Institūcijā informē, ka ceturtdien, 26. februārī, pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

“KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu,” ziņo KP.

Horizontālas aizliegtas vienošanās jeb karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tādēļ par minētā pārkāpuma izdarīšanu tirgus dalībniekiem var tikt piemērots naudas sods līdz 10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram.

KP procesuālo darbību mērķis ir pārliecināties par iespējamā pārkāpuma esamību konkrēto tirgus dalībnieku, pret kuriem ir ierosināta izpētes lieta, darbībās, procesuālo darbību laikā iegūstot nepieciešamo informāciju un pierādījumus.

KP uzsver, ka pārkāpums var tikt konstatēts tikai KP lietas izpētes procesa beigās, kad ir tikusi apkopota un izvērtēta visa procesuālo darbību laikā un KP papildus iegūtā informācija un tirgus dalībnieki uzklausīti.

KP aicina piegādātājus un ikvienu citu personu ziņot KP, ja to rīcībā ir informācija, kas var būt noderīga lietas izpētē. KP garantē informācijas sniedzēju anonimitāti.

Tāpat KP aicina arī tirgus dalībniekus, kas iesaistījušies iespējamā līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu pārkāpumā, izmantot Iecietības programmas iespējas, un tādējādi pretendēt uz ievērojamu naudas soda samazinājumu.

KP šajā izpētes stadijā nevar sniegt plašāku informāciju par lietas tvērumu, tai skaitā uzņēmumiem, pie kuriem veiktas procesuālās darbības, ņemot vērā, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija un var traucēt efektīvam KP lietas izpētes procesam.

“Maxima Latvija” norāda, ka pilnībā sadarbojas ar KP un ir sniegusi nepieciešamo informāciju un atbildes uz interesējošiem jautājumiem, apliecinot, ka lēmumus par produktu cenām pieņem pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi.

Uzņēmumā atzīmē, ka “Maxima Latvija” mērķis ir nodrošināt klientiem izdevīgas cenas neatkarīgi no tā, ko dara citi tirgus dalībnieki.

Savukārt “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais aģentūrai LETA pauda, ka 26. februārī KP veica procesuālās darbības “Rimi Latvia” galvenajā birojā un divos veikalos Rīgā.

Procesuālo darbību laikā “Rimi” pilnībā sadarbojās ar KP, sniedzot visu pieprasīto informāciju un datus, kas nepieciešami, lai skaidri izprastu cenu veidošanās procesu “Rimi” un mazumtirdzniecības nozares konkurences specifiku, minēja Turlais.

Viņš atzīmēja, ka “Rimi” nosaka cenas pilnīgi neatkarīgi. “Rimi Latvia” darbība atbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un arī turpmāk nodrošinās pilnīgu atklātību un sadarbību ar uzraugošajām iestādēm.

LETA jau vēstīja, ka KP ceturtdien, 26. februārī, veica procesuālās darbības mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA “Maxima Latvija”.

Tāpat ziņots, ka Latvijā lielākie pārtikas preču mazumtirgotāji ir SIA “Rimi Latvia”, kura apgrozījums 2024. gadā bija 1,126 miljardi eiro, un “Maxima Latvija”, kuras apgrozījums bija 1,102 miljardi eiro.

“”Maxima Latvija” pilnībā sadarbojas ar Konkurences padomi, ir sniegusi nepieciešamo informāciju un atbildes uz interesējošajam jautājumiem, apliecinot, ka lēmumus par produktu cenām pieņem pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi.

Mūsu galvenais mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt klientiem visizdevīgākās cenas neatkarīgi no tā, ko dara citi tirgus dalībnieki,” komentē uzņēmums.

2024. gadā “Rimi Latvia” strādāja ar 1,126 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 31% – līdz 38,115 miljoniem eiro.

“Rimi Latvia” reģistrēta 1992. gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. “Rimi Latvia” vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas “Rimi Baltic”, kas savukārt pieder Dānijas “Salling Group”.

Savukārt “Maxima Latvija” 2024. gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 2000. gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. “Maxima Latvija” īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi “Maxima grupe” un “Maxima LT”.

Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā “Vilniaus prekyba”.