Eiropas Komisijas ar vakcīnu ražotājiem noslēgtie līgumi paredz, ka ikvienai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāiegādājas iepriekš pasūtītais vakcīnu apjoms, neskatoties uz to, ka līdz ar vakcinācijas aptveres pieaugumu un pandēmijas pakāpenisko mazināšanos zūd vajadzība iegādāties visas vakcīnas, kurām dalībvalstis pieteicās pandēmijas uzliesmojuma laikā.

Līgumi neparedz iespēju atteikties saņemt pasūtītās vakcīnu devas bez finansiālām sekām dalībvalstij. Atteikšanās gadījumā dalībvalstij tāpat būtu jāsamaksā par visām pasūtītajām devām. Arī vakcīnu devu pārcelšana notiek ar atsevišķiem līgumu grozījumiem un ražotāja nosacījumiem, kam dalībvalstīm ir jāpiekrīt.

Šobrīd daudzās ES dalībvalstīs izveidojusies situācija, ka daļu vakcīnu nav iespējams paspēt izmantot nacionālajās vakcinācijas kampaņās līdz šo vakcīnu derīguma termiņa beigām.

VM Valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins atzina, ka nostiprinātā līguma rezultātā Latvijai ir pasūtītas vakcīnas, lai nodrošinātu visas populācijas vakcināciju līdz šim un potenciāli arī nākamajam gadam.

“Šobrīd starp Eiropas Komisiju un līgumslēdzējiem notiek cīņa par to, ka jāmaina princips. Viņi [vakcīnu ražotāji]” ražo un ražo, bet neviens neņem un met ārā, mēģina ziedot, jo neviens vairs nevar pārdot. Mūsu vakcīnu atlikums ir kā piliens jūrā, jo kopumā ES tie ir aptuveni 600 miljonu vakcīnu, ko ražo, bet kuras nevienam nevajag,” sacīja Kņigins.

Meņģelsone norādīja, ka šis jautājums ir pacelts arī Eiropas Komisijā. Tomēr VM redz iespēju un vēlas, lai “Pfizer” samainītu liekās vakcīnas pret Covid-19 pret inovatīvajām zālēm onkoloģijā. Patlaban saraksts ar tām esot iesniegts.