlos uz visu dienu atstāt to tajā vietā,”

viņa skaidro.

Ja būtu izveidoti droši un mūsdienīgi auto stāvlaukumi un no tiem regulāri kursētu sabiedriskais transports, būtu novietoti skrejriteņi, tad varbūt plānotu citādi.

Dienvidkurzemes novadā dzīvojošie cilvēki uz Liepāju brauc ar savu auto tāpēc, ka reisa autobusi kursē reti un neizdevīgos laikos, brauc lēni.

“Ja es no laukiem esmu ar mašīnu aizbraukusi uz Liepāju, tad kāpēc lai to kaut kur atstātu un tālāk pārvietotos ar sabiedrisko transportu,”

saka Inita.

Ilze visur brauc kopā ar savu gadu veco bērnu, tāpēc tuvākajos gados nekas nevarot pamudināt atteikties no auto, vasarā varētu apsvērt velosipēdu.

“Ātri, ērti, es pati nosaku izbraukšanu. Turklāt bērnam obligāts ir krēsliņš,” viņa pauž.

Viņai piekrīt Anete: “Trīs bērnus, no tiem divi ir divgadnieki, aizvest uz dārziņu ar tramvaju būtu ilgs un sarežģīts pasākums. Un vecākajam ir pulciņi pēc bērnudārza.”

Lienei patīk staigāt, darbs un mazajam dēlam aukle esot ar kājām sasniedzamās vietās, tomēr tad, kad jāplāno ģimenes loģistika, ērtāk ir ar auto.

Ja tikai pašam jānokļūst no punkta A uz punktu B, tad sabiedriskā transporta pakalpojumi Liepājā ir atbilstoši, spriež Artis.

“Turpretī, ja pārvietošanās ir saistīta, piemēram, ar iepirkumiem vai citu saimniecisku vajadzību veikšanu, tad izvēle Nr. 1 ir tikai un vienīgi paša auto.

Ērtība, ko tas sniedz, ir primāra un pāri visam, tai skaitā planētas saudzēšanai,”

viņš saka.

“Koplietošanas auto pakalpojumi, manuprāt, vēl ir diezgan dārgi un sarežģīti, lai izkonkurētu paša mašīnu.”

Vairāki liepājnieki uzsver, ka gan sabiedriskā transporta maršruti, gan veloinfrastruktūra ved tikai ziemeļu – dienvidu virzienā jeb “gareniski pa karti”.

Kopš pandēmijas laikā slēdza autobusu Nr.1, velnciemniekiem, kuri dzīvo tuvāk dzelzceļam, sabiedriskais transports ir visai tālu, jāiet pa sliktām grants ielām, un daudzi saka, ka bez auto nevar iztikt.

Līdzīgi ir ezermalā. “Bērni dodas ar ričukiem centra virzienā, un es aizžmiedzu acis, cerot, ka viss būs labi. Vienu reizi Kungu ielas krustojumā nebija labi. Kā vienīgais risinājums tas neder,” saka Inta.

Arī Vēsma norāda, ka absolūti nepieciešams ir veloceliņš, kas Liepājas ezeru un jūru savienotu bez nepieciešamības aizbraukt vispirms līdz tiltiem vai pilsētas robežai.

Pēc aptaujas rezultātiem starp prioritāri risināmiem jautājumiem Liepājā velo infrastruktūru iekļauj 42 procenti aptaujāto, no kuriem šis jautājums ļoti satrauc 16 procentus.

Viens autobuss – 35 automašīnas mazāk

Alternatīvās pārvietošanās pakalpojumu sniedzēji norāda, ka interese ir noturīga. “Pēdējo divu gadu dati uzrāda, ka “Bolt” skrejriteņiem Liepājā ir stabils pieprasījums visas sezonas garumā, taču visaktīvāk tos izmanto tieši vasaras mēnešos – jūlijā un augustā.

Kopējais braucienu skaits gada griezumā sasniedz vairākus tūkstošus,”

stāsta “Bolt” skrejriteņu operāciju vadītājs Latvijā Ronalds Ābols.

Rīgā skrejriteņu sezona šogad turpinās arī ziemā, bet Liepājā iedzīvotāju interese par to izmantošanu ievērojami sarukusi jau novembra otrajā pusē, tādēļ to darbība pārtraukta līdz pavasarim.

Liepājnieki skrejriteņus visbiežāk izmantojot īsiem pārbraucieniem – līdz diviem kilometriem – un ceļā pavadot vidēji 5–10 minūtes.

Populārākais galamērķis ir pilsētas centrs – F. Brīvzemnieka un Pasta ielas rajonā.

Uzņēmuma kopējie novērojumi rāda, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas izmantot skrejriteņus automašīnu vietā, kā arī nokļūšanai galamērķī izmanto tos kombinācijā ar sabiedrisko transportu.

Pirms nepilna gada blakus koplietošanas auto operatoram “CityBee” ienāca “Bolt Drive”. Kopš tā laika reģistrēti vairāki desmiti tūkstošu braucienu, vislielākais pieprasījums bijis festivāla “Summer Sound” laikā.

“Bolt Drive” vadītājs Latvijā Edvīns Kažoks atzīmē, ka liepājnieki galvenokārt braucot pilsētas robežās, populārākie galamērķi ir Vecliepāja, Jaunliepāja un Ezerkrasts.

“Tāpat novērojam pieprasījumu pēc braucieniem ārpus pilsētas, galvenokārt uz Rīgu, lidostu “Rīga”, kā arī Jelgavu un Ventspili,” viņš stāsta.

Vairums cilvēku, kuriem regulāri jābrauc no Liepājas uz Rīgu un nav citu iespēju kā sabiedriskais transports, jau brauc ar mūsu autobusiem, saka SIA “Lux Express” biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns.

“Redzam kā savu uzdevumu paplašināt pakalpojumu, lai pārliecinātu automašīnu šoferus pārsēsties autobusā. Tam ir ieguvumi gan valstiskā līmenī, gan pilsētai. Galvenais – mēs samazinām satiksmi gan Liepājā, gan uz šosejām, mazāks piesārņojums ir ieguvums videi.

Katra autobuss paņem ārā no satiksmes apmēram 35–40 automašīnas,”

viņš uzsver.

Tāpēc uzņēmums ir sarunu procesā ar pašvaldību par papildu pieturām pilsētā.

“Ja cilvēkam, kurš strādā Liepājas centra apkārtnē, jāpieņem lēmums, vai braukt ar mašīnu vai autobusu, pieturvieta ir ļoti nozīmīga. Biznesa ceļotājiem laiks ir ļoti svarīgs. Ja papildus jātērē laiks ceļā uz autoostu, cilvēks izlems braukt ar auto,” viņš spriež.

Cena nebūs izšķirošais

Intervija ar aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” direktora vietnieku Tomu Malkeviču.

– Vai pastāv iespēja biļetēm kļūt lētākām?

– Biļešu cena ir līdzmaksājums. Daudzām pasažieru kategorijām transports ir lētāks vai pat par velti, ir daudz atvieglojumu saņēmēju, turpmāk skolēni varēs braukt ar atlaidi.

Pakalpojums vienmēr kaut ko maksā pašvaldības budžetam arī tur, kur ir it kā par velti.

Gribu iedot pretēju piemēru. Mums ir ceturkšņa biļete, un 2022. gadā bija nopirktas 172. Cena 80 eiro, un daudzi tādu nepērk. Tika mainītas cenas, šī biļete kļuva par 5 eiro lētāka. Un pēc gada bija nopirktas 1800.

Cenu politika parādīja, ka visdārgākā biļete ir proporcionāli lēta, jo 90 dienas brauc par 75 eiro.

Jācenšas ar citām metodēm dabūt pasažierus transportā, un cena nebūs izšķirošais.

– Kā saīsināt brauciena laiku?

– Šī gan ir lieta, ko varam uzlabot, un šogad jau samazinājām tramvaja kursēšanas ilgumu darba dienas laikā par trim minūtēm, vakaros – par piecām.

No viena gala līdz otram ir 25 minūtes.

Esam iezīmējuši pārskatīt vietas, kur, iespējams, varētu pielāgot luksofora signālus un tramvajs varētu būt vēl ātrāks.

Autobusu kustību arī ir iespējams uzlabot. Tagad ārpus darba laika autobuss ir pārāk lēns. Tālākā perspektīvā to varētu risināt ar sabiedriskā transporta joslām.

Tad, kad autovadītājs redzēs, ka autobuss pabrauc garām, iespējams, viņš pārsēdīsies.

– Ne jau visur autobusa pietura ir blakus mājām, piemēram, Ezermalā un Velnciemā, tāpat veidojas jauni privātmāju rajoni. Vai pakalpojums varētu aptvert jaunas teritorijas?

– Tad, kad kursēja 1. maršruts, reisi bija ļoti reti un cilvēku nebija. Ejam uz maršrutu konsolidāciju. Jāpaiet tālāk līdz Krūmu ielai, bet tur jebkurā laikā pēc 5–7 minūtēm garantēti būs transports.

Ezermalā ir 23. un 9. autobuss, un atkal – tur ir daudz klusāk nekā lielajās līnijās.

Maršrutu tīkls ir maināms, ja kaut kur mūs gaida pasažieri.

Pērn pagarinājām līdz uzņēmumam “Tonus Elast”, un turp brauc simt cilvēku.

– Tur, kur daudz braucēju, viņi netiek iekšā mazas ietilpības autobusos. Par 22. maršrutu sūdzības ir bieži. Varbūt mazajiem autobusiem jābrauc tur, kur klusāks?

– Tāpēc 22. un 23. maršruts kursē ļoti bieži. Protams, O. Kalpaka vidusskolā beidzas stundas un, iznākot vienai klasei, transports jau pilns.

Aģentūrā ne pārāk optimistiski raugāmies uz mazas ietilpības autobusiem, jo tie mūs ierobežo.

Uzliekam lielu kursēšanas biežumu, tomēr cilvēki netiek iekšā.

Šobrīd mazas ietilpības autobuss ir tikai masas ierobežojumu dēļ uz Karostas tilta, lai no Karostas var tikt pa taisno pāri.

Risinājums nākotnē būtu vairāk 10. un 11. maršruta autobusu.

– Ciktāl esam ar jaunu līgumu autobusu pārvadājumiem?

– Iepirkuma sagatavošana ir pašā finiša taisnē, lai to izsludinātu.

Atkarībā no tā rezultātiem jauniem autobusiem būtu jābūt teorētiski šā gada beigās, bet reālistiski es teiktu, ka nākamgad būtu jābūt jaunam līgumam, pakalpojuma sniedzējam un jauniem autobusiem.

Atkarībā no ražošanas ātruma vismaz 2027. gadā – arī elektroautobusiem, jo likums nosaka, ka iepirkumā 35 procentiem jābūt “tīriem” autobusiem.

Ja būtu lēts vai bez maksas

Liepāja apstiprināta kā viena no 100 Eiropas klimatneitrālajām un viedajām pilsētām. Mērķis optimistiskā scenārija gadījumā ir līdz 2030. gadam samazināt CO₂ emisijas par 80%, salīdzinot ar 2006. gadu.

Daži pasākumi tā sasniegšanai: videi draudzīga pārvietošanās un pakalpojumi, transporta plūsmas līdzsvarošana un optimizācija, videi draudzīga sabiedriskā transporta pieejamība un popularizēšana, mikro un elektromobilitātes veicināšana.

Pagājušajā gadā pabeigta tramvaja līnijas pārbūve centrā un Jaunliepājā. Liepājas domes deputāti, plānojot ceļa pārvadu uz Ziemeļu priekšpilsētu, gan atteicās no jaunas tramvaja līnijas, jo tā ievērojami sadārdzināšot projektu.

Pilsētā pieejami gan nomas elektroskrejriteņi, gan divas firmas piedāvā koplietošanas automašīnas, arvien paplašinās elektroauto uzlādes tīkls.

Pašvaldība pagaidām neplāno likvidēt maksas autostāvvietas pilsētas centrā, jo tās palīdz sakārtot iekšdedzes transporta plūsmu.

Daļēji jau īstenota elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešana sabiedriskajā transportā. Ir plašs veloceļu tīkls ar savienojumiem līdz Grobiņai un Bernātiem.

Viss uzskaitītais sakrīt ar klimata mērķu stratēģiju un mobilitātes plānu,

tomēr lielu daļu iedzīvotāju tas nemudina vis automobili atstāt garāžā.

Kā nozīmīgākie faktori, kas varētu veicināt citu pārvietošanās veidu izvēli, aptaujā visbiežāk minēti lēts, pieejams, ērts un ātrs sabiedriskais transports.

Interesanti, ka pilsētas attālākajos rajonos – Zaļajā birzī, Tosmarē un Karostā – pie personīgā autotransporta stūres sēžas mazāk cilvēku nekā Ezerkrastā un Dienvidrietumu rajonā, kurus ar citām pilsētas daļām savieno ne tikai autobusu maršruti, bet arī tramvajs.

79 procenti aptaujāto no šiem rajoniem ikdienā brauc ar savu auto. Seko Jaunliepāja ar 77 procentiem un Vecliepāja un centrs ar 71 procentu.

No 283 aptaujas dalībniekiem autovadītājiem 53 procenti paziņojuši, ka nav gatavi samazināt privātā autotransporta izmantošanu.

26 procenti pārsēstos uz sabiedrisko transportu tādā gadījumā, ja tas būtu ļoti lēts vai bez maksas.

Uzziņai

Liepājnieku pārvietošanās

Katru vai gandrīz katru dienu iet kājām 54%, brauc kā vadītājs ar personisko transportu 51%.

Vismaz reizi nedēļā: kājām 83%; ar personisko auto/moto transportu kā vadītājs 68% (biežāk vīrieši, vecumā no 25 līdz 44 gadiem, finansiāli nodrošinātākie, ģimenes ar bērniem); ar sabiedrisko transportu 35% (biežāk jaunieši, pensionāri, sievietes); ar personisko transportu kā pasažieris 34% (biežāk jaunieši vecumā līdz 24 gadiem); ar velosipēdu 33% (biežāk vecumā no 25 līdz 34 gadiem); ar koplietošanas skrejriteņiem 2%; ar koplietošanas automašīnām 1%.

Kas pamudinātu retāk braukt ar auto?

Es domāju tā: Kādiem transporta veidiem dodat priekšroku?

Rēzija Ratniece – studente:

– Ar automašīnu atbraucu uz Liepāju, atstāju to stāvvietā un tad visur, kur vajag, staigāju kājām.

Man nav bijusi vajadzība izmantot autobusu vai tramvaju, jo viss, kas man vajadzīgs, atrodas centrā. Ar kājām ātri aizeju uz vajadzīgo vietu.

Brigita Ivanova – dzīvo Londonā:

– Dzīvoju Anglijā, un tur cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, un pensionāriem ir iespēja metro un autobusā braukt bez maksas. Ja man nebūtu šīs bezmaksas kartes, tad par transportu maksātu ļoti dārgi. Brauciens autobusā trīs pieturu garumā sanāk ap 3 mārciņām.

Liepājā arī transports dārgs, bet nesaprotu, kāpēc likvidē taloniņus. Tie ir tik ērti!

Gundega – liepājniece:

– Izmantoju autobusus un braucu ar tiem, lai no “Laumas” rajona nokļūtu centrā. Ļoti jau biju cerējusi, ka manā mūžā izbūvēs tramvaja līniju uz manu rajonu.

Autobusā kāpju pa priekšējām durvīm, lai paņemtu biļeti pie šofera, bet, kamēr tas notiek, sēdvietu nav. Tā kā man grūti nostāvēt, jāprasa, lai dod apsēsties.

Agnese Semenkova – strādā:

– Man ir divi varianti. Vai nu ar kājām, vai ar automašīnu. Pa centru staigāju kājām, jo tas ir ērti un veselīgi. Ar automašīnas novietošanu Liepājā  problēmu nav un labi, ka ir maksas stāvvietas. Tās normālā cenā, un galvenais, lai ir iespēja atstāt auto uz laiku.

Brauciens sabiedriskajā transportā tiešām ir piedzīvojums. Šo izklaidi visa ģimene izmantojam, kad svētkos piedāvā braukt bez maksas.

Zinaīda Haveckaja – pensionāre:

– Dzīvoju ciematā ārpus Liepājas un te esmu reizi gadā, kad ļoti vajag. Liepājā transporta biļetes tik dārgas, ka labāk staigāju kājām.

Ciemā veikals no mājām trīs kilometrus, eju uz turieni un atpakaļ. Uz Liepāju braucu ar autobusu.