Šobrīd deficīts lielā mērā samazinās, jo ir beigušies atbalsta pasākumu izdevumi, kas iepriekš bija saistīti ar Covid-19 un enerģijas resursu augstajām cenām, skaidro FM pārstāvji.

Latvijas Stabilitātes programmā ir paredzēts deficīta samazinājums no 4,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022. gadā līdz 0,7% no IKP 2026. gadā.

Šī gada deficīts plānots 4% no IKP apmērā, savukārt 2024. gadā plānots 2,5% no IKP un 2025. gadā 2,2% no IKP.

FM norāda, ka EK rekomendācijas attiecas uz nākamo gadu, un tā neaicina deficītu samazināt vēl straujāk.

Jau ziņots, ka EK iesaka Latvijai mazināt budžeta deficītu, uzlabot Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi un pilnveidot nodokļu politiku.

EK trešdien, 24. maijā, sniedza ieteikumus ES dalībvalstīm saskaņā ar 2023. gada Eiropas semestra pavasara paketi, “lai izveidotu stabilu un nākotnes prasībām atbilstošu ekonomiku, kas nodrošina konkurētspēju un ilgtermiņa labklājību visiem sarežģītā ģeopolitiskā vidē”.

Kā atzīmējis EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku Valdis Dombrovskis, Krievijas agresija pret Ukrainu ir sabremzējusi Eiropas ekonomikas izaugsmi un šogad ES ekonomika pieaugs par 1%.

Latvijas ekonomikā tiek prognozēts 1,4% pieaugums, kas būtu straujākais Baltijas valstīs.

Inflācija Baltijas valstīs saglabāsies augstāka nekā vidēji ES, lai gan kopumā tā pakāpeniski mazinās.

“Šādā makroekonomiskā kontekstā, EK Latvijai iesaka samazināt valsts budžeta deficītu, īstenojot piesardzīgu fiskālo politiku, vienlaikus nodrošinot efektīvu ES fondu apguvi un īstenojot reformas konkurētspējas stiprināšanai,” pauda Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka jaunākajā EK vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomikā nav vērojama makroekonomiskā nesabalansētība, taču ir vērā ņemami izaicinājumi ar valsts konkurētspējas palielināšanu un darba spēka pieejamību.

No EK puses Latvijai ieteikts pilnveidot nodokļu politiku, lai stiprinātu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomas, kā arī veltīt resursus efektīvai ES fondu apguvei – šogad Latvijai būtu jāsaņem lielākā daļa no ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna līdzekļiem.

“Šogad valstu specifiskajās rekomendācijās ir uzsvērtas investīciju prioritātes, kuras īstenojamas arī ar ES fondu atbalstu – atbalsts zaļajai un digitālajai transformācijai.

Latvijai rekomendēts arī uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat svarīgi operatīvi izmantot ES atbalsta instrumentu enerģētikas krīzē “RePowerEU”, lai mazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem,” atzīmējis komisārs.

Kā liecina EK ziņojums, Komisija izteikusi Latvijai vairākas šajā un nākamajā gadā īstenojamas rekomendācijas. EK aicina Latviju samazināt enerģētikas atbalsta pasākumus, kuri spēkā ir līdz šā gada beigām, bet ietaupītos līdzekļus izmantot valdības deficīta samazināšanai.

Atkārtota enerģētikas cenu pieauguma gadījumā EK iesaka Latvijai izvēlēties mērķētus pasākumus neaizsargāto mājsaimniecību un uzņēmumu atbalstam, kurus valsts fiskāli var atļauties kā arī saglabāt stimulus enerģijas taupīšanai.

Lai saglabātu fiskālo kārtību, EK iesaka gādāt, lai nākamgad Latvijas nacionāli finansēto neto primārie izdevumu pieaugums nepārsniedz 3%, kā arī saglabāt nacionāli finansētas publiskās investīcijas un nodrošināt iedarbīgu Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) un citu ES fondu piesaisti, jo īpaši zaļās un digitālās pārejas veicināšanai.

Savukārt pēc 2024. gadam Latvijai vajadzētu tiekties uz vidēja termiņa fiskālo stratēģiju ar ilgtspējīgu konsolidāciju, investīcijām un reformām plašākai ilgtspējīgai izaugsmei, kā arī paplašināt nodokļu slogu, arī īpašumam un kapitālam, stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības atbilstību.

Otrā EK rekomendācija ir rūpīgi īstenot Latvijas atveseļošanās un noturības plānu un strauji pabeigt savu “REPowerEU” nodaļu, lai sāktu tā īstenošanu, kā arī turpināt ātri īstenot kohēzijas politikas programmas.

EK arī mudina Latviju uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma pieejamību publisku aizdevumu un garantiju plānos, lai īpaši veicinātu stratēģiskas nozīmes investīcijas, jo īpaši zaļās pārejas un reģionālās attīstības jautājumus.

Latvijai vajadzētu samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu attīstību, jo īpaši piekrastes un atkrastes vēja parku un saules enerģijas projektus, iesaka EK.

Tāpat EK mudina Latviju stiprināt energoefektivitātes pasākumus, piemēram, piešķirot jaunu finansējumu ilgtermiņa renovācijas stratēģijai.

Vienlaikus Latvijai ir jānodrošina pietiekama starpsavienojumu jauda, lai garantētu piegāžu drošību un sinhronizāciju ar ES elektrotīkliem. Latvijai ir jāpastiprina politikas centieni, lai veicinātu un iegūtu prasmes, kas nepieciešamas zaļajai pārejai.