Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Zelta ābele” valdes priekšsēdētājs Gints Neimanis aģentūrai LETA teica, ka kopumā šogad situācija Latvijā ābolu audzētājiem ir ļoti dažāda. “Šogad ražas varētu būt atšķirīgas. Ir dārzi, kur ziemas sals ietekmējis, kur koki izsala un arī raža mazāka, bet ir arī tādas saimniecības, kur raža nebūs slikta,” pauda Neimanis.

Savukārt par “Zelta ābeles” gaidāmajām ābolu ražām Neimanis sacīja, ka šogad tā nebūs slikta un par to “nevar žēloties”. Viņš gan piebilda, ka priekšlaicīgi nevajadzētu priecāties par labu gaidāmo ražu, jo laika apstākļi ir neparedzami.

Viņš skaidroja, ka agrās ābolu šķirnes jau tiek vāktas, bet lielākie ražas novākšanas darbi plānoti augusta beigās un septembra sākumā, kad paredzēts nogatavoties tādām ābolu šķirnēm kā, piemēram, “Auksis”.

Runājot par laika apstākļu ietekmi, Neimanis pauda, ka šosezon ābelēm mitrums ir pietiekams un tās nav negatīvi ietekmējis sausums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sausāks bija tikai aprīlis un maijs, savukārt jūlijā un augustā nokrišņi bija diezgan apjomīgi, kas ābelēm nekaitēja, jo plūdi neveidojās, kā arī stipras vētras nebija piemeklējušas “Zelta ābeles” dārzus. Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, šī vasara līdz šim kooperatīvam bijusi diezgan līdzīga.

Ābolu realizācija kooperatīvam masveidā vēl nav sākusies, un “Zelta ābele” plāno to sākt septembrī, kad sāksies programma “Piens un augļi skolai”, sacīja Neimanis, piebilstot, ka viņa kooperatīvā gan ir arī biedri, kas sākuši veikaliem piegādāt agro šķirņu ābolus.

Neimanis pauda, ka šogad cena āboliem būs zemāka nekā pagājušajā gadā, ko noteiks lielāks augļu piedāvājums no ražotāju puses. Viņš skaidroja, ka šogad ābolu audzētāji gaida lielāku ražu nekā pērn, ko veicina labvēlīgāki laika apstākļi, kā arī individuālajiem audzētājiem šogad būs liela ietekme uz kopējo tirgus situāciju.

Komentējot situāciju ar darbaspēka pieejamību ražas novākšanas darbiem, Neimanis atzina, ka ar katru gadu paliek arvien grūtāk atrast darbiniekus. Viņš skaidroja, ka novērojama gan zemāka potenciālo darbinieku interese par ābolu ražas novākšanas darbiem, gan pieaug tādu gadījumu skaits, kad darbinieks, saprotot, ka darba apjoms ir lielāks, nekā sākotnēji cerēts, pārtrauc darba attiecības.

“Zelta ābeles” valdes priekšsēdētājs sacīja, ka pēdējos gados samazinājusies cenu starpība starp Latvijas un Polijas āboliem. Viņš arī piebilda, ka veikalos poļu āboli tiek tirgoti lielākā daudzumā un cena tiem ir zemāka, kas ietekmē Latvijas ābolu audzētājus.

SIA “Pūres dārzi” īpašnieks Edmunds Grīnbergs aģentūrai LETA stāstīja, ka viņa saimniecībā ābolu ražas novākšana vēl nav sākusies un to plānots sākt septembra pirmajā dekādē.

Grīnbergs pauda, ka šogad laika apstākļi nav negatīvi ietekmējuši ābeles, tādēļ ābolu ražai vajadzētu būt labai. Viņš arī atzina, ka pagājušajā gadā bija salīdzinoši slikta ābolu raža, kas pērn veicināja lielu pieprasījumu pēc āboliem.

“Pūres dārzi” īpašnieks arī norādīja, ka uzņēmums saskaras ar problēmām darbinieku piesaistē ražas novākšanas laikā.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Pūres dārzu” apgrozījums pagājušajā gadā bija 511 085 eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 65 173 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija ir reģistrēta 1994. gadā, un tās pamatkapitāls ir 165 704 eiro. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Grīnbergs (81,28%), kā arī uzņēmums pieder vēl deviņām privātpersonām.

Savukārt “Zelta ābele” 2025. gadā strādāja ar 817 266 eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kooperatīvs guva peļņu 3082 eiro apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2024. gadā. “Zelta ābele” reģistrēta 2008. gadā un apvieno septiņas saimniecības un uzņēmumus, kas nodarbojas ar augļu un ogu ražošanu un tirdzniecību. Kopējā biedru apsaimniekotā platība ir 288 hektāri.