Viņš norādīja, ka pēdējo gadu ģeopolitiskās pārmaiņas ir parādījušas, cik svarīga ir diversificēta un uzticama energoresursu piegādes ķēde.

“Rīgas ostas termināļa modernizācija ļauj importēt sašķidrināto propāna gāzi no rietumu valstīm, kā arī nodrošināt tās piegādes Baltijas un Austrumeiropas tirgiem,” sacīja Hēls.

Viņš akcentēja, ka šajā gadā uzņēmums plāno pieņemt 18 kuģu kravas no ASV, kas nozīmē, ka ik pēc 20 dienām pienāk viens kuģis.

Tādējādi gada laikā būtu iespējams pārkraut aptuveni 400 000 tonnu sašķidrinātās propāna gāzes no ASV, kas būtu būtiski vairāk nekā gadu iepriekš, viņš uzsvēra.

Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš medijiem norādīja, ka vēsturiski sašķidrinātā propāna gāze ir bijusi saistīta ar Krievijas izcelsmi, tomēr, sākoties karam Ukrainā, šis produkts nonāca ierobežoto kravu grupā, tādēļ tika meklēti dažādi veidi, kā apmierināt tirgus pieprasījumu.

Viņš norādīja, ka “Latvijas propāna gāze” ir izveidojusi infrastruktūru, kas spēj apkalpot lielāka izmēra un ietilpības kuģus, tādēļ Rīgas ostai tas ir būtisks pieaugums gan pārkrauto kravu ziņā, gan finansiālā ziņā.

Regulāru propāna gāzes piegāžu sākšanu no ASV uz Rīgas ostu iezīmēja tankkuģis “Cerro Alto Explorer”, kas ar 20 000 tonnām sašķidrinātas propāna gāzes ienāca Rīgas ostā 28. februārī.

Rīgas brīvostas pārvaldē informēja, ka “Latvijas propāna gāze” pēdējos gados veic būtiskas investīcijas infrastruktūras attīstīšanā un modernizācijā.

Tostarp 2024. gadā pēc satricinājumiem pasaules enerģētikas tirgū uzņēmums sāka liela izmēra sašķidrinātās propāna gāzes tankkuģu izkraušanas infrastruktūras projektēšanu un būvniecību – 780 metru gara gāzes cauruļvada izbūvi no dziļūdens piestātnes līdz “Latvijas propāna gāzes” terminālim un moderna tehnoloģiju kompleksa izbūvi gāzes uzsildīšanai, lai varētu izkraut lielos kuģus.

Sašķidrinātā gāze tiek pārvadāta kuģos -43 grādu temperatūrā, kas pēc izkraušanas terminālī ar īpašu tehnoloģiju tiek sildīta līdz apkārtējās vides temperatūrai.

Jaunā infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā 2026. gada janvārī.

Modernizētā infrastruktūra ļauj pārkraut sašķidrināto propāna gāzi tieši no lielā kuģa uz mazāka izmēra kuģiem, ar kuriem to piegādā klientiem Somijā un Skandināvijas valstīs.

Vienlaikus modernizācija ir būtiski paaugstinājusi arī kraušanas procesu drošību terminālī.

Lielo sašķidrināto propāna gāzes kuģu izkraušanas infrastruktūrai ir vairāku līmeņu automātiska drošības sistēma, kas tiek vadīta bez cilvēku līdzdalības, tādējādi novēršot kļūdu rašanās iespējamību un stiprinot termināļa drošību.

Projekta laikā paplašinātās dzelzceļa iespējas ļauj pilnībā nodrošināt Latvijas tirgu, kā arī apkalpot Lietuvas un Igaunijas sašķidrinātās propāna gāzes pieprasījumu.

Savukārt ar autotransportu no Rīgas ostas regulāri tiek veiktas piegādes uz Poliju, Ukrainu, Lietuvu un Igauniju – vidēji 110 automašīnas katru dienu no “Latvijas propāna gāzes” termināļa piegādā gāzi ārpus Latvijas robežām.

Iepriekš termināļa rīcībā bija piestātne, kur varēja apkalpot tikai nelielus kuģus ar ietilpību līdz 3000 tonnām.

Šādi sašķidrinātas propāna gāzes kuģi kuģo tikai Baltijas jūrā un Eiropas piekrastē, bet transatlantiskās piegādes neveic.

Pēc brīvostā teiktā, “Latvijas propāna gāzes” modernizētais terminālis ir vienīgais Baltijas valstīs, kurā iespējams veikt liela izmēra tankkuģu apkalpošanu un saņemt transatlantiskās propāna gāzes piegādes.

No termināļa Rīgas ostā gāze tiek piegādāta Baltijas tirgum, kā arī klientiem Polijā, Ukrainā un Skandināvijas valstīs.

“Latvijas propāna gāze” turpinās veikt investīcijas termināļa attīstībā.

Plānots paplašināt sašķidrinātās propāna gāzes uzglabāšanas kapacitāti un strādāt pie risinājumiem, lai sāktu jaunu termināļa paplašināšanas projektu.

Iepriekš ziņots, ka “Latvijas propāna gāzes” apgrozījums 2024. gadā bija 117,852 miljoni eiro, kas ir par 10,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānija cieta 1,908 miljonu eiro zaudējumus pretēji peļņai gadu iepriekš.

“Latvijas propāna gāze” reģistrēta 2000. gadā, un tās pamatkapitāls ir 7,143 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.

Uzņēmuma kapitālā 82,5% pieder Igaunijas “B2G Grupp”, bet 17,5% – Nīderlandes “Trafigura Holdings”.

Iepriekš ziņots, ka Rīgas brīvostā 2025. gadā pārkrauti 16,749 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2024. gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.