Viņš skaidroja, ka Krievija hibrīdkaru īsteno ļoti agresīvi, plašā mērogā un cenšas to pastiprināt. Pēc eksperta domām, Krievija to uztver kā veidu, kā likt Eiropai “samaksāt” par atbalstu Ukrainai. Tātad savā ziņa no Krievijas viedokļa tas ir atriebības pasākums, teica Votlings.

“Tomēr es nedomāju, ka mēs Krieviju no tā atturēsim. Ko mēs varam darīt – mēs varam novilkt līniju attiecībā uz noteiktām darbībām un pateikt: “Ja jūs liekat bumbas lidmašīnās, tad mēs rīkosimies tā, lai Krievijai būtu neērti.” Tātad par noteiktu uzvedību var notikt saruna, lai to atturētu, bet pilnībā to apturēt mēs nevarēsim,” sprieda pētnieks.

Viņš akcentēja, ka svarīgi esot, lai valstis stiprinātu savu likumdošanu, lai varētu proaktīvāk izjaukt šīs Krievijas aktivitātes.

Vācijā, piemēram, ir ārkārtīgi grūti gan sākt izmeklēšanas pret cilvēkiem, gan arī nodot informāciju starp dažādām Vācijas tiesībsargājošo iestāžu daļām federālajā struktūrā, norādīja eksperts. “Tas kavē spēju izjaukt pat tās darbības, par kurām jau iepriekš ir zināms,” skaidroja Votlings.

Tāpat viņš akcentēja, ka Krievija ir kļuvusi ļoti prasmīga izmantot plaisas dalībvalstu sadarbībā Eiropas Savienībā un citur, tādēļ tā bieži darbojas no vienas valsts pret citu.

“Tādējādi Krievijai bieži izdodas izvairīties no mūsu spējām izjaukt viņu darbības. Tāpēc mums jāsadarbojas daudz ciešāk, jo šis ir mūsu kolektīvais drauds, kamēr lielākā daļa mūsu likumdošanas joprojām galvenokārt vērsta uz nacionālo interešu aizsardzību,” norādīja eksperts.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) piebilda, ka hibrīdtelpā redzama ļoti liela eskalācija no Krievijas puses. Notiek migrācijas instrumentalizācija, dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi, dedzināšana, sabotāža, dronu incidenti, uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai.

“Latvijai, esot kaimiņos Krievijai, ir arī zināma pieredzes priekšrocība – mēs esam pieraduši, izstrādājuši savu “imūnsistēmu”, esam gatavi reaģēt un rīkoties,” vērtēja Sprūds.

Viņš akcentēja, ka svarīga esot visaptveroša aizsardzība un drošība, kur iesaistīti un izglītoti ir visi. “Tātad tas nav tikai aizsardzības sektors, kas reaģē – tas ir starpiestāžu un visas sabiedrības līmeņa noturības un sadarbības jautājums,” sacīja ministrs.

Sprūds vērsa uzmanību, ka svarīga ir arī preventīva, kopīga rīcība starp valstīm arī reģionāli, lai novērstu šādas aktivitātes, tostarp arī apmainoties ar izlūkinformāciju.

Tāpat ministrs akcentēja, ka ir jāreaģē no spēka pozīcijām. “Krievija gribēja mazāk NATO klātbūtnes Baltijas jūrā, bet tā vietā tā ieguva lielāku NATO klātbūtni,” pauda Sprūds, akcentējot, ka tas neizslēdz visus draudus, bet noteikti dod uzticamību un instrumentus, ar kuriem rīkoties.

Jau ziņots, ka Latvijas Universitātes Zinātņu mājā no ceturtdienas līdz sestdienai notiek “Rīgas konference”.

Foruma diskusiju centrā ir NATO nākotne un Eiropas un ASV atbildības sadale, kolektīvās aizsardzības nostiprināšana jaunu draudu priekšā, Ukrainas ilgtermiņa drošība un Krievijas ierobežošana, kā arī Eiropas aizsardzības stiprināšana ar stratēģiskām investīcijām.