Valstij tas varētu izmaksāt 24 miljonus eiro, kas būs jāsamaksā kā kompensācija uzņēmumam “Latvijas gāze” (LG).

Grozījumus iesniedza deputāti Ilze Indriksone (NA), Ainars Latkovskis (JV), Edgars Tavars (AS), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Grasbergs (NA) un Raivis Dzintars (NA).

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka jau iepriekš noteikts, ka mājsaimniecībām, kas izmanto dabasgāzi apkurei, noteikts maksas samazinājumu 30 eiro par megavatstundu (MWh) periodā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Saistītajiem lietotājiem, kas gāzi izmanto apkurei, to aprēķina no pašlaik spēkā esošā regulētā tarifa 108,7 eiro par MWh, kas nozīmē, ka samazinātais tarifs faktiski pagaidām ir 78,75 eiro par MWh.

Lai arī saistītie lietotāji joprojām saņemtu 30 eiro par MWh atbalstu, jaunais tarifs 2023.gada 1.janvārī, kam šis atbalsts tiktu piemērots, būtu būtiski lielāks. Šī situācija neskartu tos, kas dabasgāzi apkurei iepērk brīvā tirgū.

Lai nodrošinātu, ka arī saistītie lietotāji no 2023.gada 1.janvāra turpina saņemt tādu pašu atbalstu kā turpinās saņemt lietotāji, kas dabasgāzi apkurei pērk brīvā tirgū, likums tiek vienkāršots, nosakot, ka no 2020.gada 1.decembra gāzes cenu griesti apkurei ir 78,75 eiro par MWh jeb 0,07875 eiro par kilovatstundu.

Līdz ar to vienkāršošanas nolūkos apvienoti mehānismi, kas noteica cenu griestus 108,7 eiro par MWh, no kuriem tika atrēķināts 30 eiro par MWh atbalstu.

Pieņemtie grozījumi nodrošina atbalstu mājsaimniecībām augstu enerģijas cenu apstākļos, tādējādi ierobežojot enerģētikas nabadzības palielināšanos, skaidrots to anotācijā.

Lai nodrošinātu, ka saistīto lietotāju tarifs 2023.gada 1.janvārī strauji nepieaug, tiks veikts vienreizējs maksājums publiskajam tirgotājam jeb LG, lai kompensētu 2022.gada otrā pusgadā radušos zaudējumus gāzes cenu atšķirību rezultātā. Provizoriskās kompensācijas izmaksas pēc LG aprēķiniem ir 24 miljoni eiro, kas gan neatstāšot ietekmi uz valsts budžetu.