Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Pētertirgus, pašvaldības iestāžu ēkas, veikali – šeit augu dienu papilnam cilvēku, kuri ierodas un aizbrauc ar sabiedrisko transportu.
Un šī nav vienīgā pietura Liepājā, kur pasažieriem jāgaida zem klajas debess.
Plāns pašvaldības ieguldījumiem pieturvietu uzlabošanā nākamajam gadam pašlaik top, norāda izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.
Demontāžas projekts ir
“Kad no gaisa nekas nenāk, tad jau labi. Bet, ja nāk…” Ilzei pievienojas arī Grobiņas autobusu gaidošā Sanita. “Nevajadzētu gan būt tā, ka cilvēkiem nav, kur patverties,” piebilst Danija.
“Te bija jumtiņš. Nezinu, kāpēc tas nojuka,” atceras Ina. “Uzskatu, ka jumts ir jāatjauno. Cerams taču, ka ļoti ātri uzcels, es vismaz tā pieņemu. Visi statīvi taču ir, tikai jumtu vajag uzlikt.”
Viņa atzīmē, ka tagad blakus ir panorāmas rats un citas atrakcijas, ierodas daudzi cilvēki ar bērniem, tāpēc pieturas paviljons steidzami jāsakārto.
Pētertirgus pieturas paviljons kopā ar blakus esošo kiosku iznomāts uzņēmumam “Narvesen”, kurš kiosku slēdzis. Pašvaldība pieprasījusi pieturu sakārtot.
Decembrī pietura ir demontēta.
“Tālāk ir vairāki varianti. Vai nu mēģinām izsolīt pieturvietu, noslēdzot līgumu ar komersantu, vai, ja nesanāk, tad mēs mēģinām kaut ko darīt, bet pieturvietā nojumei ir jābūt,” viņš uzsver.
Visās vietās pārskatāmā nākotnē nebūs nojumes, jo ir pieturvietas, kas ir iepriekšējās pirms galapunkta, kur cilvēki izkāpj un aiziet prom, vai arī galapunktā, ja otrā pusē ir maršruta sākuma pietura, norāda D. Jēriņš.
Aģentūra “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) nosaukusi prioritārās vietas, kur nepieciešami uzlabojumi.
“Iespēju robežās jaunajos projektos visur liekam jaunas transporta pieturas, arī no pilsētas budžeta līdzekļiem ir ierīkotas vairākās vietās. Sadarbībā ar komersantiem jāatrod zelta vidusceļš, jo
investīcijas pieturvietas sakārtošanai ir pietiekami lielas – apmēram no septiņiem līdz desmit tūkstošiem eiro.
Dažviet vajadzīgs elektrības pieslēgums apgaismojumam, jābūt kustības sarakstam, maršrutu kartei, un cilvēki prasa koka soliņus, uz kuriem ziemā nesalst,” stāsta izpilddirektora vietnieks.
Beidzamajos desmit gados pie visām ielu rekonstrukcijām pieturas ir atjaunotas, apliecina LST direktora vietnieks Toms Malkevičs.
“Visa tramvaja līnija jau ir nosegta. Arī autobusiem tas pats,” viņš stāsta. Gandrīz visur var izmantot autobusa nolaižamo platformu un tramvaju zemās grīdas.
Virsū minas riteņbraucējs
Tomēr ir atsevišķas vietas, kur jārisina problēmas. Piemēram, Raiņa ielā, kur pārvadātājam pārmet, ka autobuss normāli nepiebrauc pie perona, bet viņi norāda, ka fiziski to nevar izdarīt tur augošās liepas dēļ.
“Neviens negrib zāģēt kokus, bet ir jānodrošina pakalpojums,” pauž T. Malkevičs.
Vēl neērtības ir pieturā “Siļķu iela” Krūmu ielā. Virzienā uz centru tā ir viena no lielākajām pieturvietām pilsētā pēc pasažieru skaita, kurā nepārtraukti gan iekāpj, gan izkāpj.
“Tur ir ļoti veca nojume, tālu no ielas malas. Jābūt ērtām nojumēm, tur brauc liels skaits vecāka gadagājuma cilvēku.
Projekts jau ir, kādā mirklī tā tiks sakārtota,” viņš pastāsta.
Tāpat slikta situācija ir pieturā “Lauma”, kur ir veca nojume. Laiku pa laikam nedz pasažieris redz autobusu pienākam, nedz šoferis redz pasažieri.
“Tā ir galvenā problēma, ka vecajās pieturās būdiņas ir tālu no malas,” saka aģentūras vadītāja vietnieks.
Sūdzības ik pa laikam ienāk par Rīgas ielas pieturu virzienā uz Ziemeļu priekšpilsētu – par to, ka nepiebrauc, kā nākas.
“Ietve ir noslogota gan ar gājējiem, gan ar riteņbraucējiem. Rodas konflikts, jo tur ir cilvēki, kas stāv, cilvēki, kuri kāpj ārā vai iekšā, un vēl notiek kustība,”
viņš klāsta.
Līdzīgi ir pieturā “Līva” virzienā uz Tramvaja tiltu – arī tur valda burzma. “Tas ir nedroši, ik pa laikam notiek starpgadījumi,” saka T. Malkevičs.
Lai pieturvietu pārvietotu vai sakārtotu pasažieru drošībai, vajadzīgs projekts un finansējums. Tā, piemēram, otrā pusē ledushallei autobusu pieturu pārcēla no Esperanto ielas tuvāk krustojumam ar Jauno ostmalu.
“Tagad ir pareizi, droši, jo būdiņa ir blakus brauktuvei, bet kustība notiek aiz tās. Te abās pusēs var redzēt gan labu piemēru, gan vecu vai sliktu piemēru,” viņš pauž.
Nekāda patvēruma nav tramvaja gaidītājiem Lielajā ielā, kur pieturvieta cieši piekļaujas ēkai, T. Malkevičs teic, ka diemžēl ir tādas vietas, kur risinājumi ļoti sarežģīti.
Pretējā virzienā tramvaja un autobusa pieturas ir “tikpat kā integrētas”, tuvu tam, kā būtu jābūt.
“Tas ir viens no pirmajiem mazajiem pārsēšanās punktiem, kuru cilvēki arī izmanto. Braucot no ziemeļu gala, pārsēžas no viena transporta veida uz otru,” viņš stāsta.
Ķēpā, salauž, plēš
LST var tikai ieteikt, bet lēmumus pieņem speciālisti, kuri izvērtē iespējas, uzsver T. Malkevičs.
Lielās ielas rekonstrukcijas projektā tomēr netika iekļauts iepriekš apsvērtais risinājums par vienotas sabiedriskā transporta pieturvietas ierīkošanu pie RTU Liepājas akadēmijas.
“Mēs visu laiku mēģinām atgādināt, ka pie iespējas, kad tur varēs kaut ko veikt, tas ir viens no galvenajiem punktiem. Tas nav šā vai nākamā gada jautājums, projekts ir pabeigts, un jāpaiet kādam laikam, lai varētu kaut ko mainīt.
Skaidrs, ka vietā, kur ērti piebrauc viss sabiedriskais transports, būs liela pasažieru apmaiņa,
bet tā ir iespēja palielināt ērtības un pieejamību visām sabiedrības grupām,” viņš saka.
Pašlaik, lai no autobusa, kas pietur pie “Drogām”, pārsēstos tramvajā, jāšķērso iela.
Pietura “Ģenerāļa Baloža iela” Karostā ir priekšpēdējā pirms galapunkta 3. autobusam, taču 8. autobusam uz Šķēdi tā ir iekāpšanas pietura, kur uz vasarnīcām braucējiem jāsēž uz soliņa lietū un vējā.
“Vēsturiski tā tas ir bijis, un laikam nav bijušas indikācijas no sabiedrības, ka tur būtu jābūt [nojumei]. Tā varētu būt vieta, kur vajadzētu nojumi, aktualizēsim arī to,” saka T. Malkevičs.
Tur, kur vietas ir nepietiekami, sarežģīti uzlikt nojumi. Kādās 25 pieturvietās novietotas nojumes bez sānu malām, 19 no tām ir tramvaja pieturas.
“Uz galvas varbūt nelīst, tomēr bez sānu malām nav īsti labi,”
domā D. Jēriņš.
Kārtība pieturvietās atkarīga arī no to lietotājiem.
“Gandrīz katru otro dienu mainām kādu kustības sarakstu. Noķēpāts, salauzts, cilvēki par to mums ziņo. Tieši tas pats ar maršrutu kartēm. Arī tās bojā un plēš. Nevaru to saprast, ir pietiekami sarežģīti fiziski to noplēst. Piecās sešās pieturās kopš augusta kartes ir jau pilnībā likvidētas,” pastāsta T. Malkevičs.
“Videokameras visās pieturās neizvietos.
Attīstot infrastruktūru, mobilitātes punktos tas ir viens no pamatnosacījumiem, bet pie katras kartes nepieliksi.”
Visbiežāk pieturas bojā Liepājas ziemeļu daļā. Vairākās vietās nojumēm ir nevis stikla, bet metāla sienas. Ja tā nebūtu, pieturas visu laiku būtu bez stikliem, saka D. Jēriņš.
Uzziņai
Sabiedriskā transporta pieturvietas Liepājā
– 36 tramvaju un 207 autobusu.
– No autobusu pieturām 21 uzstādījuši un uztur komersanti “JC Decaux” un “Hesburger”, kuriem tajās ir reklāmas laukumi.
– Vairāk nekā 60 pieturās nepieciešami uzlabojumi.
Avots: Liepājas pašvaldība
Lielākās pieturas pēc apkalpoto pasažieru skaita mēnesī
| Izkāpušie | ||||
| Pieturas nosaukums | Transports | Virziens | Pasažieri | |
| 1 | Ventas iela | Tramvajs | Uz M. Ķempes ielu | 26 622 |
| 2 | “Līva” | Autobuss | Uz M. Ķempes ielu | 24 273 |
| 3 | Koncertzāle | Autobuss | Uz M. Ķempes ielu | 23 687 |
| 4 | Siļķu iela | Autobuss | Uz M. Ķempes ielu | 21 684 |
| 5 | Rožu laukums | Tramvajs | No M. Ķempes ielas | 19 794 |
| Iekāpušie | ||||
| Pieturas nosaukums | Transports | Virziens | Pasažieri | |
| 1 | Rojas iela | Autobuss | No M. Ķempes ielas | 31 980 |
| 2 | Siļķu iela | Autobuss | Uz M. Ķempes ielu | 30 477 |
| 3 | “Līva” | Autobuss | No M. Ķempes ielas | 29 097 |
| 4 | Ventas iela | Tramvajs | No M. Ķempes ielas | 24 282 |
| 5 | Slimnīca | Autobuss | Uz M. Ķempes ielu | 23 294 |
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Kurzemes Vārds”.
