“airBaltic” prezidents un izpilddirektors Erno Hildēns norādīja, ka aviokompānijas vadība patlaban nevar sniegt papildu komentārus par nākotnes prognozēm, jo tās ir pakļautas riskiem un nenoteiktībai. Tādējādi “airBaltic” vadība komentēja tikai jautājumus, kas bija saistīti ar aviokompānijas darbību un finanšu rezultātiem pirmajā ceturksnī.

Hildēns norādīja, ka aviokompānija turpina darboties ierobežotas likviditātes apstākļos, vienlaikus ievērojot visas tai noteiktās finanšu saistības.

Tāpat viņš informēja, ka “airBaltic” ir piesaistījusi ārējos finanšu konsultantus, lai atbalstītu jauna stratēģiskā biznesa plāna izstrādi un izvērtētu stratēģiskās alternatīvas. Viņš apstiprināja, ka biznesa plānu ir jāizstrādā līdz maija beigām.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka “airBaltic” sadarbojas ar iesaistītajām pusēm, tostarp Latvijas valsti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ilgtermiņa attīstības ceļu, un patlaban izvērtē vairākus iespējamos risinājumus. Tomēr viņš uzsvēra, ka kompānijas vadība ir apņēmusies nodrošināt aviokompānijas darbības nepārtrauktību.

Uzņēmuma pirmā ceturkšņa finanšu pārskatā minēts, ka “airBaltic” vadība ir piesaistījusi ārējos finanšu konsultantus, lai palīdzētu izstrādāt jaunu stratēģisko biznesa plānu, kā arī izvērtētu grupas kapitāla struktūru un analizētu stratēģiskās alternatīvas, lai nodrošinātu aviokompānijas ilgtermiņa finanšu ilgtspēju.

Vienlaikus “airBaltic” aktīvi sadarbojas ar galvenajām iesaistītajām pusēm, tostarp Latvijas valdību, lai vienotos par piemērotāko turpmākās rīcības scenāriju. Tiek izskatīti vairāki risinājumi, un vadība ir apņēmusies virzīt risinājumu, kas nodrošina aviokompānijas darbības nepārtrauktību un saglabā vērtību visām iesaistītajām pusēm.

Tāpat pārskatā teikts, ka grupa turpina darboties ierobežotas likviditātes apstākļos. Vienlaikus “airBaltic” emitētajām obligācijām 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% likmi ir noteikta prasība uzturēt minimālo likviditātes līmeni 25 miljonu eiro apmērā, ieskaitot ierobežotas pieejamības naudas līdzekļus. Obligāciju apkalpošanas rezerves kontā šā gada marta beigās “airBaltic” ievēroja šo nosacījumu. Aviokompānija ir ieviesusi vairākus naudas līdzekļu taupīšanas pasākumus, tostarp norēķinu termiņu optimizēšanu ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem un izvēles kapitālieguldījumu atlikšanu.

Aaviokompānijas vadība atzīst, ka dažādi riski, tostarp diskusija par grupas kapitāla struktūru un stratēģiskām alternatīvām, esošo akcionāru un citu pušu gatavība un spēja nodrošināt papildu finansējumu, kā arī risks, ka grupa nespēs ievērot obligāciju nosacījumos paredzētos finanšu rādītāju ierobežojumus, augstas aviācijas degvielas cenas un citi riski var ietekmēt grupas likviditāti, finanšu stāvokli un spēju piesaistīt papildu finansējumu.

Pārskatā minēts, ka šie apstākļi, īpaši kompānijas negatīvā pašu kapitāla pozīcija, ierobežotā naudas līdzekļu pozīcija, valsts aizdevuma īstermiņa raksturs, nenoteiktība par kapitāla struktūras pasākumu termiņiem un iznākumu, kā arī atkarība no ieinteresēto pušu atbalsta norāda uz būtisku nenoteiktību, kas var radīt būtiskas šaubas par aviokompānijas spēju turpināt darbību kā funkcionējošam uzņēmumam.

Tādējādi vadība aktīvi sadarbojas ar finanšu konsultantiem, akcionāriem un citām iesaistītajām pusēm, lai izstrādātu un īstenotu visaptverošu risinājumu grupas kapitāla struktūras un likviditātes vajadzību nodrošināšanai.