Asociācijā atzīmē, ka 2020. gada 1. aprīlī Latvijā tika ieviesta jauna valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība.

Tā noteica, ka turpmāk zāļu receptēs ārsts norāda nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, bet gan zāļu aktīvās jeb ārstējošas vielas nosaukumu.

Dodoties ar recepti uz aptieku, farmaceits pacietam teorētiski izsniedz lētāko, receptē norādīto aktīvo vielu saturošo medikamentu.

Asociācija atsaucas uz farmācijas jomas uzņēmumu daudz kritizēto Veselības ministrijas “Informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību”, kas liecinot, ka pacientu kopējais līdzmaksājums par kompensējamo zāļu iegādi samazinājies par vairāk nekā 10 miljoniem eiro.

Pēc reformas ārsts joprojām var pacientam izrakstīt konkrēta zīmola zāles, bet šajā gadījumā cenas starpību starp izrakstītajām zālēm un lētāko līdzvērtīgo medikamentu sedz pacients.

Asociācija apgalvo, ka arī pacientiem, kuriem izrakstīti dārgāki medikamenti, esot vērojams cenu samazinājums 48% apjomā, vidējam līdzmaksājumam samazinoties no 3,47 uz 1,79 eiro.

Izmaiņu rezultātā finansiālos līdzekļus ietaupījuši ne tikai iedzīvotāji, bet arī valsts –

izdevumi kompensācijas nodrošināšanai 2020., 2021. un 2022. gadā samazinājušies par 6,5 miljoniem eiro,

apgalvo asociācija.

LPMA valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics uzskata, ka jau 2020. gada izmaiņas esot ļāvušas novērst situācijas, kad pacienti pārmaksā par medikamenta “vārdu”, lai arī aptiekā pieejams tikpat efektīvs preparāts ar līdzvērtīgu ārstējošu efektu.

Asociācija aicina ņemt vērā, ka valstīs, kuras veicina starptautiski nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu receptēs, visātrāk ienāk jauni patentbrīvie jeb kopijas medikamenti. Tādējādi ražotāju vidū rodas konkurence, tos mudinot samazināt medikamentu cenas.

Patentbrīvie medikamenti tirgū var parādīties pēc tam, kad oriģinālajiem medikamentiem beidzies patenta periods.

Tā kā patentbrīvie medikamenti balstās uz jau iepriekš izstrādātu formulu, pētījumu un ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar oriģinālajām zālēm ir ievērojami mazākas, ļaujot samazināt arī pārdošanas cenu.

Zāļu iegādes kompensācijas apmērs ir atkarīgs no diagnozes un tas var tikt noteikts 50%, 75% vai 100% apmērā. Trūcīgiem pacientiem kompensācijas gadījumā lētākais medikaments tiek apmaksāts pilnībā.

Šobrīd, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas pacientiem nav noteikti tā saucamie “līdzmaksājuma griesti”. Tas nozīmē, ka daļa pacientu joprojām tērē ārkārtīgi lielas summas visu nepieciešamo medikamentu iegādē.

Lai nodrošinātu medikamentu pieejamību visām Latvijas iedzīvotāju grupām, būtu svarīgi domāt par šādu “griestu” ieviešanu, kā arī kompensējamajiem medikamentiem atvēlētā budžeta palielinājumu, uzskata LPMA.