ECB atzinumu publicējusi 11. decembrī, norādot, ka jau 6. decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks.

Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro –

lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena.

Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

“Vēsturiski zemais ienākumus nenesošo kredītu līmenis Latvijas bankās liek apšaubīt likumprojekta pamatojumu,” teikts atzinumā.

Tāpat ECB ieskatā tiks nepamatoti samazināta banku rentabilitāte, bet labumu no kompensācijas izmaksas gūs kredītņēmēji, kas spēj veikt maksājumus.

ECB apsver iespēju, ka zemāka rentabilitāte likumprojekta piemērošanas rezultātā varētu spiest bankas piedāvāt mazāk izdevīgus kreditēšanas nosacījumus un palielināt kredītu procentu likmes, kā arī sašaurināt kreditēšanas piedāvājumu, kas pēc tam var negatīvi ietekmēt reālās tautsaimniecības izaugsmi.

Tāpat ECB vērš uzmanību, ka zemāka rentabilitāte un kapitāls samazinās kredītiestāžu spēju veidot papildu kapitāla rezerves, kas tās aizsargā pret turpmākiem ekonomiskiem satricinājumiem.

Turklāt, samazinoties kredītiestāžu rentabilitātes prognozēm, vietējie un ārvalstu investori varētu būt mazāk ieinteresēti ieguldīt Latvijas kredītiestādēs.

“Likumprojekts varētu izkropļot konkurenci tirgū un vājināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus banku savienībā,”

teikts atzinumā.

ECB piebilst, ka likumprojektam var būt arī citas neplānotas sekas, negatīvi ietekmējot finanšu stabilitāti, tāpēc nepieciešama analīze, kurā izvērtēta ierosinātās nodevas konkrētā ietekme uz jaunu kredītu piešķiršanu un konkurences apstākļiem tirgū.

Jau ziņots, ka brīdī, kad paies Satversmē paredzētais termiņš, Valsts prezidents Edgars Rinkevičs izsludinās grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam.

Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Valsts prezidentam pauda bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu.

Uzņēmumu organizācijas norādīja, ka atbalsta mehānisms ir jāizstrādā atbilstošā un konsultatīvā procesā, sniedzot mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, kā arī pozitīvi ietekmējot valsts budžetu un stiprinot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, uzsverot, ka sadarbojoties ir iespējams sasniegt iesaistīto pušu saskaņotu risinājumu.

Tāpat uzņēmēju organizācijas pauda uzskatu, ka piedāvātie likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā, piebilstot, ka finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju – sniegt atbalstu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Tādējādi tālāk būtu jāapsver iespējamie risinājumi, kas atbilstošajiem kredītņēmējiem palīdzētu, lai būtiski nepazeminātu to dzīves kvalitāti, kā arī neturpinātu veicināt inflāciju, sniedzot atbalstu sabiedrības turīgākajam slānim.

Vēstulē papildināts, ka arī Eiropas Centrālās bankas paustajos viedokļos konsekventi norādīts, ka atbalsts nevar būt nemērķēts, turklāt nevis formāli, bet pēc būtības.

Ja likumdevējs, izvērtējot datus, konstatētu, ka pastāv ekonomiskā lejupslīde vai finansiāli sarežģīta situācija, kurā jāpalīdz faktiski visiem Latvijas hipotekāro kredītu ņēmējiem, nebūtu pamatots likumā paredzētais risinājums šādas sociālas problēmas risināšanu faktiski pilnībā pārnest tikai uz kredītu devējiem.

Tādējādi likums paredz vienādi attiekties pret visiem kredītņēmējiem, neņemot vērā katra konkrētā gadījuma individuālos apstākļus un konkrētā kredītņēmēja finansiālo situāciju.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, likuma izstrādes gaitā rupji pārkāpts labas likumdošanas princips – likumā ietvertais regulējums veidots, nevērtējot datus, sniegtais atbalsts rezultātā attiecīgi ir nemērķēts – “helikoptera nauda”, kā arī katrā lasījumā būtiski mainīts gaidāmais regulējums un pēc būtības nav uzklausīti speciālisti, to datos balstītais vērtējums.

“Tā vietā

likumdevēja pārstāvji īstenojuši politizētu un datos nebalstītu pieeju, pieņemot attiecīgo likumu.

Minētās rīcības sekas būs vēl lielāka atpalicība no tuvākajām kaimiņvalstīm, mazināsies valsts konkurētspēja, Latvijas pievilcība investīcijām, un likumsakarīgi tiks bremzēta valsts ilgtspējīga attīstība.

Tādējādi valsts iedzīvotāju dzīves līmenis ilgtermiņā tikai turpinās pazemināties,” norādīts vēstulē.

Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsvēra, ka uzticamības radīšana kā investīcijām draudzīgai valstij ir lēns process, bet ar augstu atdeves potenciālu, papildinot, ka straujas un pēkšņas izmaiņas, turklāt bez pamatotas analīzes par izmaiņu ietekmi, ir signāls jau esošiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem, ka Latvija nav prognozējama un veselīga vieta investīcijām.

Vēstulē Valsts prezidentam akcentēts, ka šāds likumdošanas process apdraud jebkuru komercdarbību, un šāda iejaukšanās esošās tiesiskās attiecībās neatbilst demokrātiskas valsts rīcībai tirgus ekonomikas apstākļos.

Jau ziņots, ka Saeima 6. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024. gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.