ĀM norāda, ka Krievija varētu būt veikusi darbības NVS ietvaros, lai vērstos pret Latvijas esošajām un bijušajām amatpersonām, kuras ir piedalījušās lēmumu pieņemšanā, kas vērsti uz Krievijas agresijas pret Ukrainu nosodīšanu un Krievijas ietekmes mazināšanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Latvijas puse pie šāda secinājuma nonākusi, jo aizvadītajā nedēļas nogalē ĀM nācies iesaistīties un sniegt palīdzību Latvijas valstspiederīgajam, kuru Krievijas varas iestādes bija pieprasījušas aizturēt viņa vizītes laikā vienā no NVS valstīm.

ĀM savā paziņojumā neprecizēja, nedz kuru Latvijas sabiedriski politisko darbinieku tika mēģināts aizturēts, nedz kurā NVS valstī notika incidents, taču zināms, ka aizturēt mēģināts bijušo Saeimas deputātu un ministru Vjačeslavu Dombrovski, to aģentūrai LETA apliecināja pats politiķis.

Dombrovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka ticis nolīgts darbam EDSO akadēmijā Kirgizstānā, kur viņš nostrādājis mēnesi.

Piektdien viņam bija jādodas uz mācību iestādi, taču veiksmīgas sagadīšanās rezultātā Dombrovskis aizkavējies. Pa to laiku viņš saņēmis informāciju, ka tiek meklēts gan deklarētajā dzīvesvietā Kirgizstānā, gan tiek gaidīts augstskolā.

“Nevaru pateikt, kas brīdināja, bet pateica, ka meklē nopietni cilvēki,”

atklāja Dombrovskis.

Uzzinot par notiekošo, viņš vairs nedevās uz augstskolu un mēģināja noskaidrot, kā izkļūt no radušās situācijas un nonākt atpakaļ Latvijā.

Kirgizstānā nav Latvijas vēstniecības, tāpēc Dombrovskis vērsās Latvijas vēstniecībā Kazahstānā, “kas zibenīgi noreaģēja”.

“Nākamās 24 stundas bija kā spiegu filmā,”

plašākas detaļas neatklājot, stāstīja Dombrovskis.

No Kirgizstānas viņš izkļuvis mazāk nekā diennakts laikā, un vēl diennakts bija nepieciešama, lai nokļūtu Latvijā, kur viņš ieradās ar lidmašīnu. Bijušais politiķis izteicās, ka tikusi sagaidīta arī “zināma pretimnākšana” no Kirgizstānas puses.

Viņš ir priecīgs, ka situāciju izdevās atrisināt, jo viss varēja beigties krietni bēdīgāk.

Jautāts, kādi varētu būt motīvi, lai šādi vērstos pret viņu, Dombrovskis atgādināja, ka bija viens no Saeimas vairākuma, kurš nobalsoja par padomju pieminekļa gāšanu. Savukārt reāls aizturēšanas risks radies, viņam izbraucot no Eiropas Savienības (ES) un NATO.

Viņš piekrīt, ka ES un NATO pamešana, iebraucot citas ietekmes zonas valstīs, rada reālu risku Latvijas amatpersonām, kas vērsušās pret Krievijas agresiju.

Uz augstskolu Kirgizstānā Dombrovskis vairs nebrauks un darbosies tur attālināti.

NVS tapa pēc Padomju savienības sabrukuma pamatā pēc Krievijas iniciatīvas, tajā iesaistot teju visas valstis, kas ieguva neatkarību pēc PSRS sabrukuma, izņemot Baltijas valstis, kas stingri orientējās uz iekļaušanos Rietumvalstu kolektīvajās struktūrās.

Pēc Krievijas izvērstajiem militārajiem uzbrukumiem pašlaik NVS bez Krievijas vēl ir palikušas Baltkrievija, Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna un Moldova, kas gan virzās uz organizācijas pamešanu.

Kā liecina ĀM rīcībā esošā informācija, Latvijas valstspiederīgā aizturēšanas pieprasījums nebija izdots saskaņā ar vispārpieņemto starptautisko praksi un bija politiski motivēts.

Pateicoties Latvijas ārlietu dienesta rīcībai un konkrētās NVS valsts konstruktīvai sadarbībai, Latvijas valstspiederīgais veiksmīgi un operatīvi atgriezās Latvijā, pauž ĀM.

ĀM veic padziļinātu konkrētā gadījuma analīzi, taču

“jau patlaban var pieļaut, ka šāda Krievijas rīcība var tikt vērsta ne tikai pret Latvijas, bet arī citām Krievijai nevēlamām ES dalībvalstu esošām un bijušām amatpersonām”.

Pēc ĀM paustā, nevar izslēgt, ka šādi pieprasījumi tiek izdoti ne tikai NVS valstīm, bet arī citām valstīm, ar kurām Krievijai ir laba sadarbība.

ĀM šo gadījumu pārrunās arī ES un citās starptautiskajās organizācijās, lai novērstu turpmākas nelikumīgās un politiski motivētās Krievijas iestāžu darbības pret ES valstu valstspiederīgajiem.

ĀM atgādina Latvijas valstspiederīgajiem rūpīgi izvēlēties ceļojuma galamērķus, ņemot vērā valstu vēsturiskās saites un sadarbību ar Krieviju, kā arī to nostāju Krievijas agresijas pret Ukrainu jautājumā.

Dodoties ārpus Latvijas, ĀM iesaka portālā “latvija.lv” reģistrēties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar konkrētās valsts ceļojuma brīdinājumu ĀM mājaslapā un nodrošināties ar ĀM Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecības, ja tāda ir attiecīgajā ārvalstī, kontaktinformāciju.

ĀM vērš uzmanību, ka tās iespējas sniegt konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās ārvalstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, var būt ierobežotas.