EDzL pārstāvji vēsta, ka būvniecības laikā autovadītāji periodiski jaunos ceļus varēja izmantot atsevišķi, bet no šī gada 8. novembra pēcpusdienas tie tiks atvērti satiksmei kā vienota ceļu sistēma.

Satiksmi turpmāk organizēs lokveidā. Brauciens uz lidostu vedīs pa ceļu L1, kas sākas tūlīt aiz regulējamā krustojuma, nodrošinot autovadītājiem piekļuvi tieši pie lidostas termināļiem un P3 un P4 ilgtermiņa stāvvietām.

Savukārt satiksme no lidostas uz Rīgu vedīs taisni pa jaunizbūvēto L2 ceļu.

Tāpat EDzL pārstāvji norāda, ka abi jaunie ceļi izbūvēti ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, lai uzlabotu drošību un veicinātu vienmērīgu satiksmes plūsmu.

Paredzams, ka šis stratēģiskais plānojums novērsīs sastrēgumus un nedaudz saīsinās ceļā pavadāmo laiku.

Kā ziņots, pilnsabiedrība “B.S.L. Infra” ir projekta “Rail Baltica” dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs lidostā “Rīga”.

Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums “Swietelsky” un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA “Binders” un AS “LNK Industries”.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.

Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028. gada līdz 2030. gadam.

EDzL ir projekta “Rail Baltica” nacionālais ieviesējs Latvijā.

EDzL veic projekta “Rail Baltica” realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp Eiropas Klimata, infrastuktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) un AS “RB Rail”, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par “Rail Baltica” projekta kopīgo aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina Eiropas Savienības (ES) infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.