Lai gan studējošo un absolventu skaits liecinātu par “pārprodukciju”, daudzi jaunie pedagogi pamet darbu vai apsver to pirmajos piecos gados pēc studijām.

IZM amatpersona norādīja, ka tiek īstenoti vairāki atbalsta mehānismi, tostarp izglītības iestāžu vadītāju kompetenču pilnveide.

Taču, pēc viņas sacītā, “dati nedod taisnu trajektoriju, un dabā ar dzīviem cilvēkiem nav tik vienkārši”, tāpēc galvenais uzdevums šobrīd ir noturēt tos, kas jau ienākuši nozarē, lai viņi paliktu skolā un turpinātu strādāt arī ilgtermiņā.

Apakškomisijā izskanēja jautājumi, vai pedagogu trūkums nenozīmē, ka jāatgriežas pie diskusijas par iestājpārbaudījumiem.

Taču IZM ierēdne uzsvēra, ka lielākā daļa pedagoģijas programmu absolventu turpina darbu izglītības iestādēs.

“Nav runa, ka viņi nepabeidz studijas vai neaiziet [strādāt uz skolu]. Jautājums, kas notiek tālāk,” sprieda Dreimane.

Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela esošās prasības vērtē kā augstas – uz pedagoģijas programmām var pretendēt tikai tie, kuriem konkrētajā mācību priekšmetā ir vismaz septiņas balles.

Tomēr viņa atzina, ka joprojām ir sīva konkurence ar citām studiju programmām, un lai gan pieteikumu skaits pieaug, pie labāko studentu noturēšanas vēl jāstrādā.

LU šogad ieviesta jauna iniciatīva topošo pedagogu atbalstam – studiju procesā studentiem pieejams supervizors. Tas paredzēts tiem, kuri jau strādā skolā un saskaras ar lieliem izaicinājumiem.

Pirmā supervīzija notiks 10. novembrī, un dalība tajā ir brīvprātīga. Mainīta arī mentoru pieeja – katrai programmai tagad ir sava mentoru grupa, lai precīzāk apzinātu, ar kādām grūtībām saskaras topošie skolotāji.

Tāpat augstskolā ieviesta tiešsaistes monitoringa sistēma, kas ļauj sekot līdzi studējošo progresam praksēs.

Tajā iesaistīts mentors, skolas pārstāvis, universitātes pārstāvis un programmas vadītājs. Sistēma palīdz savlaicīgi pamanīt problēmas, kas iepriekš bieži palika nepamanītas “papīru gūzmā”.

“Vai tas nostrādās uz visiem, nezinu. Redzam, ka esam izķēruši kaut kādas problēmas šajā procesā,” stāstīja LU pārstāve.

Psiholoģiskā atbalsta un izaugsmes iespēju nozīmi izcēla arī Rīgas Tehniskā universitāte, kuras paspārnē esošā Liepājas akadēmija īsteno pedagoģijas programmas.

Augstskolas pārstāvji par būtisku atzina arī budžeta vietu pieejamību neklātienes studijās, kas reģionos ir nozīmīgs atbalsta faktors.

Kā vēstīts, Latvijā puse jeb 53% jauno skolotāju nākamajos piecos gados varētu pamest profesiju, liecina starptautiskās mācību vides pētījuma “Talis 2024” cikla pirmie rezultāti.

Tas ir augstākais rādītājs starp OECD valstīm. Šāda tendence Latvijai ir kopīga ar pārējām Baltijas valstīm – Lietuvā tā norādījuši 50% skolotāju, kas ir jaunāki par 30 gadiem, bet Igaunijā – 49%.

Skolotāja profesijā paaudžu nomaiņa nenotiek ātri, liecina pētījuma rezultāti. Latvijā 62% skolotāju mācīšanas pieredze ir vairāk nekā 20 gadi. Lielākā daļa pedagogu ir pirmspensijas vecumā, kā arī drīzumā dosies pensijā.

Turpretim jaunie skolotāji – ar piecu gadu vai mazāku mācīšanas pieredzi – ir 13%. Lielākais jauno skolotāju īpatsvars ir lielo pilsētu skolās – 17%, bet mazākais lauku skolās tādu ir 12%.