Pēdējo gadu maigās ziemas un siltās vasaras ir veicinājušas jaunu sugu, piemēram, Eiropas dievlūdzēja, ienākšanu un izplatīšanos Latvijā. Savenkovs pieļauj, ka šī gada bargā ziema varētu samazināt šo kukaiņu izplatību.

Tikmēr vietējām sugām sals ir normāla parādība. Savenkovs atzina, ka ērču, mizgraužu un citu kukaiņu izsalšanu ir grūti paredzēt, jo viss būs atkarīgs no tā, cik dziļi kukaiņi būs paslēpušies. Viņš piebilda, ka ir bieza sniega kārta, kas tos pasargā no sala.

“Bet tik un tā tie, kas slikti paslēpušies, aizies bojā. Tāpēc, iespējams, varam paredzēt, ka gan ērču, gan zemesvēžu skaits būs zemāks,” pauda entomologs.

Šajā salā apdraudēti ir arī apputeksnētāji, atzina Savenkovs, piebilstot, ka ziemas sekas būs jāvērtē pavasarī.

Kā vēstīts, šā gada pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī bija -8,7 grādi jeb 5,7 grādus zemāka par 1991. – 2020. gada rādītāju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Tādējādi tas bija saltākais janvāris kopš 2010. gada un otrais vēsākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra. Šā gada janvāris gan bija tikai 15. aukstākais kopš novērojumu sākuma pirms 102 gadiem, šo vietu dalot ar 1924. gadu.

Savukārt 2025. gada decembris kļuva par piekto siltāko novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada, – šo vietu dalot ar 2011. gadu.