Septembra sākumā Latvijas Zinātņu padome izziņoja 56 jaunus fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus, kas saņems valsts atbalstu.

Pēc tam atsevišķas personas, piebalsojot virknei partiju – “Apvienotajam sarakstam”, Nacionālajai apvienībai, “Latvija pirmajā vietā” un daļēji arī Zaļo un zemnieku savienībai, publiski metās kritizēt daļu iecerēto pētījumu kā nevajadzīgu naudas tērēšanu un ideoloģiski nepieņemamus.

Kritiku izpelnījušies, piemēram, iecerētie pētījumi “Daudzdimensionāla autovadīšanas novērtēšana, integrējot personības, domāšanas, fizioloģijas un telemātikas datus”, “Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides”, “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”, “Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5.-12.gadsimts): bioarheoloģisks pētījums”.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pēc izskanējušās kritikas notikusi Mākslu un kultūras universitāšu padomes sēde, kurā kultūras ministre Agnese Lāce (P) aicināja paust padomes nostāju jautājumā par publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem fundamentālo un lietišķo zinātņu projektu nepieciešamībai.

Padomes locekļi uzsvēruši, ka izskanējušie pārmetumi zinātniekiem par viņu pētījumu tematisko izvēli, kas īpaši vērsti pret sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu pētījumiem, liecina par nepietiekamu izpratni sabiedrībā par zinātni kopumā, kā arī par mērķtiecīgiem uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai, kas ir viens no augstākās izglītības un zinātnes attīstības stūrakmeņiem.

Mākslu un kultūras universitāšu padome atzīmē, ka zināšanas un pētniecība ne tikai aizsargā pret populismu un manipulācijām, bet ir arī resurss, kas ļauj valstij saglabāt starptautisko konkurētspēju, stiprina demokrātiju un noturību vides un ģeopolitisko izaicinājumu laikā.

Pēc padomes paustā, sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu uzdevums ir pētīt jutīgus jautājumus un riskus attiecībā uz vēsturiskām un mūsdienu vērtībām, ideoloģijām, iekšējiem un ārējiem konfliktiem, kas skar ikvienu valsts iedzīvotāju.

Turklāt humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kultūrai un mākslai ir ietekme uz “Latvijas kā nacionālas valsts izveidi, pastāvēšanu, drošumspēju, sabiedrības noturību un kopienu saliedētības veidošanu”.

“Tieši šīs zinātnes nodrošina sabiedrības pašizpratni, ceļ pašapziņu, veicina empātiju un dialogu starp dažādām sabiedrības grupām,” norāda padome.

Mākslu un kultūras universitāšu padome uzsver, ka Latvijas mākslu un kultūras universitātes kategoriski iestājas pret mēģinājumiem pakļaut zinātni ierobežota personu loka “īstermiņa redzējumam” par zinātnieku pētāmajām tēmām, kā arī “kopumā diskreditēt sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu pētnieku kompetenci”.

“Bez viņiem un viņu pētījumiem nav iedomājama Latvijas kā mūsdienīgas Eiropas valsts un arī kā nacionālas valsts pastāvēšana, Latvijas identitātes saglabāšana un attīstība,” uzsver padome.

Padome izceļ, ka kritiski svarīga ir tādu demokrātisku zinātnes finansēšanas mehānismu pastāvēšana, kas nodrošina pašu pētnieku izvēlētu, pieteiktu un starptautisku ekspertu augsti novērtētu pētījumu tapšanu, inovatīvu pētniecības virzienu radīšanu un attīstību, sekmējot investīcijas “Latvijas nākotnē, tās talantos, izcilībā, atpazīstamībā un konkurētspējā”.

“Vienlaikus, ņemot vērā zinātnei nepietiekamo finansējumu kopumā, tieši patlaban ir jāmeklē papildu atbalsts nacionāla mēroga pētījumu veicināšanai, nodrošinot stabilu pamata finansējumu tām valsts institūcijām, kas veic pētījumus sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu jomā,” atzīmē padome.

Tā norāda, ka politikas veidotājiem un sociālajiem partneriem arī budžeta konsolidācijas un pirmsvēlēšanu gaisotnē “jābūt atbildīgiem, jāsaglabā un jāattīsta stratēģisks redzējums par Latviju, kas arī krīzes situācijās stiprina augstu akadēmiskās, radošās un zinātniskās domas brīvību un noturību”.

Kopumā Zinātnes padomē šogad atbalstīti 56 projekti par 16,8 miljoniem eiro. Visvairāk līdzekļu piešķirti dabaszinātnēm – 14 projektiem par 4,2 miljoniem eiro, inženierzinātnēm – 13 projektiem par 3,9 miljoniem eiro, bet medicīnai – desmit projektiem par trim miljoniem eiro.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un veterinārajās zinātnēs atbalstīti pieci projekti par pusotru miljonu eiro. Sociālajās zinātnēs apstiprināti septiņi projekti divu miljonu eiro apmērā, tikpat arī humanitārajās un mākslas zinātnēs.

Visvairāk projektu īstenos Latvijas Universitāte – 17. Tai seko Rīgas Tehniskā universitāte ar astoņiem un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ar septiņiem apstiprinātiem projektiem. Vienu projektu paredzēts īstenot 36 mēnešos, pa 12 mēnešu posmiem. Kopumā izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozarēs.