Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, plānots, ka arī 2026. gadā budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķinās un piešķirs, ņemot vērā 2024. gada, nevis 2025. gada noteikto minimālo mēnešalgu.

“Šis ir tikai viens no vairākiem lēmumiem, kas ļauj novirzīt papildu līdzekļus valsts akūtām vajadzībām. Ietaupītā summa ir nepilns miljons eiro,” iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atzīmēja tās priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Patlaban noteikts, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā piešķir 0,9% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi pēdējās parlamenta vēlēšanās. Savukārt par katru balsi pašvaldību vēlēšanās un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 0,1% apmērā no minimālās mēnešalgas.

Tāpat patlaban noteikts, ka papildus finansējumam par katru balsi partijai, kas Saeimas vēlēšanās būs pārvarējusi piecu procentu barjeru, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kopējais vienai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums nedrīkstēs pārsniegt 1600 minimālās darba algas.

Nākamgad, iesaldējot finansējumu partijām šī gada līmenī, budžeta līdzekļu ietaupījums plānots turpat 0,76 miljonu eiro apmērā, norādījuši grozījumu autori.

Lai izmaiņas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā stātos spēkā, tās Saeimas sēdē vēl jāskata otrajā – galīgajā – lasījumā.

Kā ziņots, komisija ceturtdien izskatīja un atbalstīja vairāk nekā 20 nākamā gada valsts budžetu pavadošos likumprojektus.

Paredzēts, ka Saeimas komisija darbu pie nākamā gada budžeta turpinās piektdien, 21. novembrī.

Saeimas sēdē galīgajā lasījumā par nākamā gada budžetu paredzēts lemt 3. decembrī.

Jau ziņots, ka iepriekš valdība atbalstījusi papildu resursu piešķiršanu 22,3 miljonu eiro apmērā 2026. gada valsts budžeta.

Līdzekļi papildu resursiem tiek rasti, samazinot valsts parāda vadības izdevumus desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā tika rasti no AS “Latvijas valsts meži”, pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12,3 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta “Rail Baltica” pārprojektēšanai – astoņi miljoni eiro, savukārt 1,4 miljoni eiro paredzēti “Rail Baltica” projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai.

Lauku ģimenes ārstu atbalstam plānoti 4,8 miljoni eiro.

Vēl 1,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam vardarbībā cietušajiem, bet sakrālā mantojuma saglabāšanai novirzīts viens miljons eiro.

Tāpat četri miljoni eiro tiks novirzīti aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam.

Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai papildus paredzēti 402 908 eiro.

Papildu līdzekļus valdība atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu atbalstam, kā arī Veselības ministrijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei Indras pagastā – 349 536 eiro, un citiem valstij svarīgiem pasākumiem.

Vērtējot ministriju priekšlikumus budžetam, valdība noteica, ka mērķdotācijās pašvaldībām nākamgad būs 674,543 miljoni eiro iepriekš pirmajā lasījumā paredzēto 676,286 miljonu eiro vietā.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,9 miljardi eiro. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.