TM priekšlikums paredz, ka NĪN netiek maksāts par pašvaldībai piederošo zemi vai tās daļu, uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības.

Kā iepriekš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skaidroja TM pārstāvis Toms Dreika, 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem piespiedu noma par citai personai piederošas zemes lietošanu dalītā īpašuma situācijās aizstāj likumiskās zemes lietošanas tiesības, un maksājums ir noteikts vienots visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata – 4% no zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā.

Dreika skaidroja, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, ka pastāv divi atšķirīgi NĪN par zemi maksāšanas režīmi piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās. Ja zeme, uz kuras atrodas patstāvīga būve, pieder privātpersonai vai publiskai personai (izņemot pašvaldību), NĪN par zemi atbilstoši parastajai kārtībai maksā zemes īpašnieks. Savukārt, ja minētā zeme pieder pašvaldībai, NĪN par šo zemi maksā būves īpašnieks administratīvo tiesību ietvaros atsevišķi no nomas maksas kā zemes lietotājs.

Ņemot vērā, ka NĪN pēc būtības ir saistīts ar nekustamā īpašuma piederību, TM ieskatā nebūtu pareizi turpināt sistēmu, ka daļā gadījumu tas ir administratīvā procesa sistēmā maksājams nodoklis personai, par kuru ir skaidri zināms, ka tā nav nekustamā īpašuma īpašnieks. Tādējādi būtu jāveido sistēma, ka visos dalītā īpašuma gadījumos NĪN kā zemes īpašnieka izmaksas ietekmējošs faktors tiek ņemts vērā, nosakot kompensācijas apmēru, ko saņem zemes īpašnieks.

Dreika iepriekš komisijas sēdē akcentēja, ka priekšlikumam nav negatīvas finansiālas ietekmes uz pašvaldību budžetiem, jo tas nesamazinās pašvaldību plānotos ieņēmumus no NĪN iekasēšanas, ņemot vērā, ka uz likuma pamata noteiktās vienotās maksas par likumiskajām zemes lietošanās tiesībām apmērā jau ir ietverta NĪN pamatlikme 1,5% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības gadā. 

Tādējādi dalītā īpašuma pastāvēšanas gadījumā TM ieskatā nebūtu taisnīgi no būves īpašnieka prasīt maksāt vienlaikus gan maksu par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, gan arī NĪN, tādā veidā pēc būtības būves īpašnieku apliekot ar divkāršu NĪN maksājumu.

Tāpat atbalstīti Zemkopības ministrijas priekšlikumi, kas ļaus piemērot samazinātu NĪN lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. 

Plānotie grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā, vai zemesgabala īpašnieks samaksājis nekustamā īpašuma nodokli par zemi par taksācijas gadu.

Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatās, minēts likumprojekta anotācijā.

Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatas nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Izmaiņas likumā nepieciešamas, ņemot vērā pērn novembrī parlamentā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Tas nosaka kārtību, kādā izbeidz piespiedu dalīto īpašumu un izveido vienotu nekustamo īpašumu, teikts grozījumu anotācijā.

Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.