Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

VDD īpaši aicina atsaukties personas, kuras minētās darbības fiksējušas foto, video vai audio formātā. VDD aicina pieteikties arī Latvijas valstspiederīgos, kuri Ukrainā ir cietuši no Krievijas bruņoto spēku noziedzīgajām darbībām.

Krievijas bruņoto spēku īstenoto noziegumu aculiecinieki aicināti pieteikties VDD, rakstot uz “[email protected]” vai zvanot uz diennakts tālruni 67208964 un norādot savu kontaktinformāciju. Tāpat personas liecības sniegšanai var pieteikties, vēršoties pie Valsts robežsardzes amatpersonām bēgļu atbalsta centrā.

Papildus VDD ir sagatavojis kara bēgļiem paredzētu informatīvo materiālu, kur uzskaitīts, kādos gadījumos ir sevišķi būtiski sniegt liecību un kā to iespējams izdarīt. Informatīvais materiāls būs pieejams bēgļu atbalsta centros Latvijā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Egils Levits šonedēļ žurnālistiem paziņoja, ka Latvijas prokuratūra apkopos un izmeklētājiem Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT) Hāgā nodos liecības no Latvijā nokļuvušajiem ukraiņu bēgļiem par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka ceturtdien aģentūrai LETA skaidroja, ka prokurori paši liecības neuzklausīs, taču bēgļu liecību apkopošana notiks sadarbībā ar VDD, kurš sācis minēto kriminālprocesu.

SKT prokurors Karims Hans aicinājis sniegt liecības par notiekošo Ukrainā, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits bija rosinājis atbildīgajām amatpersonām izveidot sistēmu, kā Latvijā vākt liecības no ukraiņu bēgļiem par Krievijas kara noziegumiem.

Hāgā bāzētā SKT sākusi izmeklēšanu aizdomās par kara noziegumiem, pamatojoties uz starptautisko kolektīvo prasību pret Krieviju, kurai pievienojušās 39 valstis, un SKT izmeklētāju grupa nesen devās uz Ukrainu.

Jau vairākas Eiropas valstīs, tostarp, Lietuvā sāktas izmeklēšanas par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.

24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Sākotnēji tika bombardēti militārie objekti, bet vēlāk sākās arī uzbrukumi apdzīvotām vietām.