AREM akcentē, ka paziņojums tapis saistībā ar Krievijas valdības nodomu vērsties ANO Starptautiskajā tiesā saistībā par it kā notikušu “krievu tiesību aizskārumu” Latvijā un Baltijas valstīs.

AREM atzīmē, ka organizācija izveidota 2018. gadā. Starp tās dibinātājiem un atbalstītājiem ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, bēgļi no Krievijas, dažādu tautību un konfesiju pārstāvji, kuriem Latvija ir mājas.

Paziņojumā akcentēts, ka daudz kas ir jāuzlabo, arī starpetnisko attiecību jomā. Organizācija norāda, ka reizēm ir ne tikai jānonāk pie kompromisa, bet no sākuma ir jāiemācās šo kompromisu meklēt.

AREM ieskatā tam ir visi nepieciešamie instrumenti – brīvas vēlēšanas, vārda un pulcēšanās brīvība, neatkarīga tiesu vara un Eiropas institūcijas, kas aizsargā tiesības.

“Mums ir viss tas, ko diktators [Vladimirs] Putins ir atņēmis krievu cilvēkiem pašā Krievijā. Latvijas krieviem nav nepieciešams, lai viņus aizstāvētu tirāni un slepkavas,” akcentē AREM.

Paziņojumā uzsvērts, ka Latvijā nav nekādu “vajāšanu” vai “sistemātiskas krievu diskriminācijas”.

Pēc organizācijas domām, vēršanās ANO Starptautiskajā tiesā ir provokācija, daļa no visiem jau acīmredzamā plāna sagatavot hibrīdagresiju pret Latviju.

AREM pauž, ka “briesmīgākais, kas var notikt ar krieviem Latvijā, ir Putina “atbrīvotāju” – iebrucēju un slepkavu – ierašanās”.

Organizācija nešaubās, ka, ja šāda stunda pienāks, Latvijas krievu tautības pilsoņi stāvēs plecu pie pleca ar latviešiem, lai kopīgi aizstāvētu savu zemi un tautu.

Jau rakstīts, ka Maskava gatavojas vērsties Starptautiskajā tiesā pret Baltijas valstīm, kas “atsakās pārtraukt krievu tiesību ierobežošanu”, jo sarunas ar tām bijušas bez rezultātiem, pirmdien laikrakstam “Izvestija” pavēstījis Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Baltijas valstis, īpaši Latvija, krasi paaugstinājušas spiedienu uz tur dzīvojošajiem krieviem un noticis “straujš rusofobijas uzliesmojums, kas tiek kultivēts valsts līmenī”, apgalvojis ministrijas pārstāvis.

“Izglītības sistēmā aizliegta krievu valoda, tiek grauti pieminekļi, pārdēvētas ielas un vēsturiskie rajoni. Uzturēšanās atļauju apstiprināšanai tagad jānoliek latviešu valodas eksāmens,” žēlojusies amatpersona.

Ministrijas pārstāvis arī apgalvojis, ka Krievija daudzkārt Baltijas valstis “saukusi pie starptautiskas atbildības par šiem ilgstošajiem pārkāpumiem”.

Ārlietu ministrija sūtījusi iesniegumus ANO cilvēktiesību komisāra birojam un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstākajam komisāram nacionālo minoritāšu jautājumos, taču neesot izdevies saņemt “saturīgu atbildi”.

Kā krievu vajāšanas piemēru ministrijas pārstāvis piesaucis prokremliskā aktīvista, sevi par Latvijas Nepilsoņu kongresa līderi dēvējošā Aleksandra Gapoņenko lietu.

Viņam janvārī tiesa piesprieda desmit gadu ieslodzījumu par nacionālā naida kurināšanu un palīdzību ārvalstij īstenot pret Latviju vērstas darbības.

Krievijas Ārlietu ministrija gatavojoties Gapoņenko jautājumu ierosināt apspriešanai ANO Cilvēktiesību padomes nākamajā sēdē.